Rīga +15°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā kā nieres ir iesaistītas asinsspiediena regulācijā, ja ar tām kaut kas nav kārtībā, tas var būt viens no paaugstināta asinsspiediena iemesliem, un to dēvē par sekundāru arteriālu hipertensiju.
Primāras arteriālas hipertensijas izcelsme ir multifaktoriāla.
Tā ir saistīta ar mums visiem labi zināmiem riska faktoriem, kā dislipidēmija, palielināts ķermeņa svars, mazkustīgums, cukura diabēts, kas iet roku rokā ar asinsspiediena paaugstināšanos.
Savukārt nepietiekami kontrolēts asinsspiediens sabojā nieres.
Nierēs ir glomeruli jeb kamoliņi, kas filtrē asinis, saglabājot organismam vajadzīgās vielas, bet sliktās, nevajadzīgās, izvada. Ja asinsspiediens ir paaugstināts un ilgstoši netiek kontrolēts, glomerulus veidojošie asinsvadi sašaurinās un kļūst blīvāki. Veidojas skleroze, hronisks iekaisums, tiek traucēta nieru funkcija un samazinās nieru filtrācija.
Par hronisku nieru slimību runājam, ja glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) ir mazāks par 60 ml minūtē.
Ja hipertensijas slimnieks pirmoreiz atnācis pie ārsta, izvērtējam gan paaugstinātā asinsspiediena pakāpi, gan iespējamos hipertensijas izraisītus orgānu bojājumus, jo no tā lielā mērā atkarīgs, vai asinsspiedienu vēl iespējams normalizēt ar dzīvesveida izmaiņām vai tomēr uzreiz jāsāk lietot zāles.
Reizēm cilvēkam nekādu sūdzību nav, kaut gan asinsspiediens ir paaugstināts jau gadiem.
Tā kā hipertensija visbiežāk izraisa izmaiņas nierēs un sirdī, šos orgānus arī mērķtiecīgi pārbaudām – nosakām kreatinīna līmeni asinīs un aprēķinām GFĀ, pārbaudām, vai urīnā nav olbaltuma, kā arī veicam ehokardiogrāfiju, lai pārliecinātos, vai kreisā kambara sieniņa nav kļuvusi biezāka, jo augsts asinsspiediens veicina kreisā kambara hipertrofiju.
Ja nieru bojājuma nav, sirdī nav izmaiņu un asinsspiediens tikai nedaudz paaugstināts, iesakām pārskatīt ēdienkarti, samazināt sāls daudzumu uzturā un ķermeņa svaru, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, sekot līdzi cukura un holesterīna līmenim.
Ja 3–6 mēnešu laikā uzlabojuma nav, jāsāk lietot asinsspiedienu pazeminošus medikamentus.
Savukārt, ja ir jau strukturālas sirds izmaiņas, samazināta nieru funkcija un/vai mikroalbuminūrija (albumīna daudzums 30–300 mg/g), tas nozīmē, ka paaugstināts asinsspiediens jau izraisījis izmaiņas citos orgānos, ar dzīvesveida maiņu vien nepietiks un jāsāk lietot asinsspiedienu pazeminošas zāles.
Papildus arī pārbaudām, vai holesterīna izgulsnējumi nav miega artērijās, jo ateroskleroze norāda gan uz paaugstinātu koronārās sirds slimības, gan nieru slimības risku.
Nieru funkcijas samazināšanās ietekmē arī medikamentozo terapiju.
Proti, ja nieres nestrādā pietiekami labi, nereti jālieto mazākas zāļu devas, jo medikamenti netiek pietiekami izvadīti un zāļvielu koncentrācija asinīs var kļūt par augstu.
Ja GFĀ ir mazāks par 30 ml minūtē, daudzas zāles neiesaka lietot vai arī tas jādara ļoti piesardzīgi.
