Kad tad man būs mazbērniņš?
Reizēm, kad sievietei jau ir vai tuvojas trīsdesmit gadi, mazbērnu sāk prasīt mamma vai ome. Tu mēģini mazuli ieņemt, taču piepildīt savu vecāku ilgas nesanāk. Tam var būt dažādi izskaidrojumi, taču svarīgākais – centieni piepildīt citu ilgas rada milzīgu stresu.
Reiz kāds nīderlandiešu psihoterapeits saviem amata brāļiem uzdeva jautājumu: «Kā jūs domājat, kurā brīdī sāk veidoties bērna personība?» Psihoterapeiti minēja: grūtniecības laikā, dzīves pirmajos mēnešos, pirmajos gados… Taču nīderlandiešu terapeita piedāvājums bija: tas notiek vēl pirms mazuļa piedzimšanas, pateicoties pieaugušo ekspektācijām (gaidām) pret bērnu un viņa funkcijām. Vai mazais ienāks pasaulē, lai apmierinātu mammas/tēta vai vecvecāku vēlmi; vai viņš piedzims, lai būtu nākamais jurists vai balerīna; vai mazulis būs tāpēc, ka mēs viņu vēlamies, un vai viņš būs tāds, kāds ir, nevis tāds, kādu vecāki grib... Visas šīs gaidas ietekmē bērna personību! Līdzīgas gaidas vecākiem ir pret saviem pieaugušajiem bērniem, kuriem vēl nav pašiem savu bērnu. Ja tās nesakrīt ar tavām vēlmēm, rodas milzīgs iekšējs stress, kas ietekmē visas pārējās organisma sistēmas un izsit tās no ierindas. Sievietei, kurai ir ģenētiski noteikta iespējamība, ka ar kādu organisma sistēmu dzīves laikā varētu būt problēmas, uz stresa fona no ierindas iziet, piemēram, hormonālā sistēma, un – mazais nepiesakās. Citai sievietei uz līdzīgu spiedienu ķermeniski reaģē kas cits, piemēram, sāp galva vai vēders.