Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pat tad, ja esi salīga
Lai gan ir rudens, tas nenozīmē, ka no skapja steigšus jāvelk laukā ziemas drēbes. Labāk ģērbties mazliet plānāk nekā par daudz, sasvīst un pēc tam atdzist. Pārlieka tuntulēšanās ir pirmais ceļš uz saaukstēšanās slimībām. Rudenī prieks skatīties uz tiem, kas turpina staigāt šortos, citi arī ziemā nevalkā šalli. Taču, protams, tā nav norma tiem, kuri pieraduši ģērbties silti. Svarīga ir iepriekšēja sagatavotība.
Rūdīties vēlams arī tad, ja esi ļoti salīga, tikai tad to vajadzēja sākt darīt jau vasarā. Visticamāk, tu nekad nekļūsi par ziemas peldētāju, taču noteikti vari uzlabot savu veselību ar gaisa peldēm un pastaigām temperatūrā, kas ir zem tavas komforta robežas. Tikai raugies, lai organisms spētu situāciju kompensēt. Nepieļauj ilgstošu salšanu!
Auksta ūdens un gaisa peldes kopā ar fiziskām aktivitātēm sagādā milzīgu prieku.
Pozitīva ietekme jūtama jau pēc pirmās rūdīšanās procedūras, vismaz garastāvokļa uzlabošanās un enerģijas pieplūdums ir garantēts. Savukārt, ja pēc rūdīšanās reizes jūties slikti, tas nozīmē, ka neesi ievērojusi mērenību un pakāpeniskumu.
Kā tas darbojas?
Organismu norūda auksts gaiss un ūdens, saule un fiziskas aktivitātes. Ārējās vides faktori kairina ādu un nervu galus, kas signalizē: «Ui, ir auksti!», «Au, čiekurs duras papēdī!» Šie impulsi no ķermeņa virsmas tiek aizvadīti uz galvas smadzenēm, kas regulē elpošanu, asinsspiedienu un visas orgānu sistēmas. Karstumā asinsvadi paplašinās, aukstumā sašaurinās, notiek reflektoras izmaiņas, un asinīs izdalās specifiskas ķīmiskas vielas, kas nosaka labsajūtu. Norūdoties trenējam organismu un stiprinām tā spēju pielāgoties dažādiem stresa faktoriem un apkārtējās vides nelabvēlīgiem apstākļiem. Turklāt tas pozitīvi ietekmē psihoemocionālo stāvokli – stiprina gribasspēku un darbojas pret depresiju.
Kopš dzimšanas
Daudzi vecāki rīkojas aplam, bērnus tuntuļojot, jo baidās, ka viņi nosals un saslims. Un tā arī notiek, taču – nevis no aukstuma, bet tāpēc, ka skraidot sasvīst un atdziest. Bērnu ar gaisa peldēm vajag sākt rūdīt jau no piedzimšanas brīža. Kaut vai, mainot autiņus, atstāj kādu brīdi pliku, lai viņš sajūt temperatūras izmaiņas. Taču, ja mazulis raud, iespējams, ka salst, un tad viņš jāsaģērbj.
Līdz gada vecumam bērnam nav piemērota par 35 grādiem zemāka ūdens temperatūra, jo organismam vēl nav nostabilizējusies termoregulācija. Bērniem līdz triju gadu vecumam to pakāpeniski var pazemināt līdz 25 un nedaudz mazāk grādiem. Bērnu norūdīšanā vecākiem vispirms jāsāk pašiem ar sevi.
Rūdīšanās plāniņš
* Gaisa peldes. Pat tad, ja ārā ir auksts, vēdini telpas! Vingro pie atvērta loga vai arī iepriekš kārtīgi izvēdinātā telpā. Dodies laukā un kusties – arī pusstundu ilga pastaiga raitā solī ir rūdīšanās. Izvēlies sezonai un situācijai atbilstošu apģērbu! Skrienot mežā, velc pavisam plānas drēbes, bet, ja zini, ka ārā nāksies ilgstoši nekustīgi stāvēt, tad nodrošinies ar ko siltāku, lai organisms justos komfortabli. Labāk mazāk nekā par daudz, taču – vairākās kārtās, lai vajadzības gadījumā kādu jaku var novilkt.
Mēdz sacīt, ka kājām jābūt sausumā un siltumā. Bet, ja vasarā staigāji basām pēdām, turpini to darīt arī rudenī. Vienlaikus tās norūdīs staigāšana pa dažādām virsmām, piemēram, olīšiem, smiltīm un čiekuriem. Uzlabosies asinsrite, impulsi tiks sūtīti uz galvas smadzenēm, un organisms pamazām kļūs spēcīgāks pret dažādiem kairinājumiem.
* Kontrastduša un norīvēšanās ar dvieli. Princips ir vienkāršs – mainīt silta un auksta ūdens šaltis. Vispirms sāc ar siltu dušu un tad noregulē uz vēsāku, ap 34 grādiem. Vēss ūdens pazemina asinsspiedienu, samazina triglicerīdu daudzumu asinīs, palielina organisma jutību pret insulīnu. Šādi trenēsi organisma aizsargspējas, un tas turpmāk uz stresa apstākļiem reaģēs daudz mierīgāk. Vēsā ūdenī sākumā uzturies ne ilgāk kā divas minūtes, pēc tam tikpat ilgi siltā, un procedūru vienmēr nobeidz ar vēsu ūdeni. Vēsā ūdens temperatūru pakāpeniski samazini par pāris grādiem, līdz sasniedz apmēram 20 grādus. Būtībā nav svarīgi mērīt temperatūru un skatīties pulkstenī, galvenais – lai organisms izjustu kontrastu un nepārforsēt. Beigās noslaukies, norīvējies ar dvieli, uzvelc sausas, siltas drēbes. Bet nākamais norūdīšanās posms ir neslaucīšanās, jo tad kombinēsies gan ūdens, gan vēsa gaisa iedarbība.
* Kontrastvanniņas kājām. Īpaši ieteicamas, ja pēdas pastiprināti salst un vienmēr ir aukstas. Te darbojas tas pats princips, kas kontrastdušā. Kājas liek vanniņā, pārmaiņus mērcē siltā ūdenī un patur vēsā ūdenī, kas ir zem komforta temperatūras, ne ilgāk kā divas minūtes. Pēc tam tikpat ilgi tur siltā un tad atkal aukstā ūdenī. Visbeidzot noslauka pēdas un uzvelk siltas zeķes, vai arī vēl kādu brīdi pastaigā basām kājām.
* Ūdens peldes. Ja esi peldējusi visu vasaru, droši turpini to darīt, līdz ūdens sasalst, taču – samazinot atrašanās laiku ūdenī. Desmit minūtes ir maksimums. Ūdenī noteikti vajag kustēties, proti, peldēt. Taču dari to tikai drošā vietā. Nemēģini peldēt pāri upei vai veikt kādus citus varoņdarbus. Peldot rudenī, komfortablākai sajūtai iesaku likt galvā vilnas cepurīti vai speciālo termocepuri. Slapji mati aukstā laikā var radīt ausu problēmas, meningītu, sejas vai trīszaru nervu iekaisumu, kas būs ilgstoši jāārstē. Ja peldot salst kājas, ieteicams uzvilkt speciālās hidrozeķītes.
Veicot pētījumus par ziemas peldēšanu, gan secināts, ka ieguvums veselībai no tās ir, tikai lēni un pakāpeniski aklimatizējoties. Nepieradušam cilvēkam pelde aukstā ūdenī var izraisīt sirds ritma traucējumus, insultu, infarktu vai plaušu karsoni.
* Pirts procedūras. Karstuma un aukstuma kontrasts lieliski uzlabos organisma termoregulāciju, taču arī šeit jāievēro mērenība. Sirds slimniekiem jāuzmanās no krasām temperatūras svārstībām, kas var izraisīt sirds ritma traucējumus, infarktu vai insultu. Noteikti nevajag karsēties tūlīt pēc sātīgas maltītes, un jāatceras pietiekami daudz padzerties. Daudzi kļūdās, karsējoties pirtī un nelietojot šķidrumu, tāpēc sabiezē asinis, kas var novest pie trombu veidošanās. Un vēl – ne pirts, ne peldēšana nav savienojama ar alkohola lietošanu.
Galvenie principi
- Individuāla pieeja un pakāpeniskums. Ja kaimiņš no rīta skrien basām kājām pa rasu, tas nenozīmē, ka arī tev tā jādara, ja nekad iepriekš to neesi darījusi. Pie aukstuma jāpierod pamazām.
- Regulārs, sistemātisks darbs. Jo tikai tā gūsi labumu veselībai. Ja kādreiz uznāk slinkums, iedomājies, cik patīkama sajūta pārņem pēc rūdīšanās procedūras. Galvenais ir – saņemties un sākt.
