Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Pārtikas alerģija
Visbiežāk to izraisa govs piens, olas, zivis, rieksti, kvieši, citrusaugļi. Alerģiju pret kviešiem nevajag jaukt ar celiakiju, jo celiakija nav alerģija, bet gremošanas trakta slimība. Lielākoties pārtikas alerģija parādās pirmajā dzīves gadā, taču var sākties arī vēlāk. Ja alerģija parādās lielākā vecumā, biežāk to izraisa dažādas jūras veltes, rieksti. Līdz pat 80% bērnu pārtikas alerģija pazūd triju četru gadu vecumā. Saglabāties arī pieaugušo vecumā mēdz alerģija pret zivīm, riekstiem. Lai gan reti, mūsdienās parādās jauni un iepriekš nebijuši alergēni, piemēram, bērniem atklājas alerģija pret rīsiem, kartupeļiem, rudziem, banāniem, kivi. Pārtikas alerģijai raksturīgas izmaiņas bērna ādā, piemēram, sarkani vaigi, kas niez, lobās, mitro. Uz roku un kāju ārējām virsmām parādās sausi, raupji sarkani plankumi. Lielāks bērns kasās un niezošās vietas nereti sakasa jēlas, reizēm var būt slikta dūša, caureja vai aizcietējumi. Ja bērnam ir izteikta reakcija, tā parādās drīz vien pēc vainīgā produkta, kaut neliela daudzuma, apēšanas. Tad bērnam ātri kļūst slikti, viņš kļūst apātisks, ļengans, piepampst, līdz pat samaņas zudumam.
Ko darīt? Ja alerģiskas izpausmes parādās pirmo reizi, nav īsti pareizi bērnam uzreiz dot kādu aptiekā bez receptes nopērkamu antihistamīna līdzekli – vispirms vajadzētu aprunāties ar ārstu. Ja vecāki tomēr izšķiras par labu medikamentam, bērnam var iedot Zyrtex, Claritine, Fenkarol, kas jālieto saskaņā ar instrukciju. Vecās paaudzes antihistamīnus, kā Tavegil un Suprastin, bērniem neiesaka, jo tie izraisa miegainību. Protams, ja bērnam ļoti niez un viņš kasās, iedzerot kādu no šiem preparātiem, mazais aizmigs. Ja bērnam nepieciešams atpūsties un kārtīgi pagulēt, tos var dot. Taču citādi – kāpēc tad, kad bērnam jāaug un jāspēlējas, padarīt viņu miegainu? Turklāt ar šiem līdzekļiem nevar izārstēt alerģijas procesu.
Ja bērnam ir sausa āda, tā jāmitrina un jāeļļo, tāpēc ieteicams uzklāt neitrālu mitrinošu krēmu.
Labi rezultāti ir Bepanthen līnijai, Bioderma Atoderm Preventiv, kas piedāvā mazgājamos līdzekļus arī jutīgai bērna ādai. Mediķi iesaka arī Essex krēmus un ziedes, kas veicina ādas dzīšanu. Nevajadzētu pārcensties un bērnu bieži vannot, jo ūdens procedūras sausina ādu. Ja bērnu ved uz baseinu, pēc peldes un dušas viņš jāsasmērē ar neitrālu mitrinošu krēmu. Ja ārā ir lieli mīnusi, pusstundu pirms iešanas ārā jāuzsmērē krēms uz vaigiem un rokām, lai tās nekļūtu sausas un sarkanas. Ļoti labi būtu, ja mamma kaut vai nedēļu rakstītu ēšanas dienasgrāmatu, kur piefiksētu visu, ko bērns apēd. Reizēm tas ļoti palīdz, un vecāki paši var ieraudzīt kādas sakarības, sevišķi, ja līdz gada vecumam bērnam alerģiskas reakcijas nav bijušas. Taču jābūt godīgiem un jāpieraksta pilnīgi viss, pieminot arī to, ka bērns izdzēra malku krāsainas limonādes. Ja vien bērnam nav smaga alerģiska reakcija, aizdomīgo produktu no uztura pilnībā izslēgt nevajag, bet piedāvāt to mērenās devās. Labāk ēst visu un mazliet, nevis vienu produktu, bet daudz. Ja bērnam no kāda produkta, biežāk zivīm, olām vai riekstiem, ir anafilaktiska reakcija, kaut vai nātrene, pampšana, produktu uz gadu no uztura izslēdz pilnībā. Pēc tam atkārtoti veic testu, nosaka alerģijas pakāpi un, ja nepieciešams, veic provokācijas testu.
Elpceļu alerģija
Visbiežāk tā ir pret mājas putekļu ērcīti, dzīvnieku spalvām, pelējumu. Putekļu ērcīte ir visās mājās, tāpēc no tās diemžēl gandrīz nav iespējams izvairīties. Citādi ar mājdzīvnieku. Ja kaķis jau bija mājās līdz bērna piedzimšanai un mazais no dzemdību iestādes atbrauc pie kaķa, alerģiskas reakcijas lielākoties nav. Biežāk ir otrādi – bērns dzīvoja bez alerģijas, vecāki paņēma kaķi un sākas alerģija. Reizēm bērns pierod pie sava kaķa vai suņa un organisms nereaģē, bet, tiklīdz viņš saskaras ar svešu suni, sākas reakcija. Nereti, gaidot mazuli, topošie vecāki atbrīvojas no mājdzīvnieka, lai pasargātu mazuli, taču parasti tas neglābj – ja bērnam būs vainīgie faktori un nosliece uz alerģiju, tad tā būs. Arī elpceļu alerģijas ar laiku pāriet, bet tas atkarīgs no tās smaguma un apjoma. Interesanti, ka alerģija var būt ne tikai pret dzīvnieka spalvu, bet arī siekalām. Piemēram, kaķis vai suns nolaiza roku, un šajā vietā uzmetas nātrene. Ja bērns ir ļoti jutīgs, alerģija izpaudīsies arī tad, ja telpā mājdzīvnieka nav, bet katrā telpā var būt kaķa vai suņa atstātas pēdas, ja tur uzturējies cilvēks, kam mājās ir mājdzīvnieki. Elpceļu alerģijas gadījumā bērnam tek deguns, viņš šķauda, no rīta pamodies, klepo. Vai otrādi: bērnam ir aizlikts deguns, viņš nevar paelpot caur degunu, tāpēc viņam bieži vien ir vaļā mute. Klasiska elpceļu alerģijas pazīme ir sēcoša izelpa, kurā parādās tāds kā pīkstiens, līdz pat astmas lēkmei.
Bieži vien ir tā: ja bērnam ir alerģija pret mājas putekļiem un viņš mierīgi sēž, izpausmju nav nekādu, bet, tiklīdz mazais sāk lēkāt pa gultu vai uzsāk spilvenu kauju, astmas lēkme klāt.
Jo ir trīs faktori kopā – fiziska slodze, augsta alergēnu koncentrācija un emocijas.
Ko darīt? Ja ir alerģija pret putekļu ērcīti, cīnīties ar to ir ļoti grūti. Pēc iespējas jāatbrīvojas no paklājiem, mīkstajiem segumiem, lieliem un bieziem aizkariem. Bieži jāmazgā gultas veļa, ar mitru lupatu jāuzkopj grīdas. Telpas regulāri jāvēdina, lai būtu laba gaisa apmaiņa. Laba ventilācija arī ir svarīga, taču tās daudziem nav. Dzīvokļos ar plastikāta logiem ir stāvošs gaiss, tas nemainās, un tur būtiski pieaug ne tikai putekļu ērcītes, bet arī vīrusu, baktēriju un sēnīšu koncentrācija. Ja iespējams, vairāk jāuzturas ārā, svaigā gaisā. Ja alerģija ir pret mājdzīvnieku un tā ir izteikta, bērns šķauda un klepo, acis asaro, tad no dzīvnieka jāatvadās. Ja alerģija nav izteikta vai tā izpaužas, tikai aizejot ciemos vai tad, ja vecmāmiņa atnes no savām mājām kādu kaķa spalvu, tas nekas – tādējādi bērnu lēnām radina pie alergēna. Ja zināms, ka bērns dosies ciemos pie omes, kur ir kaķis, un viņam būs reakcija, apmēram stundu pirms tam var iedot kādu no iepriekšminētajiem līdzekļiem pret alerģiju, lai zāles iedarbotos. Pirmā palīdzība, ja, aizbraucot pie omes, sākas alerģija, – iziet ārā un paelpot svaigu gaisu, sevišķi, ja ir arī elpas trūkums. Nākamreiz, sevišķi vasarā, varbūt ar vecmāmiņu var tikties ārā, sarīkot pikniku. Vienmēr ir būtiski, cik nopietna ir problēma – tā tiešām traucē bērnam dzīvot vai tikai sagādā īslaicīgas nepatikšanas.
Ziedputekšņu alerģija
Visbiežāk to izraisa bērzs, lazdas, alkšņi. Alerģija pret ziedputekšņiem sastopama daudz retāk nekā pret mājas putekļiem. Lielākoties tā nav mazu bērnu alerģija, visbiežāk izpaužas piecu sešu gadu vecumā. Alerģija pret ziedputekšņiem izpaužas ar acu asarošanu, šķaudīšanu, aizliktu degunu un kopēju organisma diskomfortu, uzturoties ārā.
Ko darīt? Bērnam vairāk jāuzturas telpās. Ja ir izteikti simptomi, jālieto kāds no iepriekšminētajiem medikamentiem. Ziedputekšņu alerģijas gadījumā iesaka imūnterapiju zemmēles pilienu vai injekciju veidā, to piedāvā bērniem no sešu gadu vecuma. Šo terapiju izmanto tikai pēc ārsta ieteikuma, kad atrasts konkrētais alerģijas izraisītājs. Imūnterapijas viens kurss maksā ap 280 eiro, tas darbojas vienu sezonu. To sāk novembrī, decembrī – trīs gadus pēc kārtas. Tad pastāv liela ticamība, ka alerģijas nebūs, taču, kā jau ar visu šajā dzīvē, to nevar apgalvot simtprocentīgi. Kā jebkura cita, arī šī alerģija var pāriet.
Medikamentu alerģija
To biežāk izraisa antibiotikas, pretsāpju līdzekļi, tā ir 0,1–0,3% bērnu. Vecāki dažreiz nepamatoti domā, ka bērnam ir alerģija, piemēram, pret penicilīnu, jo arī vecākiem tā bija. Taču tā nav! Ja ir aizdomas par medikamentu alerģiju, jānāk pie alergologa un jāveic provokācijas tests, lai pārliecinātos par alerģiju, nevis pašiem uz savu galvu jāatsakās no pamata antibiotikām. Nereti alerģija bērnam ir nevis pret noteiktu medikamentu, bet gan tam pievienotajiem garšas uzlabotājiem. Tāpat ir zāles, kuras lietojot pumpas uzmetas teju 60% cilvēku. Taču tā nav alerģija, īstas medikamentu alerģijas bērniem ir ļoti reti.
Ko darīt? Ja bērnam bijusi alerģiska reakcija pret kādu medikamentu, to noteikti vajag piefiksēt un informēt ārstu.
Uzmanīgi – anafilaktiskais šoks!
Klasiski notiek tā: bērns pirmo reizi ēd, piemēram, olu un pēc 15–20 minūtēm kļūst nemierīgs, sāk raudāt, smagi vilkt elpu, varbūt elpa kļūst sēcoša, ir pagarināta izelpa, viņš kļūst bāls un ļengans, var būt vemšana un caureja, bērns kļūst apātisks, reizēm pavisam ļengans. Ap lūpām rodas zilgana līnija. Cik ilgi un kā tas beigsies – to nevar paredzēt, tāpēc vienīgais risinājums – uzreiz saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kamēr ierodas mediķi, ja mājās ir kāds antihistamīna līdzeklis, var iedot to.
