Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Man ir 73 gadi un sāp kreisais ceļgals. Rentgens liecina par sīkiem osteofītiem un ultrasonogrāfija – par deformējošu osteoartrītu un Beikera cistu paceles bedrē. Traumatologs divas reizes izsūca šķidrumu un ielaida zāles, bet pēc mēneša ceļgals atkal ir stīvs un grūti to saliekt. Jau četrus mēnešus dzeru glikozamīnu, bet tas nepalīdz. Ko darīt, lai ceļgalā neveidotos šķidrums? Lauma
Lauma, locītavas jeb sinoviālā šķidruma krāšanās locītavā ir process, kas liecina par kairinājumu un pastāvīgu iekaisumu. Jūsu gadījumā tā ir locītavas nesošo virsmu skrimšļu nodilšana, ko, kā jau minējāt, konstatēja iepriekš veiktajos izmeklējumos.
Šķidruma atsūkšana šādos gadījumos dod īslaicīgu efektu, jo organisms ātri vien to saražo atkal.
Nereti šāda atsūkšana pat noved pie pastiprinātas sinoviālā šķidruma krāšanās. Kairinājumu var novērst, lietojot recepšu pretiekaisuma medikamentus vai veicot medikamenta tiešu ievadi locītavā, kādu jūs jau esat pieredzējusi.
Ņemot vērā, ka efekts bija tikai mēnesi, iesaku apmeklēt traumatologu ortopēdu – endoprotezēšanas speciālistu, lai vērtētu, vai nav nepieciešams veikt locītavas daļēju vai totālu aizvietošanu ar endoprotēzi, kas likvidēs kairinājumu, sāpes un stīvumu.
Glikozamīna lietošana pie izteiktas locītavas artrozes un nodiluma nav efektīva. Vērtīgāk ir nodarboties ar ārstniecisko vingrošanu, lietot D vitamīnu un kalciju.
