Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Parasti deguns asiņo no vienas nāss, bet citkārt no abām, piemēram, ja ir akūtas iesnas. Droši vien tev rodas jautājums – vai deguna asiņošana nav bīstama? Cik daudz asiņu šādi zaudēsi, atkarīgs no tā, tieši no kuras vietas asinis sūcas, un no blakus slimībām, taču lielākoties asiņošana pāriet pati no sevis bez nopietnām sekām.
Tiesa, ja tev ir asins recēšanas problēmas, jābūt ļoti uzmanīgam un asiņošana laikus jāaptur.
Bez ievērības nevajadzētu atstāt arī nelielu, bet ilgstošu asiņošanu, jo tā pakāpeniski var izraisīt mazasinību. Lūk, kas var būt vaininieki, ka pa degunu nāk asinis!
Deguna vainas
- Traumas, kas rada brūci deguna gļotādā. Pie vainas var būt stipra deguna šņaukšana un urbināšana.
- Jebkāda veida deguna iekaisums, piemēram, akūts rinīts vai alerģiskas iesnas, jo tad audi kļūst trauslāki, gļotāda – tūskaina un degunā var veidoties kreveles.
- Šķība deguna starpsiena vai caurums tajā, kas rada nepareizu gaisa plūsmu degunā.
- Veidojumi deguna dobumā, visbiežāk polipi – gan vienpusēji, gan abpusēji.
- Asinsvadu izmaiņas, piemēram, hemangioma – labdabīgs asinsvadu audzējs, kuru veido paplašināti asinsvadi, teleangiektāzija – kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājums, kad to sieniņas kļūst trauslas un tie mēdz plīst. Tad asiņošana būs stipra un grūti apturama.
- Nepareiza deguna pilienu un aerosolu lietošana. Aplami ir tos pilināt vai pūst uz deguna starpsienas – jātēmē uz augšu un uz ārpusi, acs ārējā kaktiņa virzienā. Nedrīkst arī uzgali bāzt dziļi nāsī – tā var noberzt starpsienas gļotādu.
- Narkotiskās vielas, piemēram, kokaīns, kuru šņauc degunā. Regulāra to lietošana spazmē asinsvadus, var bojāt gļotādu līdz pat caurumam starpsienā un ar laiku izraisīt arī ārēju deguna deformāciju.
- Darbs ar putekļiem vai ķīmiskām vielām piesārņotā vidē, kas sausina gļotādu un padara trauslus asinsvadus.
Citi iemesli
- Slimības, kad slikti rec asinis, piemēram, leikēmija, koagulopātija, trombocitopēnija, Villebranda slimība, hemofilija. Par tām jāaizdomājas, ja ir nelabvēlīga iedzimtība, asinis no citām vietām ķermenī ilgi plūst pat pēc sīkas traumas un viegli veidojas zilumi.
- Endokrīnas kaites, piemēram, virsnieru audzējs, kas veicina asinsspiediena paaugstināšanos, un endometrioze – endometrija šūnas mēnešreižu laikā var izraisīt asiņošanu ne tikai vēdera dobumā, bet arī elpceļos, plaušās un degunā.
- Reizēm šķietamas deguna asiņošanas patiesais iemesls var slēpties apakšējos elpceļos – tie var būt balsenes un aizdegunes audzēji, paplašinātas barības vada vēnas u. c. Tad gan asinis neplūdīs tērcītē, bet būs redzamas, šņaucot degunu.
- Mūža otrajā pusē viens no biežākajiem deguna asiņošanas iemesliem ir arteriāla hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, ja regulāri nelieto asinsspiedienu pazeminošus līdzekļus.
Pētījumi liecina, ka šajā gadījumā deguna asiņošanas iemesls nav tikai pēkšņa asinsspiediena paaugstināšanās, bet arī ateroskleroze, kas padara asinsvadus trauslus.
Pēc manas pieredzes, deguna asiņošana visbiežāk notiek uz arteriālās hipertensijas krīzes fona – vienkāršoti runājot, augsta spiediena gadījumā, plīstot asinsvadam, deguns nostrādā kā ventilis, izlaižot laukā asinis.
- Asinsvadu izmaiņas. Tās rodas, piemēram, Oslera–Rendjū slimības gadījumā, kad mazo asinsvadu sieniņas ir nepilnvērtīgas un asinsvadi viegli plīst.
- Atsevišķu zāļu pārmērīga lietošana. Antikoagulantu, piemēram, varfarīna, vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, antiagregantu, piemēram, aspirīna, lokālo antihistamīnu, vazokonstriktoru un kortikosteroīdu pārdozēšana.
- Sistēmiskas jeb vispārējas slimības, tādas kā sarkoidoze, sifiliss un visbiežāk Vegenera granulomatoze. Degunā veidojas kreveles, gļotāda iekaist un kļūst trausla. Šajā gadījumā bieži ir arī deguna starpsienas perforācija, kas nozīmē, ka tajā izveidojies caurums.
