– Varētu domāt, ka fitoestrogēnu preparāti ir dabiska alternatīva estrogēniem un tātad līdzēs visos gadījumos, kad organismā to ir par maz.
– Nav tik vienkārši. Ne viss, kas ir dabisks, ir nekaitīgs! Fitoestrogēni ir piemēroti tikai tām sievietēm, kuru auglīgais dzīves laiks ir beidzies. Jā, menopauzē sievietes veselību fitoestrogēni ietekmē pozitīvi. Tomēr esmu novērojusi, ka ģimenes ārsti un citi mani kolēģi reizēm fitoestrogēnus iesaka jaunām meitenēm olnīcu disfunkcijas ārstēšanai. Tas nav pareizi.
– Kāpēc?
– Te jāsāk ar stāstu par sievietes fizioloģiju, kas ir ļoti sarežģīta daudzpakāpju hormonu un fermentu sistēma. Īsumā… Sieviete ir sieviete tāpēc, ka tās organismā veidojas sievišķie hormoni, galvenais no tiem – estrogēns estradiols jeb E2.
Tas cikliski sintezējas olnīcās, olšūnu maisiņos jeb folikulos, ko varētu salīdzināt ar olas baltumu, kurā dzeltenums ir pati olšūna.
Jauna cikla sākumā, mēnešreižu pirmajā dienā, no atlikušajām olšūnu rezervēm tiek izvēlēta viena olšūna, kura folikulā sāk pakāpeniski augt, līdz cikla vidū sasniedz gatavību. Folikuls plīst, un olšūna izdalās no olnīcas – notiek ovulācija. Estradiols veidojas folikulārajā šķidrumā. Kad sievietei vidēji 50–52 gadu vecumā olšūnu rezerves izsīkst un folikuli vairs neaug, apstājas arī E2 veidošanās, un iestājas menopauze.
Efektīvākais veids, kā kompensēt estrogēna trūkumu, – lietot hormonaizstājējterapijas (HAT) preparātus, selektīvos estrogēnu receptoru modulatorus (SERM) vai fitoestrogēnus, kuru iedarbība gan ir daudz vājāka un grūtāk paredzama.
Reizēm par zemu estradiola līmeni sūdzas arī jaunas sievietes, taču šajā gadījumā vaina nav tā, ka būtu beigušās olšūnu rezerves un neattīstās folikuli, bet gan – kaut kādu iemeslu dēļ bremzē olnīcas. Te vietā teiciens: iekšā ir, bet ārā nenāk!
Ja folikuli nenobriest cikliski, kā daba paredzējusi, vērojama menstruālā cikla neregularitāte, cikla garums bieži sasniedz 35–40 dienas.
Tā ir olnīcu disfunkcija. Mūsu uzdevums ir atrast cēloni un atlaist bremzes – nostabilizēt ciklu tā, lai notiktu normāla folikulu attīstība un lai arī estradiols sasniegtu organismam nepieciešamo fizioloģisko līmeni.
– Kas notiek, ja olnīcu disfunkciju mēģina ārstēt ar fitoestrogēnu preparātiem?
– Fitoestrogēni nekādi neveicina dabisko estrogēnu veidošanos, drīzāk otrādi – estradiola ražošanas sistēma olnīcās kļūst vēl slinkāka. Ievadot hormonu no ārpuses, tiek bremzēta paša organisma spēja to veidot. Kāpēc gan piepūlēties, ja tāpat ir pietiekami?!
Olnīcu disfunkcijas gadījumā bieži vien vienlaikus attīstās vairāki negatavi (mediķi saka – antrāli) folikuli, to skaits var sasniegt 12, 15, 22… Pēc 6–8 dienu augšanas attīstība apstājas. Katrā folikulā veidojas estradiols, kura daudzums atkarīgs no folikula izmēra – jo tas lielāks, jo hormona līmenis augstāks.
Mazi folikuli sintezē maz hormonu, tāpēc arī asinsainā uzrādās zems estradiola līmenis.
Bet olnīcu disfunkciju gadījumos jācenšas noregulēt dabisko folikulu augšanas mehānismu – tiem pašiem ir jāražo estradiols. Vēl trakāk, ja sieviete grib ar fitoestrogēniem noregulēt ciklu funkcionālu cistu gadījumā. Neplīsušajos folikulos estrogēns jau tā vairākkārt pārsniedz normu. Estrogēna pārprodukcija traucē cistai uzsūkties, bet sievietei var rasties estrogēna blaknes: tūskainība, svara pieaugums, piebriedušas krūtis, garastāvokļa svārstības.
– Dzirdēti ieteikumi lietot fitoestrogēnus profilaktiski, ja gribas ieņemt bērniņu…
– Nē, cerētā efekta vietā sieviete var iedzīvoties pārejošā neauglībā. Jaunām, veselām sievietēm ar regulāru ovulāciju un stabilu menstruālo ciklu estrogēnu līmenis tāpat ir pietiekami augsts. Ja papildus tiek uzņemti fitoestrogēni, tie konkurē par estrogēnu receptoru vietām, un, ja augu hormoniem paveicas tās aizņemt pirmajiem, dabisko auglības hormonu aktivitāte mērķa orgānos var samazināties.
Pētījumi liecina, ka sojas fitoestrogēns genisteīns palielina hipofīzes aktivitāti, izraisot ovulācijas traucējumus.
Bieži jaunām veģetārietēm, kas uzturā lieto daudz sojas produktu, var novērot menstruālā cikla traucējumus, ilgstoši neiestājas grūtniecība. Starp citu, jau pirms simts gadiem fermeri ievēroja, ka aitas, kuras ēd fitoestrogēniem bagāto sarkano āboliņu, ir neauglīgas.
– Ar ko fitoestrogēni atšķiras no estrogēniem?
– Fitoestrogēni ir estrogēniem līdzīgas vielas, kas dabiskajās formās nav aktīvi. Aktivizēšanās process sākas tikai pēc tam, kad fitoestrogēni nonāk zarnu traktā, kur baktērijas no tiem atšķeļ glikozīdu grupas.
Aktivizētie fitoestrogēni iekļūst asinsritē un dodas uz mērķa orgāniem, kur saistās ar alfa vai bēta estrogēnu receptoriem.
Galvenā atšķirība ir iedarbības intensitātē. Fitoestrogēnu spēja saistīties ar receptoriem ir 100–1000 reižu vājāka nekā dabiskiem vai sintētiskiem estrogēniem, tātad arī to iedarbība ir vājāka.
Augu hormoni vairāk saistās tieši ar bēta receptoriem, kas atrodas asinsvadu sieniņās, kaulos, sirdī, zarnās, tādēļ, ilgstoši lietojot, tiem var būt profilaktiska ietekme uz sirds un asinsvadu, kā arī citām organisma sistēmām. Tur, kur dominē alfa receptori – endometrijā, maksts gļotādā, krūšu dziedzeros – tie iedarbojas mazāk.
– Vai no intīmās higiēnas līdzekļa ar fitoestrogēniem būs kāda jēga?
– Iestājoties menopauzei, patiešām ieteicams no bērnu ziepītēm pāriet uz fitoestrogēnus saturošu intīmās mazgāšanās līdzekli. Taču, ja pie manis atnāks paciente ar maksts gļotādas atrofiju, ko radījis ilgstošs estrogēna deficīta stāvoklis, fitoestrogēni situāciju neglābs. Jā, tie ir labi, bet tādā gadījumā būtu jālieto ilgstoši un milzīgos daudzumos.
Estrogēni piedalās ādas un gļotādas kolagēna veidošanā.
Internetā varam atrast daudz ieteikumu, kā ar dabiskiem līdzekļiem saglabāt jaunību. Piemēram, ar linsēklu uzlējumā samitrinātu vati tīrīt seju. Piekrītu, var lietot un, iespējams, būs arī rezultāti, taču tad šāds maisījums būtu jālieto ilgstoši un regulāri. Tas pats attiecas uz fitoestrogēnu ietekmi uz kaulu un asinsvadu sistēmu. No medicīniskā viedokļa raugoties, fitoestrogēniem piemīt vairāk tieši profilaktiska, mazāk ārstnieciska iedarbība.
– Un kas ir selektīvie estrogēnu receptoru modulatori? Par tādiem nav dzirdēts…
– Šo preparātu ražošanā izmanto no sojas un linsēklām iegūtas fitoestrogēnu molekulas izmainītā formā. SERM darbojas gluži kā zvaniņi – pamodina receptorus, ja, iestājoties menopauzei un nesaņemot estrogēnus, tie no bezdarbības kļuvuši slinki.
– Bieži vien bailēs no sintētiskajiem hormoniem sievietes menopauzē labprātāk izvēlas fitoestrogēnus. Vai tā ir HAT alternatīva?
– Iestājoties menopauzei – reizēm ļoti strauji, reizēm pakāpeniski –, pilnīgi visu sieviešu organismā notiek izmaiņas. Estrogēna trūkums palēnina vielmaiņu, pasliktinās atmiņa, izziņas funkcija, kauli kļūst trauslāki, pieaug lūzumu risks. Tāpat sāk celties asinsspiediens, rodas sirds ritma traucējumi, cieš arī urīnceļu sistēma: uz tualeti jāiet biežāk, var rasties urīna nesaturēšana. Lai novērstu šos simptomus, vajag kompensēt trūkstošo.
Menopauzes sākumposmā, pirmos piecus gadus, personīgi es fitoestrogēnus kā pamatterapiju nenozīmēju.
Manā rīcībā ir pietiekami daudz efektīvu un drošu hormonu aizstājējpreparātu.
Ja sintētiskā estrogēna deva ir viens grams, tad, iedzerot HAT tabletīti, sieviete to vienu gramu arī dabūs. Bet par fitoestrogēniem mēs nekad nezinām, cik daudz no tiem tiks aktivizēti zarnu traktā un cik lielā mērā tie saistīsies ar receptoriem. Tas pats stāsts ir par bioidentiskajiem hormoniem, kuru molekulārā struktūra ir identiska sievietes ķermenī producētajiem.
Tāpēc mana pirmā izvēle ir HAT, jo tad varam ar pulksteņmeistara precizitāti noteikt konkrētajai sievietei nepieciešamo mazāko efektīvo devu.
Pēc jaunajām pasaules menopauzes terapijas vadlīnijām, piecu gadu laikā pēc menopauzes iestāšanās noteikti būtu ieteicama HAT. Šobrīd sieviete tiek uzskatīta par jaunu līdz 59–60 gadiem, līdz šim vecumam noteikti iesakāma HAT. Pēc tam var pāriet uz fitoestrogēniem, lai pagarinātu HAT efektu.
Tomēr katrai pacientei terapija un tās laiks jāizvēlas individuāli.