Ausij ir trīs daļas – ārējā auss, vidusauss un iekšējā auss. Ārējā sastāv no auss gliemežnīcas un ejas. Tai ir savs aizsargmehānisms, kas to pasargā no infekcijām un iekaisīgām vainām. Vispirms tā ir āda, ko būtībā var uzskatīt par mūsu imūno orgānu. Ja tā ir vesela, maz ticams, ka radīsies kāda ārējās auss slimība.
Bet – tu to vari sakairināt, piemēram, bakstot ar vates kociņiem.
Lai nebojātu ādu, auss ejā neko nevajag bāzt! Ausi vari patīrīt tikai ar pirksta spilventiņu. Arī ar pārāk biežu mazgāšanos ar ziepēm nevajag aizrauties, jo tā var sabojāt ādas mikrobiomu, un ausis kļūs uzņēmīgākas pret slimībām.
Kur vaina – ārējā ausī vai dziļāk?
Kā atšķirt – sāp ārējā auss, vidusauss vai iekšējā auss? Pie vidusauss iekaisuma auss būs aizkritusi un dzirde diezgan izteikti pasliktināsies. Turpretim ārējās auss iekaisuma gadījumā visdrīzāk dzirdēsi normāli vai tikai mazliet vājāk. Sāpes gan ir subjektīvas un grūti salīdzināmas, taču no pieredzes zinu, ka vidusauss iekaisums sāp stiprāk. Tad sāpes ir pastāvīgas, bieži vien pulsējošas un pastiprinās naktī.
Savukārt, ja vaina ir ārējā ausī, sāpes ir mazāk izteiktas un kļūst stiprākas, uzspiežot uz izcilnīša auss priekšā.
Iekšējās auss bojājuma gadījumā visbiežāk būs izteikti pasliktināta dzirde, troksnis ausī, var būt izteikts reibonis, slikta dūša, vemšana, protams, iespējamas arī sāpes. Tā būtībā ir meningītam līdzīga slimība, ļoti nopietna, kas prasa tūlītēju ārstēšanu.
Ausī furunkuls
Viens no biežākajiem ārējās auss iekaisuma veidiem, ko parasti izraisa stafilokoki vai streptokoki, ir augoņi jeb furunkuli.
Vispirms veidojas folikulīts – matu maisiņa iekaisums.
Pēc tam ap to savairojas strutas un rodas furunkuls jeb strutu bumbulis. Var iekaist un sastrutot arī vairāki blakus esoši matu maisiņi, izraisot karbunkulu jeb abscesu. Savukārt, ja infekcija izplatās arī apkārt esošajos audos bez noteiktas robežas, to sauc par flegmonu.
Parasti infekcija attīstās, ja ādā ir kāds bojājums, kas ļauj baktērijām iekļūt dziļāk.
Tāds var rasties, piemēram, tīrot ausis ar vates kociņu. Par folikulītu liecinās neliels diskomforts un vieglas sāpes. Savukārt furunkula gadījumā tās būs izteiktas. Furunkuli rodas auss ejas sākumā, kur aug matiņi, un šo reģionu inervē trīszaru nervs, tāpēc sāpes var atgādināt trīszaru nerva neiralģiju, kad sāp arī daļa sejas.
Labā ziņa: bieži vien folikulīts un pat furunkuls pazūd pats no sevis apmēram nedēļas laikā.
Kā rīkoties? Pret sāpēm vari lietot pretsāpju līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu. Patīri auss eju ar spirta salveti. Spirts ir universāls antiseptiķis, kuram piemīt antibakteriālas īpašības.
Ja sāpes nepāriet vai progresē, kā arī parādās izdalījumi no auss, noteikti ej pie daktera – pie ģimenes ārsta vai labāk pie lora.
Dakteris pret folikulītu visdrīzāk izrakstīs antibakteriālus pilienus vai krēmu, piemēram, Fucidin. Ja iekaisums izplatījies, izveidojušās strutas un radies furunkuls, tas jāatver vaļā un strutas jāizlaiž.
Procedūru var veikt divējādi. Ja furunkuls atvēries pats, to uzmanīgi izspiež vai izsūc ar sūkni, bet, ja ne, tad apšpricē ar lokālu atsāpinošu līdzekli un izlaiž strutas. Otrajā gadījumā visdrīzāk antibiotikas būs jālieto iekšķīgi. Parasti izmanto amoksiklāvu vai amoksicilīnu.
Pirms ārstēšanas ar antibiotikām būtu vēlams ņemt uzsējumu.
Ja tajā aug baktērijas, kas nav jutīgas pret izvēlētajām antibiotikām, antibiotiķi jāmaina. Taču visbiežāk matu maisiņu infekciju un furunkulus izraisa stafilokoki vai streptokoki, tādēļ parasti uzsējumu veic tikai tad, ja sākotnējā ārstēšana nav efektīva.
Strutu savairošanās draud ar infekcijas izplatīšanos dziļākos audos, kad reizēm jāārstējas slimnīcā.
Infekcija no auss ejas var pāriet uz pieauss siekalu dziedzeri un vēl tālāk, kas ir ļoti nopietna situācija, it īpaši, ja tev ir imūndeficīts, piemēram, cukura diabēts vai onkohematoloģiska jeb ļaundabīga asins slimība.
Vasaras kaite – peldētāja auss
Ārējās auss ejas iekaisums jeb peldētāja auss visbiežāk sastopams vasarā, jo infekcija ārējās auss ejā iekļūst, peldot dīķos, ezeros, upēs un jūrā, kur no bakterioloģiskā viedokļa ir netīrs ūdens. Populārākais ārējās auss ejas iekaisuma izraisītājs ir pseudomonas. Ja daudz peld, ārējās auss eja visu laiku ir mitra, kas ādai nenāk par labu.
Turklāt, ja ir ādas bojājums, infekcija var iekļūt dziļākos auss ejas audos, izraisot iekaisumu.
Cik stipri sāp, atkarīgs no iekaisuma izplatības. Ja ap ārējās auss gliemežnīcas skrimsli ir izveidojies tā dēvētais perihondrīts jeb skrimšļa plēves iekaisums, tas jau liecina par dziļāku infekcijas izplatību.
Kā rīkoties? Lielākajā daļā ārējās auss ejas iekaisuma gadījumu palīdzēs ģimenes ārsts, ne vienmēr jādodas pie speciālista. Pret vieglu iekaisumu vari lietot etiķskābi saturošus pilienus Cue. Ārstēšanai visbiežāk izmanto fluorhinolona grupas antibiotikas, piemēram, ciprofloksacīnu vai norfloksacīnu.
Par laimi, parasti palīdz lokālas antibiotikas, ausu pilieni, kas ir ļoti labi no baktēriju rezistences viedokļa.
Latvijā gan šādu pilienu nav, taču šajā gadījumā var izlīdzēties arī ar acu pilieniem, piemēram, Uniflox vai Ciloxan, kas jālieto 5–10 dienas. Savukārt perihondrīta gadījumā antibiotikas jālieto iekšķīgi nedēļas kursa veidā. Klasiski peldētāja auss ir viegli ārstējama, bet reizēm, ja radušies sarežģījumi, piemēram, abscess vai flegmona, kad iekaisums paplašinājies, veic ķirurģisku operāciju.
Pēc ārstēšanas vismaz divas nedēļas ausis jāsargā no ūdens. Kamēr āda nav atjaunojusies, to nedrīkst slapināt.
Peldētāja auss profilaksei galvenais ir netīrīt ausis un pēc katras peldes vai mazgāšanās izkratīt no tām ūdeni vai ar dvieli izsusināt ādu. Varu nomierināt – ja āda ir vesela un to sargā sērs, tas nebūt nenozīmē, ka iedzīvosies šajā kaitē, pat bieži un ilgi peldoties.
Citas infekcijas
- Sēnītes. Visbiežāk ārējā ausī iemitinās Aspergillus – viena no pelējuma sēnītēm. Tās var atrasties vietās, kur ir maizes izstrādājumi, jo sēnīšu sporas izplatās pa gaisu.
Sēnīšu infekcijas attīstību veicina imūndeficīts, kas pavada, piemēram, cukura diabētu vai HIV infekciju.
Tā kā sēnītēm patīk mitra un silta vide, profilaksei ieteicams ausis sargāt no mitruma. Un, tāpat kā jebkurā citā gadījumā, svarīgi nekaitēt ādai, kas nozīmē, ka ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem.
Sēnīšu infekcijas simptomi ir līdzīgi kā pie jebkura cita ārējās auss ejas iekaisuma – varbūt mazāk izteikti, toties bieži vien ilgstoši. Raksturīga nieze.
Kā rīkoties? Ja ir aizdomas par sēnīšu infekciju, svarīgi paņemt uzsējumu no auss ejas ādas un paskatīties, kas tur īsti savairojušās – baktērijas vai sēnītes.
Atklājot sēnītes, jālieto pretsēnīšu preparāti, parasti lokāli.
Līdzekļi, kuri iedarbojas pret biežākajiem sēnīšu izraisītājiem auss ejā, Latvijā jau kā gatavi medikamenti nav pieejami, tāpēc tos aptiekā taisa pēc receptes, piemēram, amfotericīnu B saturošus pilienus vai ziedes. Šīs zāles jālieto vismaz divas nedēļas, bet citkārt pat mēnešiem ilgi.
- Auss roze. Tā gan ir salīdzinoši reta kaite, izraisa streptokoki. Izpaužas ar auss gliemežnīcas un auss ļipiņas apsārtumu.
Parasti būs arī sāpes, nieze, tūska, sulošana un uz ādas veidosies krevelītes.
Ja apsārtusi gliemežnīca, bet auss ļipiņa – ne, tad ir cita infekcija – perihondrīts jeb auss skrimšļa iekaisums.
Kā rīkoties? Auss rozi ārstē ar penicilīna grupas antibiotiku tabletēm.
- Auss herpess (Herpes zoster). Ļoti nopietna infekcija, ko pavada dedzinošas sāpes ausī un galvā. Herpesvīruss var izraisīt Ramsija Hanta sindromu – herpētisku sejas nerva bojājumu, kad tiek paralizēta puse sejas, kā arī izraisīt iekšējās auss bojājumu, radot pēkšņu dzirdes zudumu.
Ārējā izpausme būs herpētiski izsitumi ārējās auss ejā, ap ausi, taču vissliktākais ir tas, ka vīruss var iekļūt arī iekšējā ausī un bojāt dzirdes šūnas, kā arī izraisīt sejas nerva parēzi vai paralīzi.
Kā rīkoties? Auss herpesu ārstē ar pretvīrusu preparātiem, piemēram, aciklovīru tabletēs un lokāli. Ramsija Hanta sindroma gadījumā papildus iekšķīgi lieto arī kortikosteroīdu grupas medikamentus, piemēram, deksametazonu, medrolu vai citus.
Varbūt psoriāze vai ekzēma?
Psoriāze un ekzēma pieder pie neinfekciozo dermatītu grupas, kas mēdz rasties ārējās auss rajonā, visbiežāk uz gliemežnīcas, kur sākas ārējās auss eja. Tad parasti parādās zvīņošanās un āda mēdz niezēt. Parasti psoriāzes izsitumi ir arī citur uz ķermeņa. Reizēm pievienojas arī bakteriāla vai sēnīšu infekcija.
Psoriāzei ir izteiktāka zvīņošanās, tā būs sausāka nekā ekzēma.
Slimības vienu no otras precīzi var atšķirt, tikai veicot biopsiju – proti, paņemot un laboratorijā pārbaudot nelielu ādas gabaliņu.
Kā rīkoties? Ja ir aizdomas par psoriāzi, it īpaši, ja tā ir arī uz citām ķermeņa vietām, visprātīgāk būtu doties pie dermatologa. Pret ekzēmu un psoriāzi lieto kortikosteroīdus saturošus krēmus, piemēram, Fucicort.
Taču, pirms sāk ārstēšanu, ļoti svarīgi paņemt uzsējumu no auss ejas ādas, lai pārliecinātos, vai tā tiešām ir psoriāze, ekzēma vai arī infekcija.
Lai visu padarītu vēl sarežģītāku, abas kaites mēdz būt arī vienlaikus!
Ar ausu sāpēm tomēr nejoko
Vai ar ausu sāpēm vajadzētu parādīties dakterim? Negribu biedēt, bet neārstēta infekcija auss ejā var progresēt, izplatīties uz ārējās auss gliemežnīcu un izraisīt perihondrītu – skrimšļa plēves iekaisumu, kas tālāk var nokļūt pieauss siekalu dziedzeru rajonā. Ja arī to neārstē, pastāv iespēja, ka infekcija izplatīsies arī dziļajās starpfasciju telpās kaklā un videnē, un tas jau ir pavisam slikti.