Lasītājas jautājums: Lūdzu daudzu pensionāru vārdā, atbildiet – kādēļ naktīs jāceļas čurāt? Ko darīt, lai tā nebūtu? Otrs mans jautājums – kā pēc čurāšanas naktī bez grūtībām aizmigt? Arī uz vakaru man ir grūti iemiegt. Dienā neguļu, bet vakarā tik un tā ilgi nevaru aizmigt ne ar tējām, ne medu ar pienu, ne citiem līdzekļiem. Ilze
Atbild speciālisti
Tā tiešām ir, ka čurāšana naktīs biežāk raksturīga cilvēkiem gados. Proti, vecumā no 30 līdz 50 gadiem tas raksturīgs sievietēm, bet pēc 50 gadiem – vīriešiem. Savukārt pēc 60 gadu vecuma šai problēmai vajadzētu mazināties abiem dzimumiem. Urīnpūslī ietilpst aptuveni puslitrs urīna, un lielākā daļa cilvēku vēlmi urinēt izjūt, tiklīdz tas piepildījies līdz pusei.
Čurāšanas biežums atkarīgs no izdzertā šķidruma daudzuma.
Vēl vajadzētu uzzināt, vai Ilzei nav pāraktīva urīnpūšļa sindroms, kas izpaužas kā pēkšņa nepieciešamība urinēt un nespēja to atlikt, urīna noplūde, čurāšana biežāk nekā parasti, arī mošanās tā dēļ naktī. Mēdz būt arī tā, ka nieres vienkārši izstrādā pārāk daudz urīna.
Arī tam iemesli var būt vairāki, bet biežākie ir – pirmās vai otrās grupas cukura diabēts vai primārā polidipsija jeb sausuma sajūta mutē, kas rada vēlmi pastiprināti uzņemt šķidrumu. Iemesls tam, ka naktī jāmostas pačurāt, var būt arī pārāk mazs urīnpūslis, kas piepildās ātrāk un nevar visu nakti izturēt, pazemināts hormona vazopresīna (tā galvenā funkcija ir samazināt šķidruma izdali ar urīnu) līmenis, apakšējo urīnceļu iekaisums vai sirds mazspēja.
Diemžēl tikai pēc lasītājas vēstules, nezinot, vai viņai nav kāda no kaitēm, ko tikko nosaucu, nav iespējams dot vienu konkrētu atbildi. Vēl viena svarīga nianse – ļoti bieži cilvēkiem tādi termini kā bieži vai daudz diametrāli atšķiras. Kāds ir noguris no čurāšanas vienu reizi naktī, bet cits – no piecām.
Tā kā ārsti šo problēmu un dažādos viedokļus par to ir piefiksējuši, radīta speciāla urinēšanas dienasgrāmata, ko ikviens var elektroniski lejuplādēt adresē šeit. Tur jāatzīmē, cik daudz šķidruma tu izdzēri un kāds ir urīna daudzums katrā reizē, kad pačurā (lai to izmērītu, tev jāčurā mērkrūzē). Jānorāda, kad tu esi izjutusi spēcīgu vēlmi čurāt, arī, ja gadījies, ka kāda urīna pilīte iesprūk biksītēs pati no sevis.
Nākamais, kas tev būtu jādara – jānodod urīna analīze, tukšā dūšā jānosaka glikozes līmenis asinīs, kā arī jāveic vēdera dobuma un urīnpūšļa ultrasonogrāfija. Kad tas viss izdarīts, piesakies uz vizīti pie urologa, kurš jau varēs dot konkrētas rekomendācijas un palīdzēs atrisināt situāciju.
Savukārt, runājot par miegu, ļoti svarīgi ir ievērot pareizu miega higiēnu. Tas nozīmē, ka jābūt gulēšanai ērtam matracim, spilvenam, segai. Pirms gulētiešanas jāizvēdina telpa – labāk, lai istabā ir mazliet vēsāks, nekā karsts. Vēl svarīgi naktsmiegam gatavoties – jāievieš vakara rituāli, tāpat kā maziem bērniņiem, lai ķermenis un prāts noskaņotos uz gulēšanu. Vakarā nevajadzētu skatīties satraucošus raidījumus, piemēram, Degpunktā, vai ziņas, kurās vienmēr rāda kādas likstas, par kurām naktī var būt jādomā. Labāk palasīt kādu grāmatu vai paklausīties radio.
Vakaram tuvojoties, samazini telpas apgaismojumu. Tas ir ļoti labi, ka Ilze pa dienu neguļ – tieši dienasvidus gulēšana ir tas, kas daudziem traucē iemigt vakaros. Ko vēl var darīt? Pēc pamošanās naktī, liekoties atpakaļ gultā, jāmēģina kontrolēt, lai prāts nesāktu raizēties par nākamās dienas vai pagātnes notikumiem. Apguļoties koncentrēties uz elpošanu – pievērst uzmanību, kā gaiss izplūst un ieplūst pa nāsīm, un, tiklīdz domas aiziet citur, atgriezties pie elpas vērošanas. Tādā veidā prāts tiks atslēgts un varēs laisties miegā. Kas attiecas uz tēju un piena ar medu dzeršanu uz nakti – tas jādara vismaz trīs stundas pirms gulētiešanas. Piepildot urīnpūsli, ir tikai loģiski, ka naktī būs jāmostas, lai ietu uz tualeti, tāpēc ar to nevajag aizrauties!