Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmkārt, bez panikas!
Nav noticis nekas ārkārtējs – salmonelozes uzliesmojumi Latvijā notiek ik pa brīdim, bet, par laimi, šī slimība nav nekas tik briesmīgs, lai par to ārkārtīgi uztrauktos. Protams, infekcijas mēdz izpausties arī ļoti nepatīkamās formās – ar strauju slimības sākumu, vemšanu, biežu, šķidru vēdera izeju un paaugstinātu temperatūru. Tomēr parasti sliktākais, ko salmoneloze spēj izraisīt, ir organisma atūdeņošanās, kad tiek zaudēts daudz šķidruma un sāļu. Tāpēc vienmēr mājas aptieciņā ir jābūt bez receptes nopērkamajam rehidronam.
Ja saslimis mazs bērns, kurš atsakās dzert, sazinoties ar ārstiem, iespējams, tiks izlemts, ka mazulis jāved uz slimnīcu – pagulēt pie sistēmas, lai viņam tiktu atjaunots vajadzīgais šķidruma daudzums organismā. Salmoneloze ir infekcijas slimība, kuras izpausmes parādās tikai tad, ja organismā nonāk liels daudzums šo baktēriju un ja cilvēkam ir nepietiekamas pretestības spējas tās iznīcināt. Tātad – ja imunitāte izrādās vājāka un netiek galā ar salmonellām. Ēdot vienu un to pašu inficēto ēdienu, viens saslimst, bet otram nekādu izpausmju nav. Tad šis otrs cilvēks uz īsu brīdi – uz divām līdz četrām nedēļām –, iespējams, kļūst par salmonellu nēsātāju. Tā arī ir noticis šajos dārziņos: ir bērni, kuri saslimuši, un ir bērni, kuriem nav nekādu slimības izpausmju, bet viņi uz brīdi ir kļuvuši par salmonellu nēsātājiem.
Vai vajadzīgas analīzes?
Zinu, ka dažos dārziņos tās ir ņemtas… Īstenībā, ja bērnam nav slimības izpausmju, nav pat vērts tērēt savu vai valsts naudu un veikt analīzes. Jo populācijā ik pa brīdim ir daudz cilvēku, kuri kļūst par salmonellu nēsātājiem, paši to pat nenojaušot. Mēs nekad neizkontrolēsim, cik daudz salmonellu nēsātāju mums ir apkārt, jo nezināmais no zināmā nēsātāja ne ar ko neatšķiras. Turklāt rīcība tik un tā neatšķiras.
Ir jāievēro universālie profilakses jeb aizsardzības līdzekļi – bērni jāiemāca gan skolā, gan bērnudārzā, gan mājās rūpīgi mazgāt rokas pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma.
Ja tas tiek ievērots, tad faktiski salmonellas nekur nevar nokļūt arī laikā, kad cilvēks ir to nēsātājs. Savukārt ārstu epidemiologu un Pārtikas un veterinārā dienesta pārziņā ir rūpēties, lai ēdienu gatavotāji, kas apkalpo skolas un dārziņus, pietiekami termiski apstrādātu pārtikas produktus. Visbiežāk inficēšanās notiek ar vistas gaļu un olām, bet salmonellas baktērijas var būt arī citos dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, liellopu gaļā un cūkgaļā. Cits citam salmonelozi iespējams nodot, kā ārsti saka, fekāli orālā ceļā. Tas ir, piemēram, ja ar salmonelozi inficēts cilvēks pēc tualetes apmeklējuma nav nomazgājis rokas un tad ir aizticis ābolu, kas netiek nomazgāts, un veselais to apēd. Bet arī šāda infekcijas nodošana ir drīzāk teorētiska, nevis reāla. Slimības pārnešanas iespējamība starp cilvēkiem ir zema, jo baktēriju daudzums, ko šādā veidā otrs apēstu, ir tik neliels, ka, nokļūstot vesela cilvēka organismā, tās faktiski ir nekaitīgas un nespētu ierosināt slimību. Tāpēc vēlreiz – visi mazgājam rokas! Tā ir gan salmonelozes, gan gripas, kas tagad sākas un ir daudz smagāka slimība, profilakse.
Salmonellas CV
- KAS? Baktērija.
- RADI. Apmēram 2000 salmonellu tipu, Latvijā – 20.
- DZĪVES VIETA. Dzīvnieku un cilvēka zarnu trakts, kur tās vairojas, bet pēc tam izdalās apkārtējā vidē ar izkārnījumiem.
- SEKSS. Tīkamākie apstākļi, lai vairotos, – mitrums un temperatūra no +5,2 līdz +45 °C.
- IZTURĪBA. Ilgi spēj palikt dzīva sasaldētos pārtikas produktos, 200 dienas – augsnē, līdz 10 mēnešiem – putekļos, ilgāk par 10 mēnešiem – grauzēju izkārnījumos, bet ilgāk par 4 gadiem – sausā olu pulverī.
- NĀVĒJOŠI. Iet bojā 5–10 minūšu laikā 70 °C temperatūrā. Vārot gaļu, vajadzīgs ilgāks laiks. Vārot olu, salmonellas gan baltumā, gan dzeltenumā saglabājas 4 minūtes.
Visi mazgājam rokas!
Tas ir prātīgākais, ko var darīt. Labai roku mazgāšanai vajag:
- Tekošu ūdeni. Izlietnē vai bļodā ielietajā krāsies baktērijas un vīrusi, un šis ūdens pats var kļūt par slimību avotu
- Šķidrās ziepes. Ziepju gabals ir īsts baktēriju un vīrusu kolekcionārs
- Vienreizējos papīra dvieļus. Izlietoji un izmeti ar visiem sliktumiem. Auduma dvielītis, kas šūpojas virs izlietnes, ir īsta mikroorganismu barotne.
- Laiku un pieskatītāju. Pieaugušajiem pašiem sevi jākontrolē, lai rokas tiktu nomazgātas rūpīgi, nevis tikai apslapinātas, bet skolā pedagogiem vai viņu palīgiem jāskatās, lai bērni tiešām kārtīgi ar ziepēm nomazgā un pēc tam tīrā ūdenī noskalo rociņas, neaizmirstot arī pirkstu starpiņas un plaukstu virspusi.
Plāniņš visiem gadījumiem
- Tie, kuri ir saslimuši, nav nekā specifiski jāārstē. Šiem bērniem jādod dzert, jānodrošina, lai tiek atjaunotas minerālvielas un sāļi, ja bijusi vemšana un caureja, piemēram, ar jau minēto rehidronu. Bet – viņiem nekādā gadījumā nav jādod antibiotikas! Tas ir lieki un nevajadzīgi. Kā salmoneloze atnākusi, tā aizies, turklāt antibiotiku lietošana nepasteidzinās baktēriju ātrāku izvadīšanu no organisma.
- Savukārt bērniem, par kuriem zināms, ka šobrīd viņi ir salmonellu nēsātāji, patiesībā nav jādara nekas. Šie bērniņi nav jāizolē vai jātur nedēļām mājās, viņi mierīgi var iet uz dārziņu vai skolu. Un arī viņiem, protams, antibiotikas nekādā gadījumā nav jālieto.
