- Ja biežas čurāšanas iemesls ir urīnceļu infekcija, parasti ārstēšanu sāk ar nitrofurantoīnu grupas medikamentiem, piemēram, furadonīnu vai fosfomicīnu.
Ja urīnceļu infekcijas bieži atkārtojas, dažkārt zāles jālieto pa vienai tabletei vakaros katru dienu veselu mēnesi – it īpaši pēc seksa.
Profilaksei rudeņos un pavasaros iesaka lietot augu izcelsmes zāles kanefronu (Canephron) pa divām tabletēm trīs reizes dienā. Pētījumi liecina, ka tās pasargā urīnceļus no infekciju epizodēm, kā arī samazina nierakmeņu veidošanās risku.
- Katru reizi pēc mīlēšanās aizej pačurāt un apmazgājies, lai izsargātos no baktēriju savairošanās urīnceļos un akūta cistīta uzliesmojuma.
- Centies atturēties no urīnpūsli kairinošiem produktiem, kas iedarbojas urīndzenoši: no kafijas, zaļās tējas, garšvielām, pikantiem ēdieniem, citrusaugļiem, šokolādes, alkohola.
- Ja urodinamiskajos izmeklējumos nav atklāta kāda kaite, urīnpūslis jātrenē un nedrīkst iet uz tualeti pie pirmās vēlmes. Tā parasti izdodas pagarināt intervālu no vienas čurāšanas reizes līdz otrai.
- Lai nomierinātu pāraktīvu urīnpūsli, ārsts var izrakstīt recepšu medikamentus (antimuskarīnu grupas, piemēram, solifenacīnu), kas atslābinās pūšļa sieniņas tieši urīna uzkrāšanās fāzē, tāpēc vēlme pačurāt radīsies pakāpeniski, nevis būs pēkšņa un asa.
Vēl ir zāles, kuras samazina impulsus, kas liek iet uz tualeti, tātad medikaments pagarina urīnpūšļa uzpildīšanās laiku un tas atgūst normālu pildījumu.
Tomēr atceries – arī zāļu lietošanas laikā neej uz tualeti pie pirmās vēlmes, bet tikai tad, kad vajadzība kļuvusi neciešama.
- Urīnpūšļa patvaļīgas kontrakcijas, ko izjūti kā vēlmi bieži čurāt, mazina botulīna toksīna injekcijas. Tiesa, tās ir dārgas, maksā aptuveni 400–500 eiro un jāveic katrus 3–4 mēnešus.
- Reizēm ļoti noder psihoterapeita vai psihologa apmeklējumi, lai atrisinātu psihoemocionālas problēmas, kas var veicināt urīnpūšļa pāraktivitāti.