Vispirms mums jāsaprot – kas vispār ir bronhīts un kas to izraisa? Medicīniski bronhīts ir bronhu iekaisums, kas, kā jebkurš iekaisums, var būt akūts vai hronisks un ko var izraisīt vīrusa infekcija vai baktērija. Nākamais – akūtu bronhītu visbiežāk (90 procentos gadījumu!) izraisa vīrusi, un, kā jau tu zini, pret tiem antibiotikas ir bezspēcīgas. Tāpēc, sasirgstot ar akūtu bronhītu jeb bronhu iekaisumu, kas izpaužas ar klepu, nogurumu, varbūt paaugstinātu temperatūru vai iesnām, sāpēm kaklā, antibiotikas tiešām nav nepieciešamas.
Signāls – kāds ir klepus un kādas krēpas?
Kad esi tikko sasirgusi, bronhītam raksturīgs sauss klepus – tas liecina par to, ka infekcija sakairinājusi bronhu gļotādu, padarījusi tos jutīgus un bronhi iekaisuma dēļ sašaurinājušies. Tas ir normāli! Ar laiku, aptuveni pēc pāris dienām, bronhi paši sāk sevi aizsargāt pret vīrusinfekciju, un veidojas gļotu dziedzerīši, kas izdala krēpas. Tu to jūti kā mīkstāku klepu, kļūst vieglāk atklepoties. Nākamais etaps – sākas atkrēpošanās, un tu ļoti manāmi jūti, ka pašsajūta uzlabojas.
Ļoti būtisks rādītājs šajā brīdī – krēpu daudzums un izskats. Jo pēc tā var spriest, vai vīrusam nav piebiedrojusies kāda nejauka baktērija.
Ja tā noticis, krēpu kļūst nevis mazāk, bet vairāk, un tās maina krāsu – no gaišām, caurspīdīgām vai mazliet dzeltenīgām tās pārvēršas izteikti dzeltenās, zaļganās, pat pelēcīgās. Tieši tas ir pirmais signāls, kas liecina – aktivizējusies baktērija.
No kurienes tā uzrodas? Agrāk uzskatīja, ka dziļie elpceļi, pie kuriem pieder arī bronhi, ir sterili un baktērijas dzīvo tikai cilvēka mutē, taču – izrādās, tā nav. Baktērijas dzīvo viscaur mūsu organismā, mums katrai to kompānija ir atšķirīga, un ikdienā, būdamas veselas, mēs ar savām baktērijām lieliski sadzīvojam. Taču, kad gļotādu sakairina kāda vīrusinfekcija, īpaši, ja tā noris smagāk un pamatīgāk novājina imunitāti, ikdienas situācijā nekaitīgās baktērijas kļūst žiperīgākas, tā teikt, paceļ galvu un veicina iekaisuma attīstību. Bez krēpu krāsas maiņas šādu situāciju var nodot arī otrais temperatūras vilnis (paaugstināta temperatūra bija, tad atkāpās un – atkal parādījās) un asinsanalīzēs krietni paaugstināts CRO iekaisuma rādītājs. Tad antibiotikas tiešām ir vajadzīgas!
Īpašās situācijas
Parasti ar antibiotiku lietošanu var pagaidīt vismaz trīs līdz piecas dienas, skaitot no saslimšanas sākuma. Ja krēpas šajā laikā nav mainījušas daudzumu vai krāsu un nav pasliktinājusies vispārējā pašsajūta, mesties kādam virsū ar antibiotikām nevajadzētu. Bet – ir arī daži gadījumi, kad ģimenes ārsts uzreiz var ķerties pie antibiotiku salmiņa.
- Maziem bērniem ar nopietnām blakus slimībām, piemēram, mazajam ir kāda iedzimta sirds kaite, hroniskas bronhu problēmas. Tādā situācijā ir pieļaujams negaidīt bakteriālas infekcijas pievienošanos, jo tas var saasināt pamatkaites norisi. Turklāt bērniem, kam ir blakus slimības, organisms parasti jutīgāk reaģē uz infekcijām, un baktērija visbiežāk tiešām pievienojas, tāpēc, laikus reaģējot, iespējams novērst ar to saistītās komplikācijas.
- Gados veciem cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Piemēram, ja ir plaušu kaites, sirds slimības, kādas iekšķīgas ligas… Šajās situācijās pie akūta bronhīta lēmumu par antibiotiku lietošanu parasti ārsts pieņem divu dienu laikā – ja klepus progresē, antibiotikas tomēr izraksta.
- Gadījumi, kad akūtu bronhītu izraisa baktērija. Tas gan notiek retāk, taču – nav neiespējami. Piemēram, ir dažas tā sauktās atipiskās baktērijas, kas mēdz izraisīt bronhītu, – mikoplazma, hlamīdija. Šīs situācijas var atšķirt pēc klīniskajiem simptomiem – slimība noris straujāk, raksturīgi, ka ģimenē vienlaikus saslimst vairāki.
Kuras antibiotikas?
Jāteic, ka nav vienas ideālās antibiotiku grupas, kas palīdzētu visos bronhīta gadījumos. Izvēloties, kurš antibakteriālais preparāts varētu labāk darboties, svarīgi ir vairāki nosacījumi: ir temperatūra vai nav, citas nianses par konkrēto slimošanas epizodi, cilvēka vecums, kādas antibiotikas lietotas iepriekš…
Visbiežāk akūtu bakteriālu bronhītu izraisa gramnegatīvā flora, pret kuru kā pirmās izvēles preparātu (īpaši, ja ir kādu hronisku kaišu foniņš) izvēlas amoksicilīna grupas antibiotikas. Savukārt jauniem cilvēkiem, kuriem nav hronisku kaišu, un īpaši tad, ja ģimenē slimo vairāki, izvēles preparāti ir no makrolīdu grupas, piemēram, klaritromicīns un eritromicīns.
Četrpadsmit dienas un ilgāk
Neatkarīgi no tā, vai baktērijas sarosījušās vai ne, ir dzertas antibiotikas vai nav, nebrīnies, ja krekšķis kādu laiku turas. Atkarībā no saķertā vīrusa dabas un organisma īpatnībām dažreiz klepus var turpināties pat četrpadsmit dienas, un tas nav nekas ārkārtējs, ja vien krēpas nav mainījušas savu dabu un tava vispārējā pašsajūta kardināli nepasliktinās. Pie daža laba vīrusa klepus turas pat divdesmit vienu dienu! Un vēlreiz uzsveru – ja vien nav būtiski izmainītas asinsanalīzes un pa muti neveļas ārā zaļpelēkas krēpas, arī tādā situācijā pie antibiotikām NAV jāķeras.
Es drīzāk ieteiktu (īpaši, ja klepum arī citās slimošanas reizēs ir raksturīgi ieilgt) pierakstīties uz vizīti pie plaušu ārsta jeb pulmonologa un veikt spirogrāfiju. Tas ir speciāls izmeklējums, kura laikā, spēcīgi pūšot gaisu īpašā aparātā, var noteikt elpceļu caurlaidību un plaušu tilpumu.
Varbūt pie vainas ilgajai klepošanai ir astma, kas, starp citu, mēdz uzliesmot uz vīrusa infekciju foniņa!
Tāpat plaušu ārstu vajadzētu uzmeklēt arī situācijās, ja klepum pievienojas čīkstoša skaņa – tas liecina, ka bronhi sašaurinās, un tas var būt bīstami, var sākties elpas trūkums.
Reizēm, ja klepus ieildzis, ģimenes ārsts var tevi nosūtīt arī uz plaušu rentgenu un novērtēt, vai infekcija nav aizgājusi dziļāk un vai nav pievienojies plaušu karsonis. Tad nepieciešama tiešām nopietna ārstēšana, arī ar antibiotikām.
Dabiskās antibiotikas – tevī pašā
Nekur nav pierādīts, ka, slimojot ar vīrusa izraisītu bronhītu un lietojot antibiotikas, iespējams saīsināt ārstēšanās laiku. Līdzīgi, kā saka par iesnām: ja neārstēsi, slimosi nedēļu, ja ārstēsi – septiņas dienas. Tāpat ir ar klepu, jo saproti pati – antibiotikas neārstē klepu, bet iznīcina baktēriju. Ja baktērijas, ko nogalēt, nav, klepus tik un tā turpināsies tik ilgi, kamēr saķertā infekcija izdzīvos savu dzīves ciklu un pāries. Ārsti vēl mēdz sacīt – pašlimitējoša infekcija, kas nozīmē, ka tā, ritot savu gaitu, izbeidzas pati.
Būtiskāks par to – lietot vai nelietot antibiotikas – patiesībā ir pašai gribēt ārstēties. Kā saku saviem pacientiem – pat visņiprākās antibiotikas nelīdzēs, ja turpinās slims skriet uz darbu! Tātad, lai cik nodeldēts būtu šis ieteikums, galvenais ir ļaut sev padzīvot slimošanas režīmā. Tas nozīmē, ka tev ir labi jāizguļas, dūšīgi jāēd, jādzer daudz šķidruma, un tādos, veseļošanās procesam labvēlīgos apstākļos, organisms pats tīri labi spēj tikt ar infekcijām galā. Ja atļaujam organismam sakopot spēkus, lai veseļotos, mūsu šūnas pašas spēj saražot dabiskās antibiotikas un aizsargāties.
Šie līdzekļi tev palīdzēs
- Zāļu tējas, kas veicina atkrēpošanu, piemēram, pelašķi, gaiļbiksītes, Islandes ķērpis, asinszāle, kumelītes, ālantes sakne, māllēpes, ceļmallapas.
- Go Respiro kapsulas. Uztura bagātinātāja sastāvā apkopoti dabiskie antibiotiķi – bosvēlijas sveķi, anīsa augļi, priedes miza, efejas lapu ekstrakts un citi dabiski līdzekļi, kas uz elpceļiem iedarbojas nomierinoši un antiseptiski. Cena – ap 6 eiro.
- Pini Compositus sīrups. Satur priežu ekstraktu, kas mazina elpceļu iekaisumu, un kodeīna fosfātu, kas nomāc klepus refleksu, lai, piemēram, naktīs ir vieglāk gulēt. Piemērots līdzeklis pret sausu, mokošu klepu. Ja jau sākusies atkrēpošanās – šo nelieto. Cena – ap 3 eiro.
- Ambroksol vai Bromhexine tabletes. Palīdz krēpām veidoties pareizajā konsistencē un veicina atkrēpošanos. Cena – 2–4 eiro
- ACC 200 pulveris vai putojošās tabletes. Var palīdzēt situācijā, ja krēpas jau veidojas, bet tās ir biezas, grūti atklepojamas. Ja krēpu vēl nav – šo nelieto, jo sausa klepus situācijā tikai aktivizēsies kairinājums. Cena – ap 5 eiro.
PAZĪMES, kad noteikti jāiet pie ārsta
- Ja klepus nepāriet ilgāk par divām nedēļām.
- Ja tev jau ir kāda hroniska elpceļu kaite (bronhiālā astma, hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS u. c.).
- Ja kļūst grūti elpot un/vai krūtīs dzirdama čīkstēšana.
- Ja krīties svarā bez iemesla.
- Ja turas nedaudz paaugstināta temperatūra.
- Ja tu smēķē un klepojot krēpām pievienojas asinis.
Lai vieglāk atkrēpoties!
- Dažas reizes dziļi ievelc elpu un pēc tam maksimāli strauji izpūt gaisu, saliekot lūpas tūtiņā, līdzīgi kā uzpūšot dvašu, tīrot spoguli.
- Krēpas labāk tīrīsies arī tad, ja klepojot turēsi spēcīgu vēdera muskulatūru.
- Tēlo lapu pūtēju. Nometies četrrāpus, ar ķermeņa augšdaļu noliecies tuvāk grīdai un izelpā pūt vates piciņas, pūkas vai papīrus, cik vien tālu vari aizpūst. Atkārto tā 5 reizes.