Brīnumiņš nenāk… Kāpēc neizdodas tikt pie bērniņa

Darīt citādi

Ieciklēšanās uz bērna taisīšanu, mīlējoties pareizajās dienās, pareizajā laikā, ķermeņa temperatūrā un pozā, lielākoties ir sieviešu darīšana. Taču tā ietekmē arī abu attiecības un reizēm noved pie strīdiem: kāpēc mēs to darām? Jebkura neizdošanās ieņemt mazuli ir arī zaudējums, kas pamazām izvēršas cikliskumā: mēģinām, nekā, piedzīvojam zaudējumu, it kā sērojam, tad mēģinām atkal. Pāris visu laiku dara vienu un to pašu, atsakoties sevi pilnveidot citādi. Tas rada lielu stresu un iekšēju trauksmi un patiesībā liedz ģimenē ienākt mazulim. Nemitīgas cenšanās vietā vajadzētu pieņemt realitāti, saprast, ka esam tuvi un mīļi un šķirties nevēlamies, un darīt ko citu. Piemēram, kopā paceļot, pastrādāt, uzbūvēt māju, būt vairāk kopā ar vecākiem, varbūt adoptēt bērniņu. Galu galā – ģimene ir arī tad, ja nav bērnu.

Reizēm psiholoģisko neauglību rada šaubas par attiecību drošumu, stabilitāti, par to, vai šis partneris būs īstais uz visu dzīvi. Tāpēc svarīgi, uz kā attiecības ir būvētas – vai uz forša seksa un kaisles, vai bez tā attiecībās ir arī atbalsts, cieņa un mīlestība. Biežāk sievietes, bet arī vīrieši domā, ka, ģimenē ienākot bērnam, pāra attiecības kļūs labākas. Tas ir mīts! Ja jau tā sarežģītās attiecībās ienāk bērns, kurš naktīs neguļ un prasa daudz rūpju, tas attiecības nevar uzlabot. Jā, prieks par bērna piedzimšanu būs, bet tālāk visas attiecību problēmas, kas bijušas, izpaudīsies vēl krāšņāk.

Nākamā lapa