Biedējošā diagnoze – psoriāze: populārākie mīti un fakti

Psoriāze jeb zvīņēde ir hroniska, autoimūna saslimšana, kas izraisa ādas, nagu un locītavu bojājumus, izmainot ādas šūnu dzīves ciklu. Psoriāze skar aptuveni 2–3% pasaules iedzīvotāju jeb aptuveni 120 miljonus cilvēku, Latvijā no psoriāzes cieš ap 38 tūkstošiem iedzīvotāju. Diemžēl saslimt var jebkurš, psoriāze vienādi bieži var parādīties gan vīriešiem, gan sievietēm, pie kam dažādos vecumos.

1. Mīts #1: psoriāze ir ādas slimība.
   Šis ir pats populārākais mīts. Psoriāze ir autoimūna sistēmiska slimība jeb visa organisma saslimšana, kur āda ir tikai slimības redzamā izpausme, jo tās simptomi visuzskatāmāk ir redzami tieši uz ādas: sarkani, niezoši plankumi ar sudrabotām plēksnēm, sausa, saplaisājusi āda, kas var asiņot, nieze, dedzināšana, sabiezējuši vai rievaini nagi. 
   
   Tomēr vairāk nekā trešdaļai cilvēku, kas cieš no ādas psoriāzes, attīstās arī psoriātiskais artrīts, kad slimība skar arī locītavas, kas ārēji izpaužas kā pietūkušas, sāpīgas un stīvas locītavas. Bieži vien sāpes locītavās parādās kā pirmie simptomi, vēl pirms ādas bojājumiem.
2. Mīts #2: psoriāze ir iedzimta.
   Slimības izraisītāji var būt dažādi – ģenētiski, imunoloģiski, apkārtējās vides izraisīti vai psiholoģiski. Lai arī ģenētikai ir sava loma un tā tiek uzskatīta par vienu no riska faktoriem, tomēr saslimšana neizpaužas katrā paaudzē. Psoriāzes provocējošie momenti ir dažādi, taču slimības precīzais cēlonis joprojām nav zināms. Starp faktoriem ir stress, dažādas infekcijas, vielmaiņas traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis un citi.
3. Mīts #3: psoriāze ir lipīga.
   Psoriāze nav infekciju izraisīta slimība. Lai arī bojātie ādas laukumi vizuāli izskatās biedējoši, psoriāze nav lipīga, un ar to nevar saslimt kontaktējoties. Tāpēc baidīties no saskarsmes ar tiem, kuri sirgst ar šo kaiti, nav pamata – psoriāzi nevar nodot tālāk ne sarokojoties, nedz lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus vai kā citādi.
4. Mīts #4: psoriāzei nav blakņu.
   Psoriāze ir smaga slimība, kas skar visu organismu, tāpēc psoriāzes pacientiem ir daudz lielākas iespējas saslimt arī ar citām nopietnām saslimšanām, piemēram, psoriātisko artrītu, dažādām acu slimībām, augstu asinsspiedienu, sirds asinsvadu saslimšanām, diabētu, kā arī dažādām citām autoimūnām slimībām. Psoriāze var arī būtiski ietekmēt slimnieka psiholoģisko stāvokli, veicinot zemu pašapziņu, depresiju un sociālu izolāciju.
5. Mīts #5: psoriāze ir vecu cilvēku slimība.
   Mūsdienās ar autoimūnās sistēmas bojājumiem saskaras arvien jaunāki cilvēki, kas nozīmē, ka arī psoriāze var skart cilvēkus jebkurā vecumā, tostarp arī bērnus. Lai arī valda priekšstats, ka ar psoriāzi vairāk slimo vīrieši. Pasaules Veselības organizācijas pētījums apstiprina, ka psoriāze nešķiro cilvēkus nedz pēc vecuma, nedz dzimuma. Psoriāze būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti un var izraisīt invaliditāti cilvēkiem darbaspējīgā vecumā.
6. Mīts #6: psoriāzes slimnieki ir depresīvi.
   Šis mīts ir tuvs realitātei. Lai arī slimība ir fiziski nepatīkama, viens no lielākajiem psoriāzes pacientu dzīves traucēkļiem ir psihoemocionālais faktors, jo sasirgušie izjūt ne vien fiziskas, bet arī psiholoģiska rakstura ciešanas, tāpēc psoriāzes slimniekus bieži piemeklē depresija. Slimības ārējo izpausmju dēļ psoriāzes pacienti cieš emocionāli, jo jūtas sociāli atstumti, kautrējas iziet sabiedrībā – neapmeklē sporta nodarbības, peldbaseinu utml, viņiem ir arī grūti veidot tuvas un intīmas attiecības.
7. Mīts #7: psoriāze ierobežo seksuālo dzīvi.
   Psoriāze nav lipīga un to nevar nodot tālāk dzimumceļā. Ja ādas bojājumi ir skāruši ģenitāliju apvidu, tad seksuālā dzīve ir traucēta tīri psiholoģisku apsvērumu dēļ. Bieži psoriāze tiek jaukta ar kādu dzimumorgānu saslimšanu, kad kļūdaini tiek piemērots aizliegums stāties seksuālās attiecībās.    
8. Mīts #8: psoriāze nav ārstējama.
   Lai arī pagaidām nav atrasts līdzeklis pilnīgai psoriāzes izārstēšanai, psoriāze ir  ārstējama un mūsdienu medicīna piedāvā dažādas ārstēšanas iespējas, kas samazina simptomus un ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti. Slimības ārstēšana notiek visas dzīves garumā, ievērojot  diētas, dzīvesveida izmaiņas, kā arī lietojot atbilstošus medikamentus.
   
   Būtiskākais mērķis, ārstējot psoriāzi, ir panākt, ka ādas šūnas pārstāj mainīties paātrināti. Tā kā slimība nav pilnībā izārstējama un ir tikai kontrolējama, viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir savlaicīga vēršanās pie speciālista.
9. Mīts #9: pasaulē ir vietas, kur cilvēki neslimo ar psoriāzi.
   Šis nav mīts, tā ir patiesība. Tiešām pasaulē ir tautas, kurām nav raksturīga psoriāze, tās ir atsevišķas indiāņu, austrumāzijas un tumšādaino iedzīvotāju privilēģija. Diemžēl Baltijas, Skandināvijas, slāvu tautību un eiropejieši šai grupai nepieder. Pat otrādi, šo tautību vidū ir novērojami vieni no augstākiem saslimstības rādītājiem.
10. Mīts #10: psoriāzes ārstēšanai labi palīdz saules peldes.
    Šis apgalvojums vienlaicīgi gan atbilst patiesībai, gan nē. Psoriāzes gaitu tiešām nosaka dažādi faktori un UV, t.s., saules gaisma var cilvēkiem ar psoriāzi uzlabot ādas stāvokli un tad runa ir par psoriāzes ziemas formu, bet ir pacientu grupa, kurai stāvoklis pasliktinās tieši UV staru ietekmē, tādā gadījumā pacientam ir vasaras forma. Kopumā starp psoriāzes pacientiem Latvijā prevalē ziemas forma, un vasaras saule atvieglo ādas stāvokli.
11. Mīts #11: psoriāze var būt bez ādas izpausmēm.
    Šis apgalvojums nav mīts, bet ir patiesība. Tiešām, ir sastopamas psoriāzes formas, kad ir izmaiņas tikai nagos, locītavās. Šādos gadījumos bieži vien galveno lomu slimības ārstēšanā uzņemas nevis dermatologs, bet gan reimatologs, jo priekšplānā šiem pacientiem ir tieši locītavu problēmas – sāpes, deformācija, stīvums.

Ginta Auzniece

Dzīvesstāsti

Stiliste Indra Salceviča: Neskatoties uz psoriāzi un lieko svaru, esmu seksīgākā sieviete pasaulē! 2

Santa

Padomi

Āda un modernais piesārņojums

Veselība

Kolagēna nozīme ādas un matu veselībai