Rīga +19°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Arta Lāce, IEVAS Veselības žurnāliste
«Kā rūdīta paciente esmu pārliecinājusies, ka slimošana rada ne tikai veselības problēmas, bet arī risku apmaldīties medicīnas sistēmas juridiskajos džungļos. Lai tev būtu skaidrāka ceļa karte, šajā rubrikā meklēšu atbildes uz taviem jautājumiem par pacientu un viņu tuvinieku tiesībām. Raksti man [email protected] vai uzmeklē Facebook (www.facebook.com/arta.lacis)!»
Situācija
«Ar ātrajiem nonācu slimnīcā, un mani operēja, bet pēc nedēļas izrakstīja mājās. Daktere gan stāstīja, kas man par kaitēm un vainām, bet esmu jau krietni gados – reizēm klibo atmiņa, plus vēl satraucos, un, kamēr tiku līdz mājām, viņas stāstītais piemirsās. Par to nebēdāju – slimnīcā taču iedeva papīrus, gan jau tur būs rakstīts, kas un kā… Taču – izrakstā nesaprotu itin neko: vieni vienīgi latīņu nosaukumi un svešvārdi! Uz malas vēl kaut kas ar roku pierakstīts, bet arī to izburtot nevarēju. Vai dakterim nav pienākuma izsniegt tādu slēdzienu, ko var saprast arī vienkāršs cilvēks? Vai pietiek ar izstāstīšanu mutvārdos? Varbūt izraksts nemaz nav domāts man un es esmu tikai pastnieks starp slimnīcas dakteri un ģimenes ārstu? Bet varbūt domā: tante jau veca, ko tur pūlēties…»
Veronika
Veronikas kundze, lai ko pie sevis domātu ārsts, tas nenozīmē, ka viņam nav jāizskaidro pacientam saprotamā valodā, kāda ir diagnoze, kāda ārstēšana veikta un ko rekomendē darīt turpmāk. Turklāt likums aizliedz diskriminēt pacientu vecuma dēļ. Kā man paskaidroja pacientu tiesību eksperte, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, juridisko zinātņu doktore Solvita Olsena (viņa ieguvusi arī ārsta grādu), viens no Pacientu tiesību likumā noteiktajiem pamatprincipiem paredz, ka informācija ir jāsniedz pacientam saprotamā veidā. Tas attiecināms arī uz rakstisku informāciju.
Lai būtu vieglāk paskaidrot un izstāstīt sarežģītas lietas, ārsts var ņemt talkā attēlus vai mulāžas un informēt gan mutiski, gan rakstiski. Taču, ja jums tiek iedots slēdziens uz papīra – nē, tā nav tikai vēstulīte, kuru jūs piegādājat citam ārstam, kurš spēs atšifrēt sarežģītos nosaukumus un apzīmējumus. Izraksts domāts arī jums, jo tajā ir informācija ne vien par diagnozi un saņemto ārstēšanu, bet arī par tālākajām rekomendācijām. Bet, ja jūs nesaprotat, ko tas viss nozīmē, rodas risks jūsu veselībai un drošībai. Tāpēc izraksts nedrīkst būt arī nesalasāmā rokrakstā.
Ja vien neesat paziņojusi, ka jūs tas neinteresē, jums ir tiesības zināt pilnīgi visu, kas attiecas uz jūsu veselības stāvokli: gan informāciju par diagnozi, gan par ārstēšanas un operācijas rezultātiem, gan par veiktajiem un nepieciešamajiem izmeklējumiem, rehabilitāciju, prognozi un iespējamām sekām, tai skaitā, slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem un profilakses iespējām. Svarīgākais – tieši jums (nevis tikai mediķiem!) saprotamā veidā. Un ārstam ir jāizvērtē, kas ir tas veids, ko jūs sapratīsiet. «Šis ir jebkura mediķa – ne tikai ārsta, bet arī māsas – pienākums un daļa no profesionālās darbības,» atgādina Solvita Olsena.
«Diemžēl Latvijā vairums ārstu izsniegto slēdzienu neizpilda likuma normas, un no pacientu tiesību viedokļa daļai šo izrakstu ir nulles vērtība,» viņa rezumē. Protams, ārsts drīkst rakstīt latīniskos nosaukumus un lietot medicīnisko terminoloģiju, bet vienlaikus – un jums ir tiesības to atgādināt – viņam būtu jāuzraksta arī tā, lai slēdzienu var saprast cilvēks, kura vienīgā saistība ar medicīnu ir kā pacientam. Likums nosaka: mediķiem medicīniskie termini ir jāizskaidro pacientam.
Tāpēc šajā situācijā pastāv vairākas iespējas. Pirmkārt, atšifrēt slimnīcas izrakstu jums var palīdzēt ģimenes ārsts. Otrkārt, jūs varat vērsties slimnīcā, kur ārstējāties, un lūgt, lai izraksts tiek sagatavots tā, ka ir iespējams to saprast.
