Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāteic tā – bērzu sulu galvenokārt vērts dzert tāpēc, lai uzņemtu šķidrumu, kas daudziem nemaz nav pārāk ierasta lieta un nav izveidojies kā stabils paradums. Jā, sekojot modei, sievietes iegādājušās skaistas dzeramā ūdens pudeles, līdz ar to pamazām palielinās arī uzņemtā šķidruma daudzums, un tomēr – šajā lietā mums vēl ir, kur augt!
Esmu dzirdējusi ne vienu vien sakām, ka ūdens negaršojot, un šādā situācijā bērzu vai kļavu sulas tiešām ir laba alternatīva, kā padzerties, tā teikt, garšīgi.
Institūta BIOR pētījumā par bērzu sulām noskaidrojām, ka ir cilvēki, kas bērzu sulu patērē ļoti lielos daudzumos – izdzerot pat piecus litrus dienā, bet ir arī tādi, kas sulu laikā uzturā iekļauj tikai papildu glāzi šā dzēriena. Tātad – gaumes jautājums.
Ko īsti bērzu sula satur?
Salīdzinot ar ūdeni, tajās ir mazliet vairāk atsevišķu minerālvielu, piemēram, kālija, mangāna, magnija, cinka un dzelzs. Tāpat tajās ir arī neliels daudzums cukura, kas mainās atkarībā no sulu tecināšanas laika, tecināšanas vietas un citiem apstākļiem.
Vēl bērzu sulā var atrast arī mikroorganismus, kas potenciāli varētu labvēlīgi ietekmēt mūsu gremošanas sistēmu, kā arī bioloģiski aktīvas vielas – tās varētu organismā darboties kā antioksidanti.
Tomēr šajā lauciņā vēl ir daudz, ko pētīt, lai pavisam precīzi pateiktu, kā un vai šie savienojumi labvēlīgi ietekmē mūsu veselību.
Kopumā galvenais, kas, dzerot sulu, liek justies labāk, ir pilnvērtīga šķidruma uzņemšana – organismā uzlabojas vielmaiņa, ar uzņemto šķidrumu tiek pabarotas visas mūsu šūniņas, tas veicina ķermeņa spējas funkcionēt, un tāpēc mēs jūtamies labāk.
Sulā esošie mikroelementi tomēr ir ļoti mazās devās, tāpēc tās ir labs papildinājums ikdienas uzturam, bet nevar pilnībā aizstāt citus minerālvielu avotus, kā, piemēram, pilnvērtīgu uzturu.
Vai bērzu sulā varētu būt kaut kas ne visai labs?
Jebkas, ko lietojam neadekvāti lielos daudzumos, lai arī cik veselīgs produkts tas būtu, var kaitēt. Tāpēc drošāk turēties pie principa – visu ar mēru.
Kā jau teicu, bērzu sulā mikroelementu koncentrācija ir tik mazās devās, ka nekādu kaitējumu nodarīt tā nespētu arī pie liela patēriņa, vienīgais izņēmums varētu būt mangāns – var gadīties, ka, ikdienā lietojot piecus litrus sulu, tiek pārsniegta mangāna dienas deva. Tas ir nepieciešams mikroelements, tomēr pārāk liels mangāna daudzums spēj nelabvēlīgi ietekmēt veselību.
Ja mangāns uzņemts par daudz, var rasties galvassāpes, muskuļu krampji, nogurums.
Noteikti ir vērts padomāt, kā bērzu sula tiek iegūta, vai izmantotie trauki ir tīri un vai nav iespējams, ka sulā varētu nokļūt slikti ķīmiskie savienojumi, mikroorganismi.
Tā varētu gadīties, ja sula tiek tecināta, piemēram, tuvu autoceļiem vai citās piesārņotās vietās. Visdrošāk tecināt sulu sterilos, noslēgtos traukos (veikalos nopērkamajos vienreizējos vakuuma maisos), tad nebūs jāuztraucas, vai tik tajā nav iekļuvis kas nevēlams.
Salīdzinot pilsētā un lauku teritorijās iegūtu sulu, institūta BIOR pētnieki secinājuši, ka būtiskas atšķirības elementu daudzumā nav. Mazliet atšķiras cukura daudzums – sulā, kas iegūta pilsētā, cukura ir nedaudz vairāk.
Bērzu sulā ir gan glikoze, gan fruktoze – kopējais cukura daudzums vidēji ir ap 7 gramiem vienā litrā.
Tātad glāzē nebūs vairāk par 2 gramiem cukura. Protams, ar nosacījumu, ka sulai neko papildus nepievieno.
Par glabāšanu… Ja sula tiek sasaldēta, minerālvielu saturu tas neietekmē. Glabājot sulu istabas temperatūrā, tā baktēriju klātbūtnē rūgst, tomēr arī tas nemaina minerālvielu saturu sulā.
Ja nieru kaites, uzmanies!
Artūrs Tereško, ārsts fitoterapeits ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi:
– Noslēpums, kāpēc mums garšo bērzu sula, ir tas, ka tajās ir daudz cukura un ļoti daudz ūdens. Bet, protams, ir arī vērtīgas lietas – bērzs caur saknēm no zemes dzen uz augšu minerālvielas, lai varētu plaukt pumpuri un veselīgas lapas.
Pa ceļam šajā sulu ceļojumā notecinot kaut ko sev, arī mēs tiekam pie vērtīgās zemes enerģijas un B grupas vitamīniem, kālija, magnija – tieši šo vitamīnu un mikroelementu sulā ir visvairāk.
Arī es pats pavasaros dzeru bērzu sulas – sulu laikā katrs ģimenē izdzeram pa spainītim, bet pakāpeniski, nevis vienā rāvienā.
Domāju, ka ar bērzu sulu, tāpat kā ar daudz ko citu, ko lietojam pār mēru, iespējams arī pārforsēt. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kam nieres nedarbojas, kā nākas, ir nieru mazspēja – negausīgi sadzeroties it kā veselīgu dzērienu, var sākties ķermeņa tūska.
Arī tad, ja zināms, ka nierēs ir akmeņi, ar bērzu sulas dzeršanu jābūt prātīgākam, jo, pēkšņi sākot dzert vairāk, nekā ikdienā ierasts, akmentiņi var saskalināties, iesprūst, un tā var izprovocēt nierakmeņu lēkmi. Savukārt, ja nierēs tikai sāk veidoties smiltis, ir urīnceļu iekaisumi, sulas dzeršana varētu palīdzēt izskalot organismu.
Bet tas būs īslaicīgs efekts, jo, tāpat kā nevar paēst nedēļu uz priekšu, arī šķidrumu nevar uzņemt uz priekšdienām.
Patiesību sakot, man ir duālas domas par uzskatu, ka cilvēkam jālieto ļoti daudz šķidruma. Daudz kas šķidruma lietošanā atkarīgs no tā, cik fiziski aktīvs tu esi, vai svīsti izteikti vai gandrīz nemaz… Piemēram, cilvēkiem, kas vairāk svīst, ir vairāk jādzer, lai atgūtu zaudēto šķidrumu un atjaunotu elektrolītu līdzsvaru organismā, bet tiem, kuri svīst maz – nav liela šķidruma zaudējuma –, ar dzeršanu nevajag aizrauties.
Tibetieši, ājurvēdas un citu tradicionālo medicīnas virzienu pārstāvji uzskata, ka cilvēkam jādzer tik, cik viņam slāpst, vadoties pēc sava tipa un rakstura īpašībām, nevis kaut kādu konkrētu, vienādu daudzumu katram.
Vēl kāda nianse – jo vairāk šķidruma lieto, jo vairāk nieres ieskrienas skalot organismu un visu lieko izvadīt.
Tāpēc, ja tiek dzerts neadekvāti daudz, līdz ar lieko šķidrumu no organisma tiek izvadītas arī vajadzīgas vielas.
Un paradoksāli, bet – cilvēks kļūst nevis mitrāks, bet sausāks. Tāpēc – ar prātu un ar mēru.
Kas attiecas uz rūgšanu – to nodrošina sulā dabiski esošie cukuri un baktērijas, un nekas kaitīgs tas nav. Taisni otrādi – šis process varētu palīdzēt aktivizēt labās baktērijas arī zarnās.
