B vīrushepatīts arī ir bīstams, jo iespējama aknu šūnu mazspēja, kad aknu šūnas strauji iet bojā un aknas pārstāj strādāt. Dažreiz iespējams atveseļoties, tomēr akūta aknu mazspēja var beigties ar pacienta nāvi. Dažreiz strauji jādomā par neatliekamu aknu transplantāciju.
B hepatīta vīruss, tieši tāpat kā C hepatīta vīruss, izplatās ar asinīm un seksuālo kontaktu veidā. Plus vertikālā ceļā – no mātes bērnam grūtniecības laikā.
Kopumā pasaulē šis vīruss ir daudz biežāk sastopams nekā C vīruss, savukārt Latvijā C hepatīts neapšaubāmi ieņem pirmo vietu, bet B hepatīts ir retāks. Sliktās ziņas: B hepatīta vīruss ir lipīgāks, ar to var vieglāk inficēties.
Ūdens vārīšanās temperatūrā, kas ir 100 grādi, tas iztur 30 minūtes. Tāpēc, kad cilvēce vēl nezināja par B vīrusa eksistenci – to nejauši atklāja tikai 1968. gadā angļu virusologs Blumbergs –, ar B vīrushepatītiem bieži slimoja mediķi. Tad vēl nebija universālu sterilizācijas noteikumu un iekārtu, kādas mediķu rīcībā ir tagad, un katrs instrumentus vārīja, kā mācēja: lielākos vai mazākos elektriskajos sterilizatoros salika visas šļirces un citus instrumentus, tie burbuļodami grabēja 10–15 minūtes, un viss. Skaidrs, ka B vīrusam no tā bija ne silts, ne auksts. Un kas visbiežāk ar to inficējās? Riska grupas: medicīnas māsas, jo viņām bija kontakts ar asinīm, un operējošie ķirurgi, arī dzemdību speciālisti.
Lai inficētos, ir vajadzīgs pavisam niecīgs asiņu daudzums, tas var būt arī izžuvis, sakaltis asins piliens.
Bet ir arī labās ziņas: pret B vīrusu ir vakcīna, ar kuru mēs novēršam slimību. Tas, pirmkārt. Otrkārt, kopš 1997. gada rudens mūsu valstī visiem jaundzimušajiem valsts vakcinācijas programmas ietvaros jau dzemdību nodaļā tiek uzsākta vakcinācija pret B hepatītu. Tātad paaudze, kam tagad paliek 25–26 gadi, jau ir aizsargāta, viņi pirmajā dzīves gadā ir saņēmuši pietiekamu vakcīnu skaitu, lai izveidotos imunitāte pret B hepatīta vīrusu.
Arī mēs, medicīnas darbinieki, esam vakcinēti – mēs nemaz nedrīkstam strādāt, ja neesam potējušies! Respektīvi, ir cilvēku grupas Latvijā un pasaulē, kas ir jau imūnas pret B hepatītu, un tas mums ļauj cerēt, ka nākotnē šis vīruss neizplatīsies tik strauji.
Ar laiku visas paaudzes būs pasargātas no B hepatīta vīrusa, tam vairs nebūs, kur cirkulēt, un tā to varēs izskaust.
Vai B hepatītu var izārstēt? Medikamenti ir, bet ne tik veiksmīgi kā pret C hepatītu. Nākas tabletes dzert gadiem ilgi, bet iespēja atbrīvoties no B vīrusa, dzerot tabletes, ir ļoti zema. To nosaka vīrusa specifiskums, noturīgums, atrašanās aknās. Lai B vīrusu, vienkārši sakot, izrautu ārā no aknām, vajadzīgi gadi, un tikai desmit procentiem inficēto tas izdodas.
Kāpēc tad vispār tādas zāles jālieto un tik ilgstoši?! Jo pretvīrusu zāles nomāc B vīrusa vairošanos, samazina tā daudzumu asinīs, neļauj slimībai progresēt līdz aknu cirozei vai vēzim, kā arī ievērojami mazina risku nodot vīrusu citiem.