Bērns – saulē
Vecāki nes atbildību par bērna uzturēšanos saulē, jo bērns pats nespēj par sevi parūpēties, tādēļ vecākiem ir svarīgi atcerēties:
-
Līdz 12 mēnešu vecumam bērni nedrīkst atrasties tiešos saules staros, labāk izvēlēties ēnu.
-
Nekad nelieciet mazus bērnus gulēt saulē!
-
Pirmo reizi sauļojoties, bērnam vēlams atrasties saulē ne ilgāk par 5–7 minūtēm. Šo laiku pakāpeniski var palielināt ar katru nākamo reizi.
-
Nedrīkst aizmirst par saules aizsarglīdzekļiem, jo bērnu āda ir daudz jūtīgāka nekā pieaugušajiem.
-
Bērniem obligāti ir nepieciešama galvas sega, lai mazinātu saules dūriena risku.
-
Spēlējoties saulē vēlams uzvilkt krekliņu, jo pleci un mugura apdeg visbiežāk!
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane uzsver, ka galvenā problēma ar Ultravioletā starojuma radīto risku ir tā ilglaicīgā un sākotnēji neredzamā ietekme, kā rezultātā āda straujāk noveco un pastiprinās risks saslimt ar ļaundabīgiem ādas audzējiem. “Riskam tiek pakļauts bērns, bet sekas izpaužas tikai pieaugušā vecumā. Bērna āda ir daudz jūtīgāka un UV starojuma ietekme uz to ir daudz izteiktāka. Bērns pārkarstot zaudē daudz vairāk šķidruma nekā pieaugušais, jo bērna ādā ir daudz vairāk asinsvadu.” stāsta Jana Feldmane.
Pieaugušais – saulē
Pieaugušie visbiežāk vēlas iegūt skaistu, brūnu iedegumu vienas dienas laikā! Tomēr tāds veidojas pakāpeniski, pieradinot ādu pie saules. Vienas dienas laikā var iegūt vienīgi ļoti sāpīgus un nopietnus saules apdegumus.
Saules darbība uz cilvēka organismu ir ļoti pakāpeniska un ilgstoša, nelabvēlīgās sekas ir pamanāmas pēc vairākiem gadiem. Ādas izmaiņas parādās pakāpeniski – rodas brūnie plankumi vai pārragošanās izmaiņas, vai jaunas dzimumzīmes, vai pat pirmsvēža un vēža stāvokļi.
Izvēlieties sev piemērotu sauļošanās ilgumu, un periodu (līdz 11.00 un pēc 15.00), atbilstošus aizsarglīdzekļus un uzņemiet šķidrumu.
Karstā laikā gan bērniem, gan pieaugušajiem jāuzņem nepieciešamais šķidruma daudzums!
Lai izvairītos no pārkaršanas:
-
Izvairieties no atrašanās tiešā saules ietekmē.
-
Ja iespējams izvairieties no atrašanās saules ietekmē saules intensīvajā laikā no 11.00–15.00.
-
Neaizmirstiet uzvilkt galvas segas.
-
Velkat gaišas, vieglas un elpojošas drēbes.
-
Ja kādu laiku plānojat uzturēties ārpus telpām, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.
-
Ejiet vēsā dušā vai vannā, vairākas reizes dienā apslapiniet ķermeni ar aukstu ūdeni, īpaši seju un skaustu.
-
Pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī.
-
Centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
-
Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās!
-
Nekādā gadījumā nav ieteicams kombinēt solārija apmeklējumu un sauļošanos!
Ieteikumi, kā rīkoties pārkaršanas gadījumā:
Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs.
Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens – vienam litram ūdens vēlams pievienot pustējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams cietušā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt cietušo ar vēsu ūdeni.
Cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cilvēka nāvi! Ja cietušā stāvoklis neuzlabojas, vērsties pēc mediķu palīdzības!
Atcerieties, ka karstuma dūriens var būt nāvējošs, tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma.
Konsultēja: Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane
Teksts: Diāna Rozentāle