Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
27
-
0
-
0
-
3
-
0
-
1
-
1
-
Iemesli, kāpēc dzīvības sula tavās dzīslās izpelnījusies apzīmējumu biezas asinis, var būt dažādi, taču uzreiz gribu nomierināt: visbiežāk un par laimi, biezo asiņu iemesls meklējams mūsu fizioloģijā – dzīves režīmā un paradumos.
Mūsu galvas smadzenēs jau kopš bērnības darbojas receptori, kuri jūt samazinātu šķidruma daudzumu organismā un par to signalizē. Maziem bērniem tie darbojas intensīvāk – viņiem bieži gribas dzert, bet retāk – ēst. Toties cilvēkam augot un attīstoties, rodas kārdinājumi baudīt dažādas garšas, degustēt neparastus ēdienus, un šīs specifiskās šūnas pārveidojas – mums it kā visu laiku gribas ēst, bet vairs negribas dzert. Tā ir pirmā un pati nopietnākā kļūda, ko mēs, pieaugušie, pieļaujam, – mēs nepietiekami dzeram!
Uz katru glāzi vīna izdzer trīs glāzes ūdens!
Tālāk jau sākas tāds kā apburtais loks. Kuram gan nepatīk labi paēst, vai ne? Bet atkal – lai zarnas strādātu normāli un spētu sašķelt apēsto, arī tam vajadzīgs šķidrums. Ja tu nedzer pietiekami, organisms šķidrumu sāk zagt no orgāniem, galvenokārt – no virsnieru dziedzera, aizkuņģa dziedzera, vairogdziedzera… Sanāk, ka organisms pats sevi apzog, lai dabūtu šķidrumu barības sašķelšanai.
Jā, manis nosauktie dziedzeri, lai gan vizuāli maziņi, satur daudz šķidruma, un to struktūru var pielīdzināt vīnogām. Bet kas notiek, ja tu ilgtermiņā ļauj sevi šādi aplaupīt? Sākas vairogdziedzera problēmas, otrā tipa cukura diabēts, paaugstinās asinsspiediens… Un mēs braucam tālāk iekšā bezdibenī!
Sastopoties ar šīm likstām, tu sāc lietot zāles… Un – turpini nedzert ūdeni! Malciņš uz tabletītes un – aidā! Bet arī iedzertie medikamenti netiek līdz galam sašķelti, slikti uzsūcas, un, vienkārši sakot, – jēgas nekādas. Tādus pacientus sastopu bieži – it kā normālas asinsanalīzes, normāls šūnu sastāvs asinīs, tikai medmāsiņas piebilde: «Jums ir biezas asinis.»
Riski un morāle
Vai var veidoties trombi, tu vaicā… Ja asins konsistencei pie vainas ir fizioloģisks iemesls – tu maz lieto šķidrumu –, asinīm, bez šaubām, ir grūtāk plūst pa šaurajiem asinsvadiem, bet trombu iespējamība šādā gadījumā ir visai maza. Ar noteikumu, ka šūnu daudzums asinīs ir normāls!
Taču teorētiski tāda iespēja, protams, ir, tikai neviens ārsts nepateiks – šim cilvēkam būs trombi, bet šim – ne. Tas atkarīgs no daudziem citiem faktoriem, no katra organisma individuālajām īpatnībām. Tomēr gribu brīdināt: emocionāliem, stresainiem cilvēkiem biezu asiņu gadījumā trombu iespējamība ir lielāka, jo stresa laikā asinsvadi sasprindzinās, un biezās asinis tiešām var nosprostoties.
Pat ja tev nav nekādu sūdzību un neviens mediķis nav iebildis par tavu asiņu agregātstāvokli, JĀDZER ŪDENS. Īpaši ziemā, kad ir apkure un sauss gaiss, jo organisma šķidruma rezerves tad izsīkst vēl jo ātrāk.
Bet atkal – trombi šai sakarā nav vienīgais aizsprostojums, par ko satraukties. Iedomājies: ja asins konsistence normāli ir kā sula, bet tev pēkšņi – kā kečups… Cik daudz sirdij vajag spēku, lai tās pumpētu?! Sirds vājums, galvassāpes, nespēja koncentrēties, nervu sistēmas uzbudinājums – tie ir tikai daži signāli, kas liecina, ka organismam ir kļuvis par grūtu… Lielāka slodze tiek arī nierēm. Proti – tām jāizvada sāļi un citas atkritumvielas, kas nav sašķidrinātas, un tā rezultātā rodas nierakmeņi, akmeņi žultspūslī…
Redzi nu, viss ir diezgan saistīts. Sešdesmit procenti veselības atkarīgi no tā, kā mēs pašas par sevi rūpējamies, un tikai četrdesmit – mums var nodrošināt ārsts vai tabletīte. Tāpēc ķeries pie darba, lai asinis šķidrinātu!
KĀ DARĪT?
- Vislabākais variants – dzer ūdeni. Mēs, ārsti, iesakām – uz desmit kilogramiem tava svara nepieciešami 300 mililitri ūdens dienā. Tātad – pati vari sarēķināt, cik daudz šķidruma vajag tieši tev.
- Sāc ar to, ka pirms katras ēdienreizes izdzer vismaz simts mililitrus ūdens un tikai tad ieturi maltīti. Tas palīdzēs kuņģim sagremot apēsto un neļaus aplaupīt citu orgānu šķidruma rezerves. Atlikušo izdzeramā šķidruma apjomu sadali mazākās devās un dzer pēc grafika.
Jā, sākumā būs nepierasti – biežāk gribēsies skraidīt uz labierīcībām, būsi spiesta biežāk atrauties no darāmā darbiņa, liksies, ka ūdens dzeršana sagādā vairāk diskomforta nekā labuma, un vispār – labāk bija, kad nedzēri! Taču nestreb karstu, mīļā, – tas pāries, ar laiku organisms pieradīs pie jaunā režīma un atjaunosies normāla fizioloģija. - Īpaši svarīgi dzert pietiekami, ja tev ir trauksmains dienas ritms, tu bieži sporto, apmeklē treniņus, svīsti… Tā tu zaudē ne tikai enerģiju, bet arī šķidrumu, kas, saprotams, ir jāatgūst, ja negribi biezas asinis un citas likstas.
- Ja ikdienā lieto kādas zāles – medikamentus cukura diabētam, antidepresantus, hormonus –, lieto tās, strikti ievērojot instrukciju un uzdzerot norādīto šķidruma daudzumu. Visvairāk šķidruma jāuzdzer uz kapsulveida medikamentiem – lai tie labāk izšķīstu un uzsūktos.
- Dzer nevārītu ūdeni, nevis sulu, tēju vai kafiju, kas tev varbūt garšo daudz labāk. Kāpēc? Organismam visvieglāk gūt enerģiju tieši no tīra ūdens molekulām, jo tad tajā var notikt ķīmisks process, ko sauc par hidrolīzi. Uzņemot tīru ūdeni pietiekamā daudzumā, organismā kā pa ķēdīti sāk risināties visi enerģijai un dzīvībai nepieciešamie ķīmiskie procesi, bet, ja dzersi citus šķidrumus, – ķīmija nenotiks.
- Kusties. Regulāras fiziskas aktivitātes un kustības uzlabo asins mikrocirkulāciju organismā. Dodies vingrot, pastaigās, uz sporta zāli, ierastā trolejbusa vietā mēro ceļu uz darbu kājām!
KO PĀRBAUDĪT?
Vienu reizi gadā – pilnu asins ainu ar eritrocītu grimšanas ātruma (EGĀ) rādītāju.
Kā tulkot rezultātus?
- EGĀ references intervāls ir no 1 līdz 20. Rādītājs var būt paaugstināts, ja esi saķērusi kādu vīrusa infekciju, bet, ja tas ir samazināts, – asinis ir pārāk biezas. Ja ir zem 4 – jākļūst domīgai… Ja tā ir tikai fizioloģijas vaina un izmainīts ir tikai šis viens rādītājs, dzerot ūdeni un kontrolējot asinsspiedienu, ātri to varēsi novērst.
- Ja izmainītam EGĀ komplektā nāk arī paaugstināts eritrocītu vai trombocītu rādītājs, vai – abi, tad gan prasi ģimenes ārstam nosūtījumu pie hematologa un dodies pārbaudīt, kas pie vainas. Norma: eritrocītiem – no 4,5 līdz 5,9×1012/L; trombocītiem – no 150 līdz 410×109/L .
- Ja ir tikai mazliet paaugstināts trombocītu daudzums, tas var liecināt arī par nelielu asiņošanu, piemēram, taisnajā zarnā vai smaganās. Tāpēc necel uzreiz brēku!
Kas vēl var būt pie vainas?
Mūsu, hematologu, praksē gadās arī nopietnāki gadījumi, kad biezām asinīm pie vainas nav tikai nepietiekams šķidruma patēriņš…
- Viena no populārākajām kaitēm ir policitēmija – kaulu smadzenes producē pārāk daudz sarkano asinsķermenīšu jeb eritrocītu. To viegli noteikt ar asinsanalīzēm – liels eritrocītu daudzums, paaugstināts hematokrīts, kas parāda asins šūnu masas un šķidrās daļas jeb plazmas attiecību, un ļoti zems eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ) – šūnas nevar nogrimt, jo asinis ir biezas.
- Vēl viena kaite, kam arī raksturīgas biezas asinis – trombocitēmija. Tad kaulu smadzenes producē daudz trombocītu. Tas ir mazliet nopietnāk, jo – trombocītiem jau no dabas ir fizioloģiska spēja veidot trombus, lai apturētu asiņošanu, lai aizvilktu ciet rētiņas… Ja trombocītu ir par daudz – veidojas trombi, un šo kaiti parasti atklāj, kad jau piedzīvots insults vai infarkts. Asinsanalīzēs šai slimībai raksturīgs, ka trombocīti ir dažāda izmēra un aktivācijas un – par daudz.
Pievērs uzmanību pašsajūtai!
- Par asins mikrocirkulācijas problēmām liecina:
- tirpšanas sajūta pirkstu galos;
- biežas galvassāpes (pirmā sistēma, kas reaģē uz izmainītas asins mikrocirkulācijas radītiem procesiem organismā, ir galvas smadzenes);
- izmainīta redze, punktiņi acu priekšā;
- paaugstināts asinsspiediens;
- hematomas, asinsizplūdumi zem ādas;
- bieži asiņo deguns vai smaganas.
