Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Tas ir fakts. Kopš uzsākta vakcinācija, saslimstība ar infekcijas slimībām ir samazinājusies pat līdz 99 procentiem.
Slimības mēdz slēpties
Maldīgi ir veidot viedokli par bērnu vakcinācijas nepieciešamību, bastoties vienīgi uz to, ka tās vai citas infekcijas slimības izplatība Latvijā ir zema vai arī vairākus gadus nav reģistrēts neviens gadījums. Piemēram, domāt, ka Latvijā nav iespējams saslimt ar stinguma krampjiem un tādēļ pret šo slimību bērns nav jāvakcinē, nebūs gudri. Jā, Latvijā saslimšanas gadījums ar stinguma krampjiem nav reģistrēts kopš 2007. gada, kad saslima pieaugušais. Tomēr slimība eksistē – tā snauž augsnē, taču ar to neslimo, ja ir augsta vakcinācijas aptvere. Piemēram, 2016. gadā potes bija saņēmuši aptuveni 99 procenti divus mēnešus vecu bērnu. Ir likumsakarīgi, ka, pieaugot vakcinācijas līmenim, saslimšanas gadījumu skaits samazinās. Bērniem šī vakcīna ir kombinēta ar komponentēm pret difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, B tipa Haemophilus influenzae infekciju un B hepatītu, bet pieaugušajiem kombinēta ar komponenti pret difteriju. Tātad – gan bērni, gan pieaugušie vienlaikus iegūst aizsardzību arī pret difteriju. Tā kā abas infekcijas nevakcinētiem cilvēkiem norit ļoti smagi, Pasaules Veselības organizācija iesaka saglabāt augstu vakcinācijas aptveri.
Nebūtu korekti arī apgalvot, ka Latvijā nav iespējams saslimt ar poliomielītu vai masalām.
Pieaugušie ceļo (tostarp ar maziem bērniem), robeža ir vaļā – Latviju apmeklē tūkstošiem tūristu, pie mums brauc studēt ārvalstu studenti, Eiropa ir pārplūdināta ar migrantiem. Visi šie faktori paaugstina slimību izplatības risku.
Blaknes vai dabiskas organisma reakcijas
Vakcinācijas pretinieki nereti kādai vakcīnai pieraksta nopelnus, kas tai nemaz nepienākas. Ja, piemēram, pusaugu meitene vakcinējoties noģībst, iemesls var būt arī gluži banāls: paniskas bailes no adatas. Jo kas tad īsti notiek organismā, kad tajā nonāk vakcīna pret kādu infekcijas slimību? Vakcīna satur nelielu novājināta vai nedzīva vīrusa vai baktērijas daļu. To ievadot, organisms sāk izstrādāt antivielas. Nākamreiz, satiekot īstu infekcijas izraisītāju, organisms jau to pazīst un zina, kā cīnīties. Bet, ja ar dzīvu, spēcīgu vīrusu sastopas nevakcinēts bērns vai pieaugušais, organismam ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, kā uzvarēt, un šajā laikā infekcijas slimība tiek izslimota ar tai raksturīgo neparedzamo gaitu. Sliktā ziņa: slimība var attīstīties dažādi, arī ļoti smagi, ar risku dzīvībai – tas atkarīgs no bērna vecuma, organisma aizsardzības spējām un citiem faktoriem. Vakcinētiem bērniem slimība neattīstās vispār vai arī norit viegli, bez komplikācijām.
Ir normāli, ja pēc vakcinācijas bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtums, pietūkums vai nelielas sāpes dūriena vietā.
Dažkārt bērns var būt miegaināks, var pasliktināties ēstgriba. Tas viss liecina par to, ka vakcīna dara savu darbu. Simptomi parasti pāriet pāris dienu laikā. Jāatceras, ka ne visas parādības pēc vakcinācijas var saistīt ar organisma reakciju uz vakcīnu. Gadās, ka bērna saslimšana nejauši ir sakritusi ar vakcināciju, jo kāds vīruss nokļuvis organismā, vēl pirms bērns saņēma poti.
Ne vienmēr drīkst vakcinēt
Tiesa, vakcinācijai ir arī kontrindikācijas – nopietni iemesli, kuru dēļ bērnu nedrīkst vakcinēt. Tās ir: progresējoša neiroloģiska slimība, smaga komplikācija, kas novērota pēc tādas pašas vakcīnas iepriekšējās devas ievadīšanas, primārs imūndeficīts vai vidēji smaga un smaga akūta slimība. Dramatiskas reakcijas uz poti novērotas ļoti reti, turklāt ārstu pienākums ir ziņot Slimību profilakses un kontroles centram par visiem komplikāciju gadījumiem. Ārstiem jāziņo arī tad, ja bērnam izveidojusies izteikta vietējā reakcija vai ķermeņa temperatūra paaugstinājusies virs 38,5 grādiem ilgāk nekā divas diennaktis. Atsevišķos gadījumos bērniem mēdz būt alerģiskas reakcijas uz kādu vakcīnu, taču mediķi zina, kā rīkoties šādā situācijā. Piemēram, blakusparādības visbiežāk novērotas pēc vakcinācijas pret tuberkulozi. Dažkārt šī reakcija izpaužas kā limfadenīts (limfmezgla iekaisums padusē) vai abscess injekcijas vietā. Tomēr maziem bērniem vakcinācija pret šo slimību ir ļoti nepieciešama, jo Latvijā saslimstībai ar tuberkulozi ir augsts rādītājs.
Vakcīnas tikai bērniem?
Vecāki nereti domā, ka vakcinācijas kalendārs attiecas tikai uz maziem bērniem, bet uz pusaudžiem – ne. Taču tā nav. Divpadsmit gadu vecas meitenes būtu jāvakcinē pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju. Savukārt četrpadsmit gadu vecumā visiem pusaudžiem jāsaņem pēdējā vakcīna pret stinguma krampjiem un difteriju. Turklāt jāpatur prātā, ka revakcinācija pret stinguma krampjiem un difteriju jāveic ik pēc desmit gadiem, arī jau pieaugušā vecumā. Bet, ja poti izlaiž pusaudža vecumā (un šādu gadījumu nav maz), izaug jauniešu paaudze, kuru imunitāte pret šīm infekcijas slimībām ir nepietiekama.
Ko nodrošina valsts?
Valsts izstrādātajā bērnu vakcinācijas kalendārā pašlaik ir iekļauta vakcinācija pret četrpadsmit infekcijas slimībām – šīs vakcīnas bērni var saņemt bez maksas. Neviena slimība šajā sarakstā nav nonākusi nejauši, bet gan sekojot Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzei. Ik pa laikam, pieaugot valsts iespējām finansēt vakcināciju, kalendārā tiek iekļauta kāda jauna vakcīna. Piemēram, no 2008. gada bērnus var potēt pret vējbakām, 2010. gadā vakcinācijas kalendāru papildināja vakcīna pret pneimokoku infekciju un vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, bet 2015. gadā kalendārā tika iekļauta vakcīna pret rotavīrusa infekciju.
Uztraukums par masalām un masaliņām
Speciālisti ir bažīgi arī par vakcināciju pret masalām un masaliņām. Latvija ir viena no trim Eiropas valstīm, kur šogad nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums, bet Eiropā 2017. gadā reģistrēti vairāk nekā 10 000 gadījumu, no tiem 30 – letāli. Lai infekcija Latvijā neizplatītos, ideālā gadījumā vakcinētiem vajadzētu būt vismaz 95 procentiem. Pirmo poti 2016. gadā bija saņēmuši 93% bērnu, bet otro, septiņu gadu vecumā, – tikai 88% bērnu. Tātad iespēja, ka infekcija var izplatīties, ir visai reāla. Pēdējais masalu uzliesmojums Latvijā bija 2014. gadā, kad reģistrēti 36 gadījumi, kaut gan tobrīd bērnu vakcinācijas aptvere bija lielāka nekā tagad.
Un kā ar gripu?
Gripa Latviju sasniedz katru rudens, ziemas sezonu un, pēc epidemiologu prognozēm, būs arī šogad. Parasti pirmais gripas uzliesmojums sākas bērnudārzos un skolās, slimo bērni un pusaudži. Maziem bērniem, īpaši līdz divu gadu vecumam, gripa var būt ļoti bīstama. Tādēļ no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam bērniem vakcīnu pret gripu apmaksā valsts. Lai gan saslimstība ar gripu bērnu vidū ik gadu ir ļoti augsta, vecāki nesteidz vakcinēt bērnus ne vecumā līdz diviem gadiem, ne arī vēlāk. Pret gripu ieteicams vakcinēties grūtniecēm – arī viņas ir riska grupā iespējamo komplikāciju dēļ un diemžēl ir bijuši grūtnieču nāves gadījumi no gripas izraisītām komplikācijām. Bet, ja māmiņa ir vakcinēta, arī jaundzimušā organismā izveidojas aizsargvielas pret gripu, kuras sezonas laikā no tās pasargās. Grūtniecēm vakcīnu daļēji (50%) apmaksā valsts. Vakcinēties pret gripu ieteicams rudens mēnešos – oktobrī, novembrī –, bet to var izdarīt arī vēlāk.
