Jāsāk ar to, ka klepus ir labs un noderīgs, jo tā uzdevums ir attīrīt bronhus no dažādiem kairinātājiem: gan tiem, kas tajos iekļuvuši no ārpuses (putekļiem, ziedputekšņiem, pārtikas daļiņām, svešķermeņiem), gan arī tiem, kas radušies organismā (gļotām, strutām, asinīm un atmirušiem audiem). Protams, klepus var būt arī ļoti nepatīkams, traucējošs un pat bīstams, ja tas pāriet bronhītā vai plaušu karsonī. «Visbiežāk klepu izraisa vīruss, ko mēs vienkāršoti saucam par saaukstēšanos, un parasti tas norit kopā ar iesnām,» stāsta Ineta Grantiņa, skaidrojot, ka bērndārznieki tik bieži slimo tāpēc, ka vīrusus var nodot gaisa pilienu ceļā. Jo bērniņš ir mazāks, jo imunitāte vājāka, bet uzņēmība pret slimībām lielāka. «Tāpēc bērni, kas bērndārznieka gaitas uzsākuši pusotra gada vecumā, parasti slimo biežāk nekā trijos gados uz bērnudārzu aizgājušie!» Pirmsskolas vecumā, kad veidojas bērna imunitāte, viņš var saaukstēties līdz pat desmit reizēm gadā, un tas ir normāli.
Pirmā palīdzība, sākoties klepum
Vai, pamanot pirmos krekšķus, var kaut ko žigli iesākt, lai novērstu saslimšanu? «Ja runa ir par parastu vīrusu izraisītu klepu, īpaša ārstēšana nav nepieciešama. Labākais, ko var darīt, – ļaut bērnam atpūsties, pasildīt kājiņas un piedāvāt siltu tēju ar medu, ja vien pret medu nav alerģijas,» iesaka ārste. Ja klepus ir kopā ar iesnām, var lietot jūras ūdeni vai pilienus, kas atvieglo elpošanu un bērna labsajūtu.
Bet ar klepus sīrupiem gan neesot jāsteidzas, jo, kā stāsta Ineta Grantiņa, uz pierādījumiem balstītos pētījumos klepus sīrupu efektivitāte nav apstiprināta.
«Nav zinātniska pamata domāt, ka klepus sīrups palīdz labāk par jau iepriekš minēto silto tēju ar medu vai, piemēram, rutku ar medu, kas ir viena no visvairāk iecienītajām tautas metodēm. Protams, ja bērnam ir ļoti mokošs klepus, var iedot sīrupu, kas to nomāc vai palīdz atkrēpot. Tiesa gan, ne ļoti maziem bērniem, kas paši vēl neprot visu kārtīgi atklepot, jo tad var dabūt pretēju efektu,» skaidro Ineta Grantiņa. Tāpat viņa neiesaka steigties ar antibiotiku lietošanu, ja klepus tomēr pāriet bronhītā. Vairākos pētījumos ir apstiprināts, ka akūta bronhīta ārstēšanai antibiotikas nav nepieciešamas tikpat kā nekad. Tās jālieto tikai tad, ja attīstās pneimonija jeb plaušu karsonis. Diemžēl ļoti bieži ģimenes ārsti, konstatējot bronhītu, uzreiz izraksta antibiotikas, baiļojoties, ja nu kļūst sliktāk. Bet tas nav saudzējoši bērna veselībai – tieši otrādi, nepamatoti lietotas antibiotikas grauj viņa imunitāti un veicina antibiotiku rezistenci (kad antibiotikas zaudē spēku cīņā ar infekcijām). Lai iegūtu apstiprinājumu tam, ka tiešām nepieciešamas antibiotikas, vecāki var pieprasīt asins analīzes, lai pārbaudītu C reaktīvā olbaltuma rādītāju, kas var liecināt par to, ka pievienojusies baktērija.
Lai diagnosticētu pneimoniju, parasti veic arī plaušu rentgenu.
Klepo ārā!
Mūsdienās daudzās mājās ir inhalatori, kas, protams, ir labi un itin bieži var palīdzēt dažādām elpceļu slimībām. Taču inhalatoru nevajadzētu lietot uz savu galvu un liet tur iekšā visu, kas vien ienāk prātā, piemēram, minerālūdeni vai kādu no zāļu skapītī atrodamajiem medikamentiem, jo arī tā ļaunums dažkārt var būt lielāks par ieguvumiem. «Vienīgais, ko varētu lietot elpceļu attīrīšanai, ir fizioloģiskais šķidrums, taču arī to nebūtu labi darīt regulāri,» saka ārste. Tas, ko vecāki var droši darīt, – mudināt bērnu izklepoties, lai krūtīs nekas neuzkrājas. Īpaši, kad dzirdam krūtīs tādu kā burbuļošanu, jo tas nozīmē, ka elpceļos ir uzkrājušies sekrēti un tos būtu labi izvadīt ārā. Tam var palīdzēt arī elpošanas vingrinājumi, pavingrošana, smiešanās un krūškurvja masāža.
Ja nav temperatūras, ar bērnu var doties pastaigās, bet nevajadzētu apmeklēt sabiedriskas vietas, piemēram, lielveikalu.
Kad jāved pie ārsta?
Pirmās piecas dienas pēc klepus sākšanās ir labi pavērot, kā tas attīstās, un, kā jau minēts iepriekš, arī ar zālēm var nesteigties. Ja pašsajūta uzlabojas, bērns dzer, ēd, labi jūtas un elpo tikpat ātri kā parasti, mierīgi var veseļoties mājās. Ja šo dienu laikā bērnam kļūst sliktāk vai arī jau pirmajās dienās ir augsta temperatūra, viņš neēd, nedzer, klepus ir ļoti mokošs, gaidīt nedrīkst. Tāpat pie ārsta jādodas, ja klepus ilgst vairāk par četrām nedēļām. Vecāku lielākās bailes parasti ir – ja nu aizies uz bronhiem vai plaušām? Ineta Grantiņa mierina, ka tad, ja runa ir par parastu vīrusa saslimšanu un bērnam ir iespēja mierīgi veseļoties, visticamāk, mazs klepiņš uz bronhiem tālāk neaizies. Bet, ja tā notiek, turklāt regulāri, tad jāskatās, kāpēc. Iespējams, ierosinātājs ir kāda baktērija vai hroniska kaite, jo, starp citu, arī tā ir taisnība – klepus, kas ilgāks par četrām nedēļām, ļoti bieži ir arī iemesls, kad jāsāk domāt par citām diagnozēm. «Un runa nav tikai par astmu, bronhītu un plaušu karsoni. Visai biežs iemesls var būt arī svešķermenis elpceļos. Bērni mēdz aizrīties ar pārtiku vai kādu sīku priekšmetu, piemēram, Lego klucīti, kas var ieiet arī elpceļos. Ja vecāki aizrīšanās epizodi aizmirsuši vai palaiduši garām, bērns ar svešķermeni var nostaigāt pat gadu, kas, protams, nav labi, jo rada iekaisumu elpceļos un var izveidot infekcijas perēkli, kas struto. Ir pat gadījumi, kad svešķermeņa izraisīto klepu sajauc ar astmu un sāk ārstēt to, bet klepus kā nepāriet, tā nepāriet. Tāpēc ilgstošu klepu bez ievērības nedrīkst atstāt.» Klepus iemesls var būt arī atvilnis, kad kuņģa skābe ceļas uz augšu un kairina kaklu, citkārt klepus ir saistīts ar palielinātām aizdegunes mandelēm vai citu specifisku slimību, piemēram, iedzimtu plaušu patoloģiju. Gan rīta klepus, gan aizlikta deguntiņa iemesls var būt arī putekļu ērcītes.
Arvien biežāk tiek konstatēts arī ieraduma jeb emocionāls klepus, kad klepus lēkmi izraisa pastiprināta nervozēšana.
Padomi klepus ārstēšanai mājās
- Daudz šķidruma. Ūdens, zāļu tējas. Īpaši labi derēs ceļmallapas, pelašķi, piparmētras, priežu pumpuri, Islandes ķērpji, egļu dzinumi, mārsils, liepziedi, raudene, gaiļbiksītes, māllēpju ziedi. Tomēr ar zāļu tējām jāuzmanās tad, ja mazajam ir novērota alerģija pret ziedputekšņiem. Tad labāk dzert ūdeni.
- Kāju sildīšana. Ja mazajam nav temperatūras, kājas var pakarsēt ūdenī (tam var pievienot sinepju pulveri). Kad ūdens sāk atdzist, procedūra jāpārtrauc un jāvelk kājās vilnas zeķes. Ja tās kož, zem tām var pavilkt plānu kokvilnas zeķīti.
- Tautas metodes. Rutks ar medu – rutkā izdobj bedrīti, liek iekšā medu un, kad tas sāk suloties, lieto pa vienai tējkarotei šķidruma vairākas reizes dienā. Līdzīgi ar sīpolu: smalki sakapā, pieliek medu un, kad atdalās suliņa, lieto pa vienai tējkarotei. Protams, ja mazajam ir alerģija pret medu, šīs receptes nav ieteicamas.
- Elpošanas un kustību vingrojumi. Ja mazais jūtas labi un ir gatavs kustēties un rotaļāties, speciāli elpošanas un kustību vingrojumi var palīdzēt ātrāk atbrīvoties no klepus. Var sākt vienkārši ar izdauzīšanos un izlēkāšanos pa gultu, spilvenu kaujām un smiešanos. Bet var izvēlēties arī mērķtiecīgākas darbības, kas saistītas ar dziļākas ieelpas un izelpas veikšanu, – pūst ziepju burbuļus; pūst sveces; piepūst balonus; pūst ar salmiņu glāzē burbuļus; pūst pa galdu vates pikucīti; pūst kādu pūšamo mūzikas instrumentu. Noderēs arī fiziskas kustības – bumbas mešana gaisā; kūleņi; rāpošana; boksēšanās; lēkšana ar lecamauklu. Lielāku bērnu var pacelt aiz kājām, liekot viņam ar rokām rāpot uz priekšu, tā sauktais ķerras vingrinājums.
Populārākie raksti