Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Zāļu pieejamība aptiekās mainās nepārtraukti, un diemžēl situācija ir tāda, ka ik pa laikam kādas no zālēm nevar nopirkt, jo to vienkārši tajā brīdī nav. Bet, ja kādu zāļu trūkst, to trūkst visā Eiropā,» uzsver Valsts Zāļu aģentūras Zāļu izplatīšanas informācijas departamenta vadītāja Katrīna Lukša.
Kāpēc zāles pazūd?
Situācijai zāļu tirgū līdzi seko Valsts zaļu aģentūra, un tās pienākums ir meklēt risinājumus, lai pacientiem būtu nodrošinātas zāles, kas viņiem nepieciešamas.
«Vispirms jau noteikumi paredz, ka zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekiem
ir jāinformē aģentūra, ja ir paredzams zāļu piegādes pārtraukums, lai aģentūra varētu laikus reaģēt.
Tāpat informāciju par to, ka ir problēmas ar kāda medikamenta iegādi, aģentūra saņem arī no iedzīvotājiem, aptiekām un ārstniecības iestādēm,» stāsta Katrīna Lukša. «Vismaz pagaidām neesam saņēmuši signālus, ka zāles uz kādu brīdi būtu pazudušas saistībā ar zāļu cenu veidošanās modeļa izmaiņām.
Joprojām galvenie iemesli ir trīs.
Pirmkārt, problēmas pašā zāļu ražošanā, piemēram, ražotājiem netiek piegādāta kāda izejviela vai iepakojuma materiāls, kuru dēļ viņi zāles nevar ražot. Otrs – problēmas ar pašu zāļu piegādi. Ja ir kāda aizķeršanās, zāles tiek piegādātas vēlāk, nekā plānots un, ja zāļu atlikums no iepriekšējām piegādēm nav pietiekams, lai pieprasījumu nosegtu, veidojas pārrāvums. Trešais – kā tas šobrīd ir ar antibiotikām Klaritromicīnu, kura trūkst.
Proti, zāles joprojām tiek piegādātas plānotā apjomā, bet ir pieaudzis pieprasījums saistībā ar paaugstināto mikoplazmas cirkulāciju šajā sezonā,
un ražotājs tik daudz saražot nespēj. Un visos šajos gadījumos aģentūra meklē kādu risinājumu.» Un risināmi iespējami dažādi.
Valsts zāļu aģentūra uzrunā gan pašus ražotājus par papildu piegādēm, gan arī zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekus, kuri var saskaņot kādai citai Eiropas valstij paredzēto zāļu iepakojumu novirzīšanu uz Latviju, nodrošinot zāļu lietošanas instrukciju un marķējumu mūsu valsts valodā.
«Ja zāļu ražotājs no savas puses nerod risinājumu, mēs uzrunājam arī vairumtirgotājus,
jo situācijā, kad nav pieejamas Latvijā reģistrētās zāles, komersantiem ir iespēja izplatīt citā valstī reģistrētās zāles.
Bet ir arī reizes, kad paralēli tiek importētas zāles, – vairumtirgotājs, saņemot atļauju, var ienākt Latvijas tirgū ar jauniem zāļu nosaukumiem. Tāpat, ja zālēm tirgū vienlaikus ir vairāki analogi, Valsts zāļu aģentūra uzrunā arī šo analogo zāļu reģistrācijas apliecību īpašniekus par iespējām palielināt piegādi, lai nosegtu iztrūkumu.
Bet, ja zāles ir vienīgās tirgū un nav šo analogu, skatāmies, vai tās varētu būt kādas Latvijā nereģistrētas zāles vai paralēli importētas zāles. Vairumtirgotājiem ir iespēja šīs zāles atrast kādā citā tirgū un mums piegādāt,» uzsver Katrīna Lukša.
Ko var un nevar redzēt?
Valsts zāļu aģentūras mājaslapā pieejams Latvijas zāļu reģistrs, kurā ir atrodama informācija par zāļu pieejamību lieltirgotavās. Tas nozīmē, ka aptieka vai ārstniecības iestāde, kurai zāles nepieciešamas,
var redzēt, pie kura vairumtirgotāja tās var saņemt.
Bet Valsts zāļu aģentūras rīcībā nav informācijas par faktisko zāļu atlikumu pašās aptiekās, kas svarīgi pacientiem, lai viņi zinātu, uz kuru aptieku doties. «Mēs ikdienā redzam, ka ir nosacīti neliela zāļu grupa, kurai lieltirgotavās nekad nav šo atlikumu. Piegādes no ražotājiem ir, tās ir regulāras, plānotas pietiekamā apjomā, bet vairumtirgotāji, šīs zāles saņemot, tās uzreiz izdala aptiekām.
Līdz ar to gan mums, gan arī iedzīvotājiem trūkst informācijas par zāļu atlikumiem pašās aptiekās.
Ir tikai daži aptieku tīkli, piemēram, Mēness aptieka, Mana aptieka, kas uztur savu datubāzi. Mājaslapā tad atliek ievadīt nepieciešamo zāļu nosaukumu un, ja zāles ir pieejams, var redzēt, kurā aptiekā un kādā daudzumā tās ir. Šobrīd Veselības ministrija domā šādu praksi noteikt aptiekām kā obligātu prasību,» stāsta Katrīna Lukša.
Bet ko darīt iedzīvotājiem?
Kāda IEVAS Padomu Avīzes lasītāja vēl nesen zvanīja redakcijai un prasīja, kā lai tiek pie Matever 500, ko izraksta epilepsijas slimniekiem.
Ar šo zāļu iegādi regulāri rodas problēmas, un lieltirgotāju krājumos arī šobrīd šo zāļu nav.
Ko darīt cilvēkiem? «Jā, mēs esam saņēmuši no reģistrācijas apliecības īpašnieka informāciju, ka piegādes pārtraukums šīm zālēm būs līdz 1. aprīlim, jo ir nepietiekama ražošanas jauda. Bet, ja skatāmies pēc aktīvās vielas, zāļu formas un devas, šīm zālēm ir pieejami analogi gan valsts kompensējamo zāļu ietvaros, gan ārpus kompensācijas sistēmas. Jā, ir gadījumi, kad ir medicīnisks pamatojums, kāpēc vajag tikai viena konkrētā ražotāja zāles, bet tie tiešām ir izņēmuma gadījumi.
Līdz ar to var skatīties uz analogiem, var pielāgot devu.
Un patiesībā mēs redzam, ka ir mainība starp pieejamām devām un zāļu formām un nevienā brīdī īsti nav tā, ka kādas zāles nav pieejamas,» uzsver Valsts zāļu aģentūras pārstāve. Tai pašā laikā viņa atzīst – tieši šobrīd līdzās jau pieminētajam Klaritromicīnam aģentūra saņem signālus, ka trūkst astmas ārstēšanai paredzēto zāļu ar aktīvo vielu salbutamolu.
«Šajā gadījumā tas saistās ar zāļu iekļaušanu valsts kompensējamo medikamentu sarakstā – vienu brīdi pieejamas zāles, kas ir šajā sarakstā, un, ja tās izpērk, tad ir pārtraukums un pieejamas zāles, kas netiek kompensētas.»
Ko vērts likt aiz auss hroniskiem slimniekiem?
Lai nebūtu kādu nepatīkamu pārsteigumu, ka cilvēks aiziet uz aptieku pēc savām ierastajām zālēm un to nav, zāļu iegādi nevajadzētu atstāt uz pēdējo brīdi, tā teikt – ņemu no rīta tableti un saprotu, ka palikusi tikai viena vakaram.
Hroniskie pacienti, kuri zina, ka konkrētās zāles viņiem jālieto ilgstoši, aicināti ar zālēm laikus nodrošināties vismaz mēnesim uz priekšu.
Ja runājam par medikamentiem, ko kompensē valsts, tad jāatceras, ka lieltirgotavai ir pienākums 24 stundu laikā piegādāt šīs zāles aptiekai (ja vien, protams, zāles tobrīd Latvijā ir pieejamas). Ja zāļu tomēr aptiekā nav, vienmēr jāprasa farmaceitam par iespēju zāles piegādāt un cik ātrā laikā tas iespējams.
Aptiekas redz, kurās lieltirgotavās zāles ir, un var pasūtīt.
Vienmēr vērts painteresēties dažādos aptieku tīklos, jo var gadīties, ka vienā aptieku tīklā zāles nav, bet citā ir. Lai nav jāstaigā no aptiekas uz aptieku, vienmēr pirms tam var piezvanīt un par saviem medikamentiem painteresēties. Savukārt lauku cilvēkiem, kur pagastā varbūt ir tikai viena vienīgā aptieka, ar farmaceitu būtu jāuztur īpaši ciešs kontakts
vai arī jāpatur prātā iespēja, ka aptiekas zāles piegādā arī uz mājām, tai skaitā recepšu zāles.
Saraksts ar aptiekām, kas piedāvā šo pakalpojumu, redzams Valsts zāļu aģentūras mājaslapā zva.gov.lv. Ja aptiekā neizdodas piemeklēt analogu ārsta izrakstītajām zālēm vai pielāgot devas, noteikti ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai saprastu, ko tādā brīdī tālāk darīt. Un noteikti vajadzētu sazināties arī ar Valsts zāļu aģentūru un informēt, ka tādas un tādas zāles nav pieejamas.
