Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Mammas rūpes un placebo
Dažkārt bērns sūdzas par sāpēm vēderā, un mamma jau nojauš un sajūt, ka vaina šoreiz nav saistīta ar fizioloģiskām norisēm ķermenī, bet gan ar kādu pārdzīvojumu.
Šādos gadījumos var izmēģināt triku – papūst, papaijāt vēderiņu un teikt, ka sāpes pēc mirkļa pāries. Ja tā arī notiek, ir skaidrs, ka sāpju cēlonis nav nekas nopietns.
Psiholoģe skaidro, ka pirmsskolas vecuma bērniem vēders var sākt sāpēt no kāda gaidāma viņiem nepatīkama notikuma. Tad tā arī var pajautāt – vai tu satraucies par to, kur grasāmies doties, vai negribi tur iet? Ja viņš saka jā, var teikt – varbūt tāpēc tev sāp vēders? Reizēm pret kreņķīšu vēdersāpēm palīdz kāds gardumiņš, kas nostrādā kā placebo. Citreiz ir situācijas, kad plānots braukt ciemos, taču pirms tam bērnam ir jāpaveic kāds pienākums. Tad var teikt – jā, tev tiešām sāp un ir slikti, tad būs jāpaliek mājās, ciemos nevarēsim braukt. Ja pēc minūtes bērnam visas sāpes ir pārgājušas, skaidrs, ka nekāda nopietna sāpju cēloņa nav.
Psihosomatiskas vēdersāpes
Šādas vēdersāpes ir saistītas ar to, ka bērnam ir kādas emocijas, kas netiek izrunātas. Iespējams, mājās kopumā nerunā par emocijām vai nepiešķir tām vērtību, pret bērnu ir pārāk augstas prasības (ģimenē, bērnudārzā vai skolā) vai bērns nevar paust savas domas vai vajadzības. Var gadīties, ka, stāstot par sāpošu sirsniņu, bērnam saka – tas ir sīkums, saņemies. Bet, ja sāp vēders, tad bērns saņem aprūpi un uzmanību. Tādējādi līdz ar vēdersāpēm parādās arī izdevīgums, bet tas kopumā jebkurā gadījumā ir saistīts ar kādu notikumu, ģimeni vai vidi, kurā bērns dzīvo.
Ja ir saprotams, ka psihosomatiskās sāpes atkārtojas, un vecāki paši netiek ar to galā, ir jāmeklē speciālista palīdzība. Strādājot ar bērnu un vecākiem, tiek analizēts un meklēts, kādi varētu būt sāpju cēloņi.
Somatiskās vēdersāpes ietekmē daudzi faktori vienkopus. Līga Bernāte atgādina, ka jāņem vērā, ar kādu nervu sistēmu, kādu temperamentu bērns ir piedzimis un cik viņš ir jūtīgs. Skaļiem, kareivīgiem bērniem vēders parasti nesāp, jo viņi emocijas sevī netur. Toties citam bērnam skaļāki audzinātājas aizrādījumi radīs stresu. Jāpārskata arī tas, vai bērnam nav bijuši kādi lielāki pārdzīvojumi vai traumas. Sarunā ar speciālistu var paanalizēt piesaisti – cik bērns jūt vai nejūt, ka viņa vajadzībām atsaucas, cik viņš drošs un pārliecināts tādēļ var justies. Bieži vien izrādās, ka vecāki ir tie, kam kaut kas jāmaina savā uzvedībā, attieksmē, pieejā attiecībā pret bērnu. Piemēram, tētis vēlas, lai puika būtu izcils sportists, bet dēls ir introverts un jūtīgs, viņam patīk mūzika. Dēls tēva gaidu dēļ izjūt spiedienu. Bērns pats var iet uz konsultācijām bezgalīgi, jo vēdersāpes pāries tikai ar tēva attieksmes maiņu – dēlam nepieciešams vecāku atbalsts.
Zināji?
Vēdersāpes var būt viens no fiziskajiem simptomiem arī vardarbības gadījumā. Var būt tā, ka bērns piedzīvo vardarbīgas situācijas mājās, bērnudārzā vai skolā, ne ar vienu neuzdrošinās par to runāt un šie pārdzīvojumi izpaužas kā vēdersāpes. Tad parasti ir runa nevis par vienu epizodi, bet gan ilgstošu situāciju.
