Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Nav tik melns, kā mālē
2018. gadā Latvijā 30 vīriešiem pirmo reizi konstatēja sēklinieku vēzi. Statistiski veroties, tas nozīmē 3,4 gadījumus uz 100 tūkstošiem vīriešu. Savukārt 565 vīrieši ir uzskaitē ar šo diagnozi. Īstenībā šis cipars, lai gan šķiet liels, ir labs. Jo tas nozīmē, ka mūsdienās, pateicoties ķirurģiskām tehnikām un iekārtām, ārstu prasmei, ķīmijterapijas un staru terapijas efektivitātei, slimības prognoze ir pat ļoti labvēlīga.
Dažādos populārzinātniskos avotos mēdz rakstīt, ka sēklinieku vēzis – tā ir ļoti ļauna un agresīva slimība – un gandrīz visi, kam to atklāj, nomirst… Jā, tās nav gluži iesnas, bet, rēķinot uz visiem vīriešiem, kas tiek ārstēti, neatkarīgi no tā, kāda ir audzēja stadija, piecu gadu dzīvildze ir aptuveni 90 procentiem. Savukārt pie pirmās audzēja stadijas dzīvildze ir aptuveni 99 procenti.
Tātad gandrīz visi vīrieši, kam audzēju atklāj agrīni, tiek izārstēti. Un tas ir lieliski!
Tas arī ir galvenais, ko vēlos uzsvērt, – ļoti būtiski slimību atklāt maksimāli laicīgi. Pirmkārt, tad valstij nebūs tik lielas izmaksas, sedzot ārstēšanu, un varēs palīdzēt daudz vairāk cilvēku. Otrkārt – ar vislielāko varbūtību slimība tiks izārstēta uz visiem laikiem. Vīrietis būs vesels un varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi!
Kas saslimst?
Saprotams, tu uztraucies, vai šī slimība varētu skar tavu dēlu, vīru vai tēti… Ja runājam par vecumu, riska grupas ir divas. Pirmais pīķis (dažādās valstīs var mazliet atšķirties) ir vīrieši no 20 līdz 40 gadu vecumam. Tātad jauni un darbspējīgi.
Latvijā visvairāk atklāto jauno gadījumu bija vīriešu grupā no 25 līdz 29 gadiem – no visiem 30 pieminētajiem 11 vīrieši bija šajā vecuma amplitūdā.
Otra riska grupa, kā tiek uzskatīts pasaulē, ir pēc 60 gadu vecuma. Tātad jau kungi gados. Tiesa, tādu gadījumu Latvijā ir mazāk.
Bet – vecums nav vienīgais rādītājs, pēc kā izmērīt risku. Iespēju saslimt ar sēklinieku vēzi, pirmkārt, palielina iedzimtība. Otrs riska faktors – ja vīrietim ir bijis audzējs vienā oliņā, no 25 pacientiem vienam audzējs ar laiku attīstās arī otrā oliņā. Un trešais riska faktors – ja vīrietim ir kriptorhisms jeb sēklinieks nav noslīdējis sēklinieku maisiņā, bet atrodas vēdera dobumā.
Ja kādam pirmās pakāpes radiniekam ir bijis sēklinieku audzējs – to, protams, ietekmēt nevar, jo – kas bijis, bijis. Tāpat nevaram ietekmēt, to, ka kādreiz dzīvē vīrietim sēklinieku audzējs ir jau bijis.
Vēl dažas sēklinieku audzēja PAZĪMES:
- Velkoša sajūta, sāpes vienā oliņā.
- Oliņa kļūst lielāka.
- Ir izmainīta oliņas kontūra.
Šie nav primārie audzēja simptomi, bet gan pazīmes, kas parādās vēlāk, kad slimība jau ielaista. Tāpēc negaidi kādu no šīm situācijām, bet dodies pie ārsta jau tad, kad satausti nebijušu veidojumu.
Vienīgais, ko varam darīt, lai izvairītos no tā, ka vēzis iemetas arī otrā sēkliniekā, – otrai oliņai jāpievērš pastiprināta uzmanība, jāveic regulāras profilaktiskās pārbaudes. Vēlāk paskaidrošu, tieši kādas.
Savukārt lieta, ko VAR ietekmēt, ir oliņu nenoslīdēšana sēklinieku maisiņā. Būtībā, lai gan tas izklausās biedējoši, medicīniski kriptorhisms ir ļoti elementāri atrisināma lieta. Bet diemžēl reālā situācija to neatspoguļo, jo vīriešu un mazu zēnu ar vienu nenoslīdējušu oliņu ir salīdzinoši daudz. Izskaidrošu, kur šai problēmai ir sakne…
Uzmanību, dēlu mammas un tēti!
Maziem puisīšiem oliņas attīstās, esot vēl mammas vēderā. Grūtniecības laikā tās atrodas topošā bērniņa vēdera dobumā, sēklinieku maisiņš ir tukšs, bet, jau zēnam dzimstot, oliņām jābūt noslīdējušām.
Ja puisītis piedzimst pirms laika vai ar mazāku svaru, diezgan bieži oliņas vēl nav noslīdējušas tur, kur tām jābūt. Arī tā vēl nebūtu tā lielākā bēda, jo galvenais, lai oliņas noslīd sēklinieku maisiņā laikā no četru līdz sešu mēnešu vecumam. Un tas nu būtu jāsaprot mammai un tētim – vai mazajam ir viena vai divas oliņas.
Ja tomēr oliņa nav noslīdējusi, ieteicams doties pie bērnu ķirurga, un parasti jāveic operācija, lai oliņu, tā teikt, ieriktētu vietā.
Ja bērnībā šī lieta nav atrisināta un, vīrietim pieaugušam esot, joprojām sēklinieku maisiņā ir tikai viena oliņa (un tādi gadījumi ir!), ar steigu jāvēršas pie urologa un oliņa ar operācijas palīdzību ir jālikvidē. Proti, ja oliņa vēdera dobumā atrodas ilgāk par sešiem mēnešiem, tā tik un tā nefunkcionēs, kā nākas. Otrs – šī operācija arī palīdz samazināt risku saslimt ar sēklinieku vēzi. Kāda tam saistība?
Izpētīts, ka, ja viena no oliņām nav noslīdējusi, risks saslimt ar sēklinieku audzēju pieaug līdz pat 40 reizēm.
Oliņai atrodoties vēderā, to nav iespējams izmeklēt, un līdz ar to zūd arī iespēja atklāt audzēju agrīnā stadijā. Tādā gadījumā vēzi var konstatēt tikai vēlīnā formā, kad to jau ir daudz grūtāk vai reizēm pat neiespējami izārstēt. Un jāteic, ka diemžēl tādi gadījumi Latvijā ir.
Biežāk šāda situācija skar vīriešus no 20 līdz 40 gadu vecumam, tātad – pirmo pīķa grupu. Tāpēc – ja tev aug puisītis, tavs uzdevums ir saprast, vai viņam ir abas oliņas. Un, ja tomēr ne, – attiecīgi rīkoties, jo tā tu vari pasargāt savu dēlu no lielām nepatikšanām nākotnē. Ja pavisam skarbi – tu vari viņu izglābt no nāves agrā jaunībā!
Kā ātrāk atklāt?
Jā, mūsdienās bieži vīriešu veselības problēmas mēdz attaisnot ar vārdiem – vīrieši jau vispār nav čakli staigātāji pie ārstiem. Bet šajā gadījumā tev pat nav jāiet pie ārsta, tikai pašam jāpievērš sev uzmanība.
Kā to saprast? Gluži tāpat kā sievietēm katru mēnesi ieteicams pašām izmeklēt krūtis, čaļiem (jebkurā vecumā!) reizi mēnesī, piemēram, dušā, kad āda ir ieziepēta un slīdīga, vajadzētu iztaustīt sev oliņas. Tas attiecas arī uz vīriešiem, kam vienā oliņā audzējs jau kaut kad dzīvē bijis.
Kam pievērst uzmanību?
- Pirmais un galvenais – kā jau mēs vienojāmies, oliņām jābūt DIVĀM.
- Otrs – veselās oliņās NAV cietu, sāpīgu veidojumu, tās ir gludas, mīkstas, viendabīgas. Ja tiek pamanīts kaut kas ārpus normas vai kas tāds, kas iepriekš nav bijis, ar steigu iesaku doties pie ārsta, lai problēmu sāktu meklēt un laikus risināt.
Tas ir ideālais scenārijs, kā būtu jābūt! Nevajag filozofēt un domāt, kas tas varētu būt, bet – atnākt pie urologa. Jā, citreiz pacienti domā – ko es ārstu bez vajadzības traucēšu, ja nu tur nekā tomēr nav un man tikai liekas?! Bet – labāk vienu reizi lieki atnākt, nekā citu reizi par vēlu. No lieka apmeklējuma sliktāk nebūs! To saku kā vīrietis vīrietim.
Jautājums īstajā laikā
Kāpēc audzējs sēkliniekā rodas? Vai to veicina smēķēšana?
Atbild profesors EGILS VJATERS:
– Vienīgais blakus apstāklis, kas varētu ietekmēt audzēja rašanos, ir zālītes smēķēšana. Epidemioloģiskajos pētījumos parādās, ka sēklinieku audzējs tajās valstīs, kur to dara, ir biežāk sastopams, nekā tajās, kur zālītes smēķēšana nav legāla. Bet jāteic, ka šādi pētījumi ir ļoti nosacīti, tāpēc pašlaik nav oficiāli pierādīti citi iemesli, kas var veicināt audzēja rašanos, kā tikai tie trīs, ko jau nosaucu, – audzējs kādam pirmās pakāpes radiniekam, audzējs pašam vienā oliņā un nenoslīdējis sēklinieks. Citu apstiprinošu un medicīniski ticamu datu par to nav!
Ideālā taktika tālāk
Ja oliņās ir sataustīts kaut kas aizdomīgs, pirmais solis ir pierakstīties pie urologa – šie speciālisti pieņem dažādās Latvijas pilsētās, bet urologi, kas specializējušies tieši ļaundabīgu slimību ārstēšanā, koncentrējas valsts četrās lielajās onkoloģijas slimnīcās – Stradiņa slimnīcā, Latvijas Onkoloģijas centrā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tas nozīmē, ka uz pirmo vizīti pie urologa var doties jebkur, bet tālāk ārstēšanās, ja tiks atklāts audzējs, notiks kādā no šiem centriem.
Sākumā ārsts oliņas tikai viegli aptaustīs, izmeklēs ar rokām un uzdos precizējošus jautājumus. Parasti nepieciešama arī izmeklēšana ar ultrasonogrāfiju – tas palīdz tikt skaidrībā, kas tieši oliņā atrasts, kāda ir veidojuma lokalizācija, cik liels tas ir.
Īstenībā sēklinieku audzējs ir viens no tiem retajiem audzējiem, kam pietiek tikai ar vizuālu diagnostiku, proti – ultrasonogrāfiju, un nav nepieciešama biopsija vai citi invazīvi izmeklējumi.
Reizēm ultrasonogrāfiju var veikt uzreiz pie urologa, bet dažreiz jāpierakstās uz izmeklējumu atsevišķi, citā reizē – tas atkarīgs no ārsta kvalifikācijas un kabineta aprīkojuma medicīnas iestādē. Ne vienmēr ultrasonogrāfijā tiek gūts apstiprinājums tam, ka oliņā ir audzējs, – nē! Ir arī citas labdabīgas sēklinieku slimības, kas var izpausties līdzīgi. Piemēram, cistas, varikocēle jeb paplašinātas vēnas ap oliņu un sēklas saiti, trūce, iekaisums… Bet bez izmeklēšanas to nekādi nevar pateikt, kurš kurā reizē ir vainīgais.
CITI izmeklējumi
Ja ultrasonogrāfija neapstrīdami apliecina, ka audzējs oliņā ir, nepieciešami izmeklējumi situācijas precizēšanai.
- Asinsanalīzes. Audzējs izdala specifiskus hormonus – laktāta dehidrogenāzi un bēta horiona gonadotropīnu, un, nosakot tos asinīs, ārstam ir vieglāk saprast, kāda varētu būtu piemērotākā ārstēšana – ar ķīmijterapiju vai bez tās. Šie rādītāji OBLIGĀTI jānosaka pirms un pēc plānotās operācijas.
- Datortomogrāfija plaušām un vēdera dobumam. Tas nepieciešams, lai noteiktu, vai audzējam ir metastāzes, vai tas jau paguvis izplatīties. Visbiežāk sēklinieku vēzis pa limfmezgliem dod metastāzes vēdera dobumā. Šo izmeklējumu var gan veikt pirms operācijas, gan atlikt uz pēcoperācijas laiku.
Nianses par ārstēšanu
Es jau pieminēju vārdu operācija… Tā šajā situācijā ir pati būtiskākā darbība, kas jāveic pēc iespējas ātrāk. Medicīniski operāciju sauc par radikālo orhektomiju – tās laikā sēklinieks, kuru skāris audzējs, tiek izņemts ar visu sēklas vadiņu ingvinālā kanāla līmenī. To veic urologs. Tālāk kopā ar operējošo urologu sadarbojas starpdisciplināra ārstu komanda – staru terapeits jeb radiologs terapeits un onkologs ķīmijterapeits. Atkarībā no audzēja stadijas var pielietot ķīmijterapiju. Dažos gadījumos nepieciešama arī staru terapija. Labāko ārstēšanas kombināciju pēc operācijas ārstu konsilijs izvērtē katram pacientam atsevišķi, ņemot vērā slimības stadiju, audzēja šūnu veidu, izplatību un citas individuālas nianses.
Citreiz vajadzīga arī vēdera limfmezglu operācija, ja datortomogrāfijas izmeklējumā parādās metastāzes vēdera dobumā. Agrāk šo operāciju veica ar lielu griezienu vēdera priekšējā sienā, bet tagad to dara laparoskopiski, caur četriem maziem caurumiņiem vēdera sienā.
Un vēlreiz vēlos uzsvērt – ja slimība tiek atklāta agrīni, ārstēšana ir ļoti efektīva!
Kā ar mīlēšanos?
Tu noteikti vēlies zināt, vai operācija neietekmē spēju mīlēties un tikt pie bērniņa… Te ir tā: libido funkciju un dzimumdzīvi operācija tiešām neietekmē, bet auglību gan tā var ietekmēt, īpaši, ja pēc operācijas vajadzīga papildu ārstēšana.
Jā, tā kā parasti tiek izoperēta viena, slimības skartā, oliņa, otrs sēklinieks paliek neskarts un funkcionējošs, tostarp arī sēklas vadiņš. Bet – gan ķirurģiskā iejaukšanās, gan turpmākā ārstēšana mēdz atstāt sekas. Tāpēc pacientiem, kam vēl kādreiz dzīvē būs aktuāli radīt pēcnācējus, pirms operācijas iesakām spermu nodot spermas bankā. To var izdarīt auglības klīnikās.
Oliņas protēze!
Ir vēl kāda nianse, ko vēlos izstāstīt… Tam gan nav gluži medicīniska pamatojuma un nepieciešamības, bet, ja vīrietis vēlas, sēklinieka izņemšanas operācijas laikā sēklinieku maisiņā var ieoperēt protēzi – tādu kā lodīti, kas vizuāli atgādina dabisko oliņu.
Operācija, veicot to vienā reizē ar sēklinieka izņemšanu, ir bez maksas, bet jāmaksā ir par pašu protēzi – no 115 līdz 350 eiro, atkarībā no firmas. Bet – kā jau teicu – tas ir gaumes jautājums, un veselības ziņā tas turpmāk neko nemaina. Biežāk šo iespēju izvēlas jauni puiši, kuriem vēl visa dzīve priekšā, kuriem ir svarīgi pašapliecināties, patikt meitenēm, izveidot ģimeni.
Tā kā operācija tiek veikta caur skrotumu jeb sēklinieku maisiņu, rētas, pateicoties tā struktūrai, vēlāk praktiski nav redzamas.
Onkoloģes viedoklis
Dr. ĀRIJA BRĪZE, onkoloģe ķīmijterapeite Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, specializējusies uroloģisko audzēju ārstēšanā:
Inovatīvie medikamenti nav piemēroti
Sēklinieku audzēji ir divu veidu – seminomas un neseminomas. Abus veido viena tipa – germinatīvās jeb sēklinieku – šūnas, kombinējoties ar vēl citām, atšķirīgām, šūnām. Mēdz būt arī jaukta tipa audzēji. Puse no sēklinieku audzējiem ir seminomas, un prakse rāda, ka tās labāk pakļaujas ārstēšanai un ir lielākas izredzes izveseļoties. Jāteic, visbiežāk sēklinieku audzējs piemeklē tos vīriešus, kam ir nenoslīdējis sēklinieks.
- Galvenā ārstēšanas metode visiem pacientiem ir operācija. Izņemot sēklinieku ar audzēja šūnām, tās tiek histoloģiski pārbaudītas, nosakot – kurš audzēja veids tas ir un kāda ir slimības stadija. Tāpat tiek noteikti specifiskie imūnmarķieri asinīs. Pēc slimības stadijas noteikšanas un prognozes izvērtēšanas ārstu konsilijs, sadarbojoties urologam, ķīmijterapeitam un staru terapeitam, nosaka turpmāko terapijas taktiku. Gan seminomas, gan neseminomas gadījumā pat mazās slimības stadijās izmanto ķīmijterapiju. Pie seminomas audzēja nereti tiek pielietota arī staru terapija, bet neseminomas audzēja gadījumā biežāk tiek veikta papildoperācija – lai izņemtu metastāžu skartos limfmezglus.
- Kas attiecas uz medikamentu pieejamību Latvijā… Pie sēklinieku vēža jau daudzus gadus tiek izmantoti ķīmijterapijas preparāti dažādās kombinācijās, kas tieši iedarbojas uz vēža šūnām, pārtraucot to dalīšanos un vairošanos. Šīs zāles, tāpat kā visā pasaulē, ir pieejamas arī Latvijā. Savukārt tā saucamie inovatīvie preparāti, kas bieži tiek pieminēti masu medijos, nav piemērojami sēklinieku audzēja ārstēšanai, jo efektivitātes ziņā nav guvuši pierādījumus.
- Citāda taktika ir ar slimības recidīviem – ja audzējs atgriežas… Tādos gadījumos nepieciešami tie paši klasiskie ķīmijpreparāti, bet – sarežģītākās kombinācijās un augstās devās, kombinācijā ar cilmes šūnu transplantāciju. Latvijā tas viss IR pieejams, bet, ņemot vērā, ka sēklinieku vēzis, salīdzinājumā ar citiem audzēju veidiem, ir rets un recidīvu gadījumi vēl retāki, mums ir mazāka pieredze augstu ķīmijterapijas devu izmantošanā. Tas ir iemesls, kāpēc pacienti dažreiz izvēlas turpināt ārstēšanos citos, pieredzes bagātos un specializētos ķīmijterapijas centros Eiropā, kur šādu pacientu ir daudz. Tā ir katra individuāla izvēle, jo būtībā ārstēšanos var veikt arī šeit.
- Ja sēklinieku audzējs ir bijis un izārstēts… Tad pirmo gadu pēc izārstēšanās ļoti regulāri (pēc noteiktām vadlīnijām) jādodas uz kontroles vizītēm pie urologa, kad tiek veikti izmeklējumi, kā arī noteikti specifiski imūnmarķieri asinīs. Otrajā gadā pēc izveseļošanās un arī turpmāk kontroles izmeklējumus veic retāk.
- Par ko man prieks? Slimību atklājot laikus, vīrieši tiešām izārstējas un dzīvo tālāk veseli. Piecu gadu dzīvildze seminomu gadījumā, kad nav metastāžu, ir virs 90 procentiem pacientu, bet, ja ir metastāzes, tad ap 40–60 procentiem. Neseminomas audzējiem šie cipari ir mazliet mazāki, bet – ļoti līdzīgi. No 30 vīriešiem, kuriem pērn atklāja šo slimību, pusei bija audzējs pirmajā stadijā, un šiem pacientiem ir iespēja, ka slimība nekad neatgriezīsies.
Populārākie raksti
