Kamēr bēbītis visvairāk laika pavada guļot, māmiņai tiešām ir ērtāk, ja mazais brauciena laikā guļ kulbiņā. Mazajam tā ir jau iepazīta vide, un viņš ir mierīgs. Turklāt līdz triju mēnešu vecumam bērniņam autosēdeklītī ieteicams pavadīt ne vairāk kā pusstundu (vienā brauciena reizē) un ne biežāk kā trīs reizes nedēļā. Ja vecāki daudz laika pavada ceļā, bērniņam tiešām būtu ērtāk kulbiņā, turklāt Latvijā var nopirkt guļamratu modeļus ar kulbiņu, kas speciāli domāta nostiprināšanai automašīnā. ĒRTĀK, NEVIS DROŠI!!!
Kaut gan pirmajos trijos mēnešos arī mazuļa muguriņai autokulbiņā ir labāki apstākļi, jo guļot netiek papildus sasprindzināti plecu un muguras muskuļi, brauciena laikā tas nav pieļaujams. Tikai atpūtas pauzēs, kamēr automašīna apstājusies ceļa malā vai stāvlaukumā.
Ne velti Vācijā mediķi un satiksmes drošības speciālisti panākuši, ka šīs valsts satiksmes drošības noteikumos veiktas izmaiņas, nosakot, ka zīdainīti nedrīkst pārvadāt kulbiņā arī tad, ja tā ir paredzēta piesprādzēšanai pie automašīnas sēdekļa. Agrāk tas nebija aizliegts un arī «MM» bijušas publikācijas par kulbiņu priekšrocībām. Taču drošības testi pārliecinoši pierādījuši, ka autokulbiņa nav droša vieta zīdainim. Bērns kulbiņā var tikt piesprādzēts tikai ar divu punktu drošības jostu, kas satiksmes negadījumā nepasargā no traumām. Lai gan kulbiņas, kas paredzētas stiprināšanai uz automašīnas sēdekļa, ir triecienizturīgas, tās nepasargā mazuli no iespējamā sānsitiena.
Bēbīša veselībai
* Pirmajos trijos mēnešos zīdainim nav vēlams atrasties autosēdeklītī ilgāk par 20–30 minūtēm. Līdz triju mēnešu vecumam ķermeņa muskulatūra vēl nav pietiekami attīstījusies, tā nespēj pietiekami noturēt ķermeni, bet arī vispiemērotākajā autosēdeklītī zīdaiņa plecu daļa ir novietota augstāk par dibentiņu. Tāpēc ilgstoši braucieni mazuli nogurdina un, ja ir biežāk nekā trīs reizes nedēļā, veicina sasprindzinājumu plecu joslā. Zīdaiņa galvu sēdeklītis notur, bet, ja poza netiek ilgi mainīta, sasprindzinājums plecu joslā palielinās – galva ir it kā iestutēta starp pleciem. Arī tas, ka bērns sēdeklītī tiek ievietots nepareizi, veicina sasprindzinājuma rašanos plecu joslā, kas kavē mazuļa attīstību. Jo mazāks bērniņš, jo vairāk viņa pozai autosēdeklītī jālīdzinās guļus stāvoklim. To var panākt, mainot sēdeklīša atzveltnes stāvokli. Dažiem pirmo autosēdeklīšu modeļiem ir īpašs papildu polsterējums, kas paredzēts, lai bērniņš justos ērti arī pirmajos mēnešos. Ja tomēr autokrēsliņš šķiet pārāk dziļš un/vai bērniņš ir pārāk mazs, sēdeklītī var ievietot salocītu dvieli vai autiņu.
* No triju mēnešu līdz gada vecumam bērns autosēdeklītī nedrīkst atrasties ilgāk par divām stundām.
* Kad bērniņš jau pats mēģina noturēties sēdus, jāmaina sēdeklīša atzveltnes slīpums. Atzveltne jāregulē stāvāk vai jāizņem papildu polsterējums. Sēdekļa pamatnei jābūt aptuveni 45 grādu leņķī pret atzveltni. Kad mazais jau stabili prot sēdēt, autosēdeklīša atzveltne jāregulē tā, lai bērns tajā atrastos gandrīz sēdus, aptuveni 90 grādu leņķī. Ja autosēdeklīša atzveltne noregulēta par zemu un mazais visu laiku cenšas muguriņu noturēt taisni, muguras muskuļi tiek pārlieku sasprindzināti.