Ir cilvēki, kuri rūtu speciāli audzē savā puķu dobē, nenojaušot, ka šī dekoratīvā auga sula var radīt ādas bojājumus. Par latvāni vismaz vietējie iedzīvotāji zina, ka tam nedrīkst skarties klāt, bet – ne vienmēr augu pamana. Tie, kuri strādā uz lauka, parasti ievēro piesardzības pasākumus, ja tuvumā ir latvāņi.
Tomēr joprojām gadās, ka zina tikai pusi no tā, kas jādara, ja tomēr izdevies saskarties ar auga sulu.
Jo neizprot, kā veidojas fitodermatīts. Prātu var sajaukt arī šāda informācija: ja saskarsme ar auga sulu notikusi vakarpusē un cilvēks uzreiz nomazgājies, var arī nebūt nekādas vainas. Tā rodas mīti, ka latvāņi kaitīgi tikai kādos augšanas periodos.
Patiesībā latvāņi un rūtas ir bīstami visu sezonu, kamēr ir zaļi, bet visbiežāk smagi apdegumi tiek gūti karstā laikā, kad cilvēki mēdz uzturēties saulītē un āda sakairināta gan ultravioleto staru iedarbībā, gan karstumā.
Latvānis
Zieds atgādina milzīgu dilli, bet lapas līdzinās rabarbera lapām. Latvānis rada specifisku anīsa vai fenheļa smaržu. Daudzgadīgs augs ar ļoti lielu zaļo masu. Tāpēc arī to pagājušā gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā ieviesa Latvijā, cerot uz lētu lopbarību. Diemžēl tas ir strauji izpleties un okupējis daudzas pļavas un ceļmalas.
Rūta
Krāšņumaugs, ko audzē dārzos, īpaši populārs tas ir Lietuvā. Var gadīties kādās pamestās mājās. Neaiztiec, ja neesi pārliecināts.
Izsargājos, bet tāpat apdegu! Kāpēc?
Furokumarīni saskarsmē ar ādu uzreiz nekādu kairinājumu nerada. Visas nepatikšanas sākas vēlāk, kad uz ādu, kurā paguvusi iesūkties kairinošā auga sula, iedarbojas ultravioletie stari.
Fitoapdegumi patiesībā nav ķīmiski apdegumi, bet gan alerģisks kontaktdermatīts, ko rada auga sula, kas aktivizējas ultravioleto staru iedarbībā.
Šos ādas bojājumus dēvē par fitodermatītiem. Tāpēc arī dažkārt gadās apdedzināties ar augu lapām, pat nezinot, kur un kā tas noticis. Proti, ja saule ir ļoti aktīva, augos aktivizējas vielas, kas rada apdegumus, un tādā veidā apdedzina pat tie augi, kas nekad iepriekš tā nav darījuši.
Cilvēki, kas izprot, kā rodas ādas bojājumi, visus darbus latvāņu laukos veic aizsargapģērbā, turklāt vakarā, kad metas tumšs. Bet, ja ir karsts, zem speciālā aizsargtērpa, protams, nākas spēcīgi svīst. Ja āda ir mitra, tā ir jutīgāka. Pēc tam, ģērbjoties nost, var gadīties, ka āda sakaras ar tērpu vai instrumentiem, uz kuriem palikusi auga sula. Ja āda ir sausa un uzreiz tiek nomazgāta, ir daudz mazāks risks, ka būs apdegums nekā, ja āda ir mitra, jau karstuma un apģērba radītās berzes sakairināta.
Sula izdalās, ja ar augu ir ciešāka saskarsme – pļaujot, ravējot, vācot, paburzot lapas –, nevis tikai garāmejot, viegli pieskaroties.
Jā, arī tad būs nepatikšanas, taču – mazākas. Līdzīgi kā nātrei, arī latvānim uz lapām ir asas, sīkas ūsiņas jeb dzelonīši. Tās ieķeras ādā un rada kairinājumu, kas parasti izskatās kā apsārtums ar pūslīšiem. Āda niezēs, turklāt mazos dzelonīšus nevar izvilkt. Jāgaida, kamēr tie noies nost kopā ar bojāto ādas slāni. Bet – tas nebūs nopietns fitoapdegums.
Kam klājas vistrakāk
Cik smags veidosies fitodermatīts, atkarīgs no jutīguma, vecuma un sulas skartās vietas.
- Tur, kur āda plānāka, bojājums būs nopietnāks.
- Maziem bērniem un veciem cilvēkiem, kā arī tiem, kam plāna un jutīga āda, situācija vienmēr būs smagāka. Gados veciem cilvēkiem jebkuri apdegumi ir ļoti bīstami, jo ir mazinājušās ne tikai ādas virsmas aizsargspējas, bet arī pati āda vairs nespēj tik žigli atjaunoties. Negribu biedēt, bet ir bijuši gadījumi, kad jāpārstāda āda, jo tā nekrotizējusies un brūce nedzīst.
- Ja fitoapdegums skar lielus ādas laukumus vai pievienojas infekcija.
Pirmā palīdzība, ja āda saskārusies ar bīstamā auga sulu
- Tagad zinot, kā fitoapdegums rodas, kad uz ādu iedarbojas ultravioletie stari, necenties uzreiz cieši saģērbties, jo pirmajā brīdī svarīgāks ir kas cits – sula jādabū nost, kamēr tā nav iesūkusies ādā. Ar ciešu apģērbu sulu ierīvēsi vēl pamatīgāk. Tāpēc uzmet virsū kādu apmetni un skrien uz upi, dušu. Sākumā derēs pat jebkura peļķe!
- Cik vien ātri iespējams, nomazgā ādu ar ziepēm un lielu daudzumu ūdens. Vislabāk skalo ādu ilgi, ieteicams – pat 15 minūtes.
- Kad āda nomazgāta, mūc no saules. Ja esi ielēkusi upē vai ezerā, momentā saģērbies vai apsedzies un dodies uz telpām. Vislabāk – vismaz 4–5 dienas gaišajā laikā vispār nerādies ārā. Neatkarīgi no tā, vai ir parādījušās fitodermatīta pazīmes vai nav. Ja tas nav iespējams, ārā ejot, saģērbies tā, lai sulas skartajam ādas laukumam nekādā gadījumā netiek klāt saules gaisma.
- Ja tomēr nav izdevies ādu nosargāt… Sākumā parādās neliels apsārtums, kas ļoti niez, ir sāpīgs. Pēc tam parādās pūslīši. Tad virsējais ādas slānis sāk lobīties. Aina ir ļoti līdzīga kā pēc termiska apdeguma, tāpēc arī fitodermatītu dēvē par apdegumu.
- Ja bojājums liels, var būt nespēks, drudzis, tāpēc jādzer daudz ūdens, jāpaliek mājās un jādzīvo mierīgi.
- Vislabāk fitoapdeguma vietu parādi ārstam. Ja apdegums plašs, būs jādodas ārstēties uz Valsts Apdegumu centru. Katru vasaru ar šādiem smagiem fitodermatītiem centrā nonāk 3–5 cilvēki.
Kā ārstēties mājās
Ja skartais ādas laukums ir neliels, ārstēties vari mājās.
- Cik iespējams ilgi, dermatīta skarto vietu nerādi saules gaismai (arī mākoņainā dienā saules ultravioletie stari ir tikpat iedarbīgi).
- Skalo ādu tikai ar tīru ūdeni, nelieto ziepes, dušas želejas, jo tas rada papildu kairinājumu.
- Lai kaut cik mazinātu niezi, lieto antihistamīna jeb pretalerģijas preparātus.
- Dermatīta skarto vietu vēlams smērēt ar ziedi, kas satur cinka oksīdu. Tā nomierina ādas kairinājumu, mazina niezi. Aptiekās nopērkamas ziedes ar dažādiem nosaukumiem, der jebkura.
- Ārsts var izrakstīt recepti, lai vari cinka oksīdu saturošo ziedi jaukt ar hormonus saturošu ziedi (glikokortikoīdu) un ar Dermatol ziedi vai pulveri vienādās proporcijās. Šāds kokteilis ir visefektīvākais, to nereti izmanto dažādu dermatītu ārstēšanā arī stacionāros.
Reizēm vajadzīga pārsiešana, ko veic medicīnas iestādē. Tev var nākties doties pie ģimenes ārsta.
- Kamēr āda apdzīs, paies divas trīs nedēļas. Tikmēr svarīgi, lai bojātajā vietā netiktu ievazāta infekcija. Ada niez, gribas to kasīt, bet šādi rodas ieejas vārti mikrobiem.
- Pēc tam, kad čūliņu kreveles būs nokritušas, bojātās ādas krāsa mēdz būt tumši sarkana, pat violeta, arī nieze var ilgi traucēt. Reizēm āda paliek tumšāka pat gadiem ilgi.