Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
20
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Šī nav nekāda vakcinēšanās aģitācija, taču minētā situācija ir ļoti iespējama, jo pasaulē inficēšanās ar masalām šogad trīskāršojusies un galvenais infekcijas perēklis ir – civilizētā Eiropa. Kā tā?
Bīstama un lipīga
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska rāda videomateriālu, kas konferencēs par saslimšanu ar masalām tiek demonstrēts ārstiem. Tāds savdabīgs pirms un pēc. «Parasti pēc šā īsā video ir klusums. Bieži ārstiem pēc tam nav nekādu jautājumu,» saka daktere. Video attēlo bērnu pirms saslimšanas – priecīgs, aktīvs, viss, kā vajag. Un tad ir tikai dažus mēnešus pēc – gulošs, muguriņa nedabiski izliekta, kājas patvaļīgi kustas, gandrīz akls, nav orientēts ne laikā, ne telpā, stundām raud, pats neēd, nedzer, pievienotas dažādas zondes. «Un tur neko nevar darīt,» klusi piebilst infektoloģe.
Masalu uzvaras gājiens pasaulē turpinās, un pašreiz situācija kļūst kritiska, saka ārste.
Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Tai ir daudz komplikāciju, kas var būt arī nāvējošas.
Masalām nav terapijas – ja saslimstam, ietekmēt slimība gaitu nekādi vairs nav iespējams, jo pret šo vīrusu medikamentu nav. Pēc masalu uzliesmojuma Latvijā 2014. un 2018. gadā pie mums šobrīd relatīvs klusuma brīdis. Pērn bija 25 saslimušie, šogad – viens, taču atslābumam neesot pamata. «Kaimiņos Lietuvā tikai šogad vien jau ir 800 gadījumu. Gadiem dzīvojām ar rādītāju 0, un nu – tādi skaitļi!» skaidro infektoloģe. Viens saslimušais inficē 18 citus – nevakcinētos. «Diemžēl pieaug tā cilvēku daļa, kas uzskata, ka var egoistiski dzīvot uz citu cilvēku rēķina. Citi lai vakcinējas un veido kolektīvo imunitāti, bet es savus bērnus – nē! Uzliesmojums nāk no Eiropas – tie nav kaut kādi citi svešie un sliktie, kas mums atved masalas no sazin kurienes. Nē! Šoreiz varam vainot tikai un vienīgi paši sevi!» atkārto daktere Zavadska. Gadījumu skaits pieaudzis, piemēram, Itālijā, Francijā, Vācijā – augstas attīstības valstīs, kurās vakcinācija pret masalām tika uzsākta vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Tie ir arī iecienīti ceļojumu galamērķi.
«Mēs joprojām izjūtam arī Endrū Veikfīlda 90. gadu beigās publicētā viltus pētījuma mantojumu. Šajā pētījumā bija absolūti nepareizi, nepamatoti dati, ka masalu, masaliņu un cūciņu kombinētā vakcīna izraisa autismu. 2010. gadā Veikfīldu izslēdza no medicīnas, viņam ir liegtas jebkādas tiesības praktizēt kā ārstam, bet viņa iesētā sēkla joprojām ir spēkā. Mūsdienās katrs pie datora klaviatūras jūtas varens. Iegūglē, palasa un sajūtas kā eksperts. Tik viegli padodas nepārbaudītai informācijai un izplata to tālāk.» Latvijā pret masalām vakcinē no 1968. gada. No uzliesmojuma var izvairīties, ja vakcinēti vismaz 95–96 procenti valsts iedzīvotāju. Šis līdzsvars ir trausls.
Lietuvā, kas šobrīd piedzīvo masalu uzliesmojumu, vakcinācija atsevišķos reģionos bija noslīdējusi līdz 92–93 procentiem, un ar to pietika.
Sekojuši simtiem jaunu saslimšanas gadījumu.
Aizlidojām atpūsties
Liela nozīme te ir arī mūsu ceļošanas paradumiem. Ja esat lidmašīnā ar slimu cilvēku, kurš pats to vēl nenojauš, nevakcinētajiem faktiski nav izredžu. «Latvijas pieredze rāda – gan pirmajā, gan otrajā uzliesmojumā pie vainas bija lidojumi. Lidmašīnā cirkulē viens un tas pats gaiss. Ja salonā sēž masalu slimnieks – ar to pietiek. Piemēram, ģimene atgriežas no Parīzes Disnejlendas ar lidmašīnu, un pēc piecām dienām jūs saņemat zvanu no Slimību profilakses un kontroles centra ar informāciju – jūs bijāt vienā reisā ar masalu slimnieku… Slimnieks pēc pārbraukšanas mājās ir sajuties slikti, devies pie ārsta, atklātas masalas, un tiek veikta izmeklēšana. Epidemiologi skaidro – kur, ar ko slimnieks ir kontaktējies. Dati tiek reģistrēti starptautiskajā tīklā. Tad epidemiologi vēršas pie aviokompānijas, lai noskaidrotu, kas lidojuši vienā reisā, un tad sākas. Datu aizsardzība pret epidemioloģisko drošību! Principā epidemioloģiskā drošība valstī ir augstākā pozīcijā par personas datu aizsardzību, bet tas viss novilcina laiku. Ir teorētiska iespēja iedot jums imūnglobulīnu ar domu, ka slimība varbūt tomēr nesāksies, bet gadās – ir par vēlu,» skaidro daktere Zavadska.
Komplikāciju riski
Ja saslimst bērns, masalas var noritēt arī salīdzinoši viegli, to iepriekš nevar prognozēt. Ja saslimst pieaugušais, tad pavisam noteikti tās noritēs smagi. Agrīnās masalu komplikācijas ir pneimonija, encefalīts, vidusauss iekaisums. Vēlīnās ir fatālas. «Subakūts sklerotizējošs panencefalīts parādās 5–7 gadus pēc masalu pārslimošanas, jo masalu vīruss pieder pie lēnajiem vīrusiem, – un tur nav nekādu variantu. Atkarībā no tā, cik ātri slimība attīstās, cilvēks nomirst viena, divu gadu laikā. Sākumā viņš kļūst jocīgāks uzvedībā, domāšanā, motorikā, tad parādās kustību traucējumi, un tad pacients ilgstoši ir veģetējošā stāvoklī. Ir svarīgi zināt – ja bērns pārslimo masalas līdz gada vecumam, tad šai smagajai komplikācijai ir desmitkārt lielāka iespējamība nekā tad, ja masalas pārslimo vēlākā vecumā,» skaidro infektoloģe.
Bērniem ir risks saslimt laika posmā līdz gada vecumam, kad jāsaņem pirmā vakcīna, un šādi gadījumi Latvijā notiek. Varētu domāt – atliek dot vakcīnu agrāk, bet viss nav tik vienkārši. «Ja vismaz 95 procenti sabiedrības ir vakcinēti, mazie bērni līdz viena gada vecumam ir ļoti labi pasargāti – kā tādā kokonā. Ja vakcinācijas rādītāji krītas, mēs daudz ceļojam, sāk slimot bērni arī līdz gada vecumam. Kādreiz vecāki domā tā – nebija tik traki, saslima it kā vieglā formā… Bet pēc dažiem gadiem sākas vēlīnās komplikācijas…»
Un tomēr – kāpēc nevakcinēt pavisam mazos? «Ja pieņemam, ka pie mums vakcinācija notikusi kopš 1968. gada, visām grūtniecēm jau jābūt vakcinētām – šīs antivielas nonāk pie bērniņa caur placentu. Šādā veidā saņemtās antivielas palīdz, taču ar tām vien aizsardzība nav pilnvērtīga, tāpēc šajā vecumā bērnus palīdz nosargāt kolektīvā imunitāte. Turklāt pēc piedzimšanas antivielas pamazām pazūd – līdz pusotra gada vecumam to vairs nav. Tā dēvētajām dzīvām novājinātām vakcīnām šīs antivielas traucē. Ja iedosim vakcīnu brīdī, kad vēl ir pietiekami daudz mammas antivielu, – vakcīna neiedarbosies. Tāpēc vakcinējam gada vecumā,» skaidro infektoloģe. Atkārtoto vakcīnu bērniem dod pirms skolas – 7 gadu vecumā. «Iespējams, mums būs vakcinācijas kalendārs jāpārskata. Uzliesmojuma laikā katra valsts var pieņemt savus lēmumus. Tagad Kanādā un Austrālijā tos bērnus, kas ceļo uz Eiropu, rekomendē vakcinēt jau no sešu mēnešu vecuma. Kopumā viņi saņem trīs vakcīnas – arī gada un septiņu gadu vecumā.»
Nekad nav par vēlu
Šobrīd Latvijā netrūkst ģimeņu, kur vecākie bērni ir vakcinēti pret dažādām infekcijām, bet jaunākie – ne. Tā ir loterija, saka ārsti. Dace Zavadska uzsver – lai kādi bijuši iemesli, šobrīd nav par vēlu vakcinēt arī lielākus bērnus, ja vecāki ir pārdomājuši un gatavi mainīt savu nostāju.
«Latviešiem ir tāds teiciens – nelaime nenāk brēkdama. Ja ir šaubas, nāciet runāt ar vakcinācijas speciālistiem, ar infektologiem. Ar jautājumiem par vakcīnu sastāvu, iedarbību – jebko, kas rada bažas! Es personīgi uzskatu, ka bērna tiesības uz veselību ir stipri pārākas par vecāku kā indivīdu tiesībām pieņemt vienpusēju lēmumu! Vakcīnas ir pēdējos 20–30 gados visvairāk pētītie medikamenti pasaulē. Tās ir arī muļķības, ka kombinēta vakcīna pret vairākām infekcijām būtu trieciens organismam.
Iedodot vakcīnu, mēs noslogojam imūno sistēmu par 0,00X procentiem. Izejot cauri pārpildītam lielveikalam, skolai, bērnudārzam – imūnā sistēma ir noslogota krietni vairāk, nekā ja iedodam kaut vai sešas vakcīnas vienā piegājienā.
Man ir bijuši vecāki, kas atnāk divatā un uztaisa mani par ķīlnieku, sakot: izstāstiet tam otram, kāpēc vajag vakcinēt! Protams, es arī stāstu. Bet ar fanātiskajiem antivakcīnistiem, kuriem diemžēl veselais saprāts uz šo tēmu ir atslēdzies, es nerunāju. To iesaku arī saviem kolēģiem – runājiet ar tiem, kas šaubās, kam ir jautājumi, palīdziet atrast atbildes. Man ir prieks, ka pie mums sāk nākt vecāki ar bērniem, kam ir seši, deviņi, arī padsmit gadu, kas savulaik nav vakcinēti, bet tagad vecāki sākuši uz to skatīties citām acīm. Jo mums taču vajag visus mūsu bērnus.»
SVARĪGI!
- Slimības pazīmes parasti parādās pēc 10–12 dienām, tomēr var izpausties arī no 7. līdz 18. dienai.
- Sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, temperatūra var sasniegt 39–41 °C.
- Parādās sarkani izsitumi, kas izplatās virzienā no galvas uz ķermeni 3–4 dienu laikā. Pēc 4. dienas izsitumi parasti sāk bālēt un izzūd nedēļas laikā. Var palikt pigmentācija, lobīties āda.
- Visbiežākās komplikācijas – vidusauss iekaisums, caureja, pneimonija. Grūtniecēm var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.
- Bērniem līdz 18 gadu vecumam – vakcīna bez maksas.
Riska grupas
*Visi, kas nav saņēmuši masalu vakcīnu.
Bet jo īpaši:
*bērni līdz 1 gada vecumam,
*cilvēki gados, kas dzimuši laikā, pirms 1968. gadā tika uzsākta vakcinācija,
*tie, kas 90. gados medicīnas aprūpes sistēmas pārmaiņu laikā kaut kādu iemeslu dēļ nav saņēmuši masalu vakcīnu un, iespējams, par to nezina.
Pārbaudies!
Ja tev nav zināms, vai esi saņēmusi vakcīnu pret masalām, tu vari veikt antivielu pārbaudi jebkurā laboratorijā, nododot asins paraugu no vēnas. Jebkāds skaitļu rādītājs, kas ir pozitīvs, norāda – tev ir aizsardzība!
