Sieviete vērtīga arī bez bērna
Sabiedrībā vēsturiski pieņemts, ka mazuļa dzemdēšana ir izteikti sievišķīgs fenomens. Nereti pat uzskata, ka tā ir galvenā sievietes misija, un, ja tu neesi dzemdējusi bērnu, īsti pilnvērtīga sieviete neesi. Kas, protams, nav korekti. Bet, tā kā bērnu radīšana zināmā mēra tiek uzspiesta, arī tu centies, taču dziļi iekšienē varbūt vispār nejūties sievišķīgi... Ik pa laikam praksē sastopu brīnišķīgas sievietes, kas nejūtas kā sievietes – viņas domā, ka vīrietim nav pievilcīgas, un viņām grūti iedomāties sevi ar bērniem. Šāda doma viņām šķiet pat absurda un biedējoša!
Priekšstats par to, kas ir māte, sievietei rodas no viņas pašas mātes – no tā, kāda viņa bijusi un vai vispār bijusi klātesoša. Domājot par to, kāda māte būsi tu pati un vai vispār būsi māte, veidojas iekšējais konflikts starp tavu iekšējo izjūtu un ārējo pieprasījumu. Varbūt iekšēji tu bērnu nevēlies, bet, pakļaujoties spiedienam, centies viņu ieņemt, taču – neizdodas. Tāpēc, ja tiešām nevēlies mazuli, apkārtējiem vajadzētu to respektēt un akceptēt, jo tā ir tava izvēle. Pat ja to nosaka putni tavā galvā, tas ir tavs lēmums. Tas ir sabiedrības stereotips, ka bērniem obligāti jābūt, bet tā nav. Tāpēc dziļi iekšienē slēpjas stāsts par tavu identitāti, pašcieņu un pašvērtējumu: vai esi vērtīga sieviete arī tad, ja tev nav bērnu?