Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Atklāsme, ka pēkšņi neatceries kādus nesenus notikumus, vietas, cilvēkus, lasīto, redzēto, nudien nav patīkama. Tas var pat riktīgi nobiedēt, jo trīsdesmit pieci vai četrdesmit taču vēl nav nekāds vecums. Taču šajā posmā jau var sākt izpausties atmiņas pavājināšanās, tādi kā atmiņas iekritieni. Atmiņas traucējumi 30–40 gadu vecumā visbiežāk ir paša cilvēka izvēļu un darbību sekas. Iespējams, cilvēks ilgstoši ignorējis miega režīmu, darba un atpūtas līdzsvaru, vajadzīgo kustību daudzumu, un ķermenis uz šo nevērību reaģē ar dažādām kaitēm, starp kurām var būt arī atmiņas pavājināšanās jau agrā vecumā. Labā ziņa ir tāda, ka šajā vecumā atmiņas pavājināšanās nav neatgriezeniska, to var labot!
Kas ir klupšanas akmens?
Izvērtē astoņus punktus, lai tiktu skaidrībā, kas ir tavas vājās vietas. Tas palīdzēs saprast, kas dzīvē jāmaina.
1. Kādi tev ir iedzimtības (ģenētikas) faktori?
Mēs katrs mantojam predispozīciju kādai novirzei, slimībai, tāpēc ļoti svarīgi zināt par savu senču, tuvinieku slimībām. Saistībā ar atmiņu īpaši svarīgas ir tās, kas saistītas ar domāšanu, kognitīvajām funkcijām (frontotemporālā demence, Alcheimera slimība, Pārkinsona slimība un citas kaites).
Citi lasa
2. Jāmācās bez apstājas.
Zinātnieki to sauc par apzinātu kognitīvo funkciju rezervju veidošanu. Jo vairāk un ilgāk mācīsies, jo ilgāk izdosies saglabāt labu atmiņu. Mācoties mēs aktivizējam smadzeņu šūnu darbību un jaunu kontaktu izveidi smadzenēs. Zinātnieki secinājuši – izglītotiem cilvēkiem ir lielākas kognitīvās rezerves, viņiem atmiņa sāks pavājināties vēlāk. Nepieciešamība nepārstāt mācīties attiecas uz jebkuru vecumu.
3. Kaitīgi vides faktori.
- Izvērtē, kādas ir telpas, kurās ilgstoši atrodies, – kāds tur ir apgaismojums, fona troksnis, gaisa kvalitāte? Cik ilgi tu sēdi bez izkustēšanās, cik saspringti ir tavi plecu un kakla muskuļi? Tas viss ietekmē atmiņas procesus.
- Atsakies no smēķēšanas, alkohola, narkotikām!
- Galva ir jāsargā! Smadzeņu šūnas ir ļoti jutīgas, tāpēc ir tik svarīgi, lai galva būtu pasargāta no traumām un ievainojumiem, piemēram, braucot ar velosipēdu, galvā vajadzētu likt ķiveri.
4. Fiziskās aktivitātes.
Aktivitāšu trūkums smadzenēm ir postošs. Sēdēšana, turklāt ar noliektu galvu, ir sevišķi kaitējoša – ir traucēta normāla asinsrite, organisma apgāde ar skābekli, vielmaiņa nervu šūnās darbojas tikai uz pusslodzi. Tādā pozā sēžot, cilvēks kļūst arvien miegaināks, pasliktinās līdzsvara sajūta, domāšana, atmiņa. Tāpēc sports, kustība – tas ir ļoti svarīgi!
5. Bīstamā pārinformētība.
Mūsu smadzenes ir spiestas apstrādāt milzīgu informācijas daudzumu. Turklāt pierādīts, ka ne visas smadzeņu šūnas ir vienādi aktīvas – darot vienu, smadzenēs aktivizējas viena konkrēta zona un pārējās strādā mazāk. Ja lielākā daļa dienas paiet, skatoties televizorā, telefonā vai datorā, kur ir daudz informācijas, cilvēks pats veicina to, ka smadzeņu kopējā darbība ir nepilnīga. Turklāt smadzeņu prasība ir – regulāra, pilnvērtīga atpūta. Atslābināšanās ir tikpat svarīga, cik aktīvā fāze!
6. Agresijas destruktīvā ietekme.
Daudzi dzīvo visai agresīvā vidē un sabiedrībā, un tādā vidē pavājinās visas cilvēka funkcijas. Mobings, bosings, nesamērīgi augstas prasības – tie visi ir procesi, kas kavē domāšanu un destruktīvi iedarbojas uz smadzenēm.
7. Postošā depresija.
Ja tev ilgstoši ir nomākts garastāvoklis, trauksme, depresija, tādu stāvokli nedrīkst ignorēt, jāmeklē palīdzība. Ir pierādīts – ja depresija turpinās ilgstoši, smadzeņu šūnas pārstāj normāli darboties, un ar laiku to struktūrā, kontaktos notiek dažādas izmaiņas, sākas atrofisks process. Tāpēc depresija, nomāktība, nemiers un trauksme atmiņai ir postoši faktori.
8. Vai tu lieto visas savas maņas?
Mūsdienu cilvēks arvien mazāk lieto savus maņu orgānus, bet atmiņas veidojas un saglabājas arī caur šīm maņām. Ir svarīgi plaši redzēt, dzirdēt, saost sev visapkārt, nevis tikai vienā pozā ar nokārtu galvu skatīties telefonā. Tā redzes centrs netiek nodarbināts pareizi, un tas tālāk ietekmē visu pārējo smadzeņu darbību. Funkcionējot tikai caur tehnoloģijām, cilvēks minimizē maņu orgānu darbību, attiecīgie centri smadzenēs tiek nomākti.
Kā dzīvot tālāk?
Kad apzināti visi astoņi punkti un atrastas vājās vietas, dzīvē ir jāievieš nepieciešamās izmaiņas un jāsāk dzīvot veselīgi. Jā, tas nenotiks ātri, taču, ievērojot šos padomus, atmiņa sāks pamazām uzlaboties. Protams, nav iespējams nosaukt kādu konkrētu termiņu, kad tas notiks, jo katram situācija ir citāda, taču vecuma grupā no 30 līdz 45 gadiem parasti tiek konstatēti uzlabojumi.
Pievērs uzmanību!
- Neļauj pieaugt svaram! Skaties, ko tu ēd un kāds ir tavs svars. Ja svars pieaug, tas var izmainīt visu vielmaiņas procesu, tādējādi kaitējot arī domāšanai un atmiņai.
- Socializējies! Smadzenēm patīk, ja uzturi dialogu, meklē pareizās atbildes – tas viss nāk par labu atmiņai.
- Uzturi emocijas dzīvas! Emocijām ir liela nozīme arī atmiņas kontekstā, ne velti mēs labāk atceramies cilvēkus, kuri mums ļoti patikuši vai – gluži otrādi – nemaz nav patikuši. Viss, ko mēs darām ar motivāciju un emocijām, izdosies spilgtāk, paliks atmiņā ilgāk.
- Gādā, lai asinsspiediens būtu normāls! Viss, kas ietekmē asinsriti, ietekmē smadzeņu šūnu darbību un vielmaiņu. Tiem, kuri pārāk daudz laika pavada sēžot, bieži asinsspiediens ir par zemu – tad visa asinsapgāde ir par vāju un smadzeņu šūnas strādā lēnāk. Palīdzēt var īstā zaļā tēja, kafija, ginka preparāti, eleiterokoka vai žeņšeņa tinktūra. Otra galējība, ko nedrīkst pieļaut, – augsts asinsspiediens. Tad piemērotākos līdzekļus ieteiks ārsts.
- Kontrolē vairogdziedzeri! Ja tev šķiet, ka domāšana kļuvusi lēnāka, atmiņa sāk klibot un ir arī liekā svara problēmas, jāpārbauda vairogdziedzeris. Tas ir viens no orgāniem, kas atbildīgs par to, cik aktīvas vai neaktīvas ir mūsu smadzenes.
- Regulāri pārbaudi cukura līmeni! Mūsdienās cukura diabēts ir plaši izplatīts – arī slaidu cilvēku vidū. Ja jūti nogurumu, grūti padomāt, ir jāpārbauda cukura līmenis, turklāt nevis vienreiz, bet atkārtoti, lai saprastu, kas īsti notiek.
- Kontrolē holesterīna līmeni! Ir labi zināt savu holesterīna skaitli, lai neļautu tam pārsniegt normu, jo arī paaugstināts holesterīna līmenis ietekmē atmiņas mehānismu.
- Uzturi labā kārtībā elpošanas sistēmu! Ja trīsdesmit vai četrdesmit gadu vecam cilvēkam ir hroniskas iesnas vai palielināti adenoīdi, tad domāšana un atmiņa noteikti cietīs. Atmiņu var vājināt arī astma.
- Miega un nomoda režīms. Ja mokies ar bezmiegu un regulāri neizgulies, arī smadzenes neatpūšas, un rezultātā var pasliktināties atmiņa. Starp citu, arī mazkustīgs dzīvesveids negatīvi ietekmē miega kvalitāti.
- Lieto vitamīnus! Ar uztura bagātinātājiem pārmērīgi aizrauties nevajag, tomēr ik pa laikam ir vērts palietot kādu B vitamīnu kompleksu, D vitamīnu, folijskābi.
Ņem vērā!
Dzirdēts, ka prātu un atmiņu asina krustvārdu mīklu minēšana. Tas ir mīts! Smadzenes tiks trenētas, ja darīsi kaut ko pilnīgi jaunu un līdz šim nepazīstamu. Piemēram, mīklu vakara vietā aiziesi pastaigā pa mežu vai iemācīsies tamborēt. Tad būsi neierastā situācijā, un nervu šūnas būs spiestas veidot pilnīgi jaunus kontaktus.
