Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Tikai pazīstamās!
«Es taču visas sēnes no bērna kājas pazīstu,» bravūrīgi apgalvo ne viens vien kaislīgs sēņotājs. Jā, un tomēr… Tā noteikti domājuši arī tie, kam nelaime tomēr gadījusies. Tāpēc speciālisti atkal un atkal atgādina – grozā liekamas tikai tās sēnes, par kurām vari būt pilnīgi drošs – zini, kas tā ir, kā to sauc un kā pagatavot. Tiklīdz ir kaut mazākās šaubas – sēne ir jāmet prom. Un, starp citu, tieši šis pats princips attiecināms arī, piemēram, uz tirgū vai no pazīstamām tantiņām iegādātajām meža veltēm. Pirkt vari tikai tās, kuras pazīsti pats, nevis klausot pārdevēja ieteikumam. Mēdz gadīties, ka sēne ir teorētiski atzīta par ēdamu, taču praksē ir zināmi gadījumi, kad tās apēšana izraisījusi saindēšanos. Tu pats esi atbildīgs par savu veselību un drošību!
2. Kā pazīt indīgu sēni?
Kā noteikt, vai sēne ir ēdama vai ne? Tādu vienotu indīgu sēņu pazīmju nav – katra sēne jāizpēta atsevišķi. Piemēram, gredzentiņš (ko tautā mēdz saukt par bruncīti) ap sēnes kātu var būt gan mušmirēm, gan, piemēram, ēdamajām atmatenēm un citām sēnēm. Tikai rūpīga iepazīšanās ar dažādajām sēņu sugām un sēņošanas pieredze var palīdzēt tās atšķirt. Starp citu, uzskats, ka indīgajās sēnēs neieperinās kāpuri, ir aplams – dažās no tām kāpuru tiešām nav, bet citas tiem tīri labi iet pie sirds. Šā iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka nav vēlams aizrauties ar mākslīgi audzētu sēņu ēšanu – to audzēšanā tiek izmantotas ķimikālijas, ko sēnes uzsūc.
3. Arī vecas var būt indīgas!
Ne jau tikai mušmirēm vai suņusēnēm ir jāmet līkums. Lielu kaitējumu var nodarīt arī vecu vai vienkārši pāraugušu sēņu apēšana. Tāpēc, tieši tāpat kā mēs neēstu vecu gaļu, arī vecas sēnes ir jāatstāj mežā. Pāraugušās sēnēs ir sākušies audu sadalīšanās procesi, kā rezultātā veidojas indīgi blakusprodukti. Kā noteikt, vai sēne ir veca? Grozā noteikti nevajadzētu likt ļoti lielas, mīkstas sēnes, kurās uzkrājies daudz šķidruma (griežot ar nazi, sēne saspiežas slapjā pikucī) un cepurīte ir zaudējusi stingrumu (paliek bedrīte, ja iebaksta ar pirkstu). Protams, ne uz visām sēnēm šie kritēriji attiecas. Gailenes, piemēram, ar laiku mēdz viegli izkalst. Tāpēc vislabāk grozā likt tikai gluži svaigus, nelielus un stingrus eksemplārus. Un tādi taču arī garšo vislabāk!
4. Sēņo dziļāk mežā!
Sēņu sezonas aktīvākajā laikā brīvdienu rītos parasti šoseju malas ir kā nosētas ar sēņotāju mašīnām un skrajākā mežā no ceļa labi ir saskatāmi arī paši sēņu mednieki. Speciālisti gan zina teikt – būtu vēlams nepaslinkot un pēc sēnēm doties dziļāk mežā, pēc iespējas tālāk no šosejas. Sēnes ir kā sūkļi, kas uzsūc visu, kas ap tām ir, tostarp arī izplūdes gāzes un tajās esošos smagos metālus. Tāpēc speciālisti silti iesaka nesēņot noslogotu šoseju tuvumā, netālu no rūpnīcām vai to teritorijās, pie izgāztuvēm, pilsētas centrā un tamlīdzīgi. Jā, šādi saindējoties, protams, tūlītēju seku nebūs, tomēr sliktās vielas organismā uzkrāsies un ar laiku tik un tā dos par sevi zināt. Sīkāki pētījumi šajā jautājumā gan Latvijā pagaidām nav veikti.
5. Lasi grozā!
Lai salasītās sēnes maksimāli ilgi saglabātos svaigas, tās vēlams lasīt tieši tā, kā to darīja mūsu omītes, – plašā, pītā grozā. Šādi sēnēm piekļūst gaiss, tās nesaspiežas, tāpēc saglabājas stingras. Ja lasīsi sēnes spainī vai – vēl sliktāk – plastmasas maisiņā, tās drīz vien sāks bojāties un tātad kļūs kaitīgas.
6. Uzreiz ķeries pie tīrīšanas!
Atgriežoties mājās no meža, parasti nogurums pēc ilgās staigāšanas un svaigā gaisa ir tāds, ka gribas tikai atlaisties un iemigt. Tomēr speciālisti brīdina – sēnes sāk bojāties ļoti ātri, tāpēc pirms pelnītās atpūtas tomēr vajadzētu saņemties un salasīto uzreiz iztīrīt, kā arī sagatavot cepšanai vai vārīšanai. Jautājums bieži vien ir par to, cik tīri sēne būtu tīrāma. Atbilde ir – tas ir gaumes jautājums. Sēnei nav kaitīgāku un mazāk kaitīgu daļu, tāpēc tas, vai no cepures apakšmalas būtu jānoņem lapiņas un stobriņi vai arī, teiksim, jāatbrīvojas no sviesta beku gļotainajiem apvalciņiem, paliek katra paša ziņā. Kaitīgi nav ne vieni, ne otri. Patiesībā tieši stobriņos koncentrējas visvairāk barības vielu, jo šajā daļā attīstās sēnes sporas. Uzturvērtības ziņā stobriņi apsteidz pašu sēni!
7. Karsē labi ilgi!
Saindēšanās mēdz gadīties arī tad, ja ēdamas sēnes nav pietiekami ilgi karsētas – vārītas, ceptas, sutinātas –, jo nav nokautas uz sēnēm esošās baktērijas. Tāpēc pirms ēšanas katrā ziņā vajadzētu novārīt tā dēvētās viegli indīgās sēnes – vilnīšus, alksnenes, cūcenes. Prātīgāk, lasot sēnes, dot priekšroku cepamajām – gailenēm, bekām, baravikām –, lai lieki neriskētu. Starp citu, tieši ar šīm sēnēm – nevis klasiski sliktajām mušmirēm – cilvēki saindējas visbiežāk.
8. Simptomi
Simptomi, kas liecina par saindēšanos ar sēnēm, var būt dažādi – visbiežāk tā ir slikta dūša, vemšana, vēdera sāpes, caureja, auksti sviedri, sirdsklauves. Ja saindēšanās notikusi ar īpaši indīgām sēnēm, inde var traucēt arī centrālo nervu sistēmu – cilvēks var kļūt uzbudināts, agresīvs, iespējamas halucinācijas, pulsa un elpošanas palēnināšanās. Cilvēka organisms uz sēņu toksīniem reaģē dažādi. Mēdz būt gadījumi, kad, diviem cilvēkiem apēdot vienu un to pašu sēni, vienam nav pilnīgi nekas, bet otram – pat vemšana un caureja. Arī simptomu iestāšanās laiks ir dažāds – reizēm tie parādās jau pēc stundas, bet citreiz – pēc piecām, sešām, pat divpadsmit, kad inde jau nonākusi asinīs. Ne jau visas indīgās sēnes izraisīs nāvi vai nokļūšanu slimnīcā. Itin bieži cilvēki pat nepamana, ka ir saindējušies. Vēders tāds jocīgs, tas arī viss, ar tādiem sīkumiem pie ārsta taču neiesi!
9. Uzreiz zvani mediķim!
Ja pēc sēņu notiesāšanas sajūti ko nelāgu, pirmais un vissvarīgākais – uz karstām pēdām sazināties ar mediķi. Kamēr vēl neesi nonācis viņu aprūpē, vēlams izdzert daudz silta ūdens, lai izraisītu vemšanu. Izklausās nepatīkami, taču neapēstās vai atvemtās sēnes vēlams saglabāt – ja mediķi zinās, ar kādu sēni notikusi saindēšanās, būs iespējams noteikt maksimāli efektīvu ārstēšanu.
10. Tārpainās – sliktas?
Sēnes, kurās ieperinājušies kāpuri, parasti metam prom. Vai kāpuri arī cilvēka organismam var nodarīti kādu skādi? Izrādās, pašos kāpuros nekā slikta vai kaitīga nav. Tieši otrādi – tajos ir augsts olbaltumvielu līmenis un nereti netrūkst arī citu vērtīgu vielu (reizēm uztura ziņā tie ir pat vērtīgāki par sēni). Sliktums slēpjas tieši tārpainajā sēnē – kāpuru sagrauzta, sēne ir sākusi bojāties.
Sēnes un alkohols
Bieži dzirdēts, ka sēnes nevar ēst, ja lietots alkohols. Tā tas patiešām ir. Ēdamās sēnes kopā ar glāzi vīna, protams, nekāda inde nav, bet lieta tāda, ka neliels toksīnu daudzums atrodams arī ēdamajās sēnēs, un alkohola klātbūtne šo toksīnu iedarbību uz organismu pastiprina. Mirstamā vaina nav, tomēr veselībai par labu noteikti nenāk.
Kuras sēnes visindīgākās?
Viena no indīgākajām sēnēm ir baltā mušmire, pēc izskata līdzīga atmatenei, tāpēc var netīšām nonākt grozā. Kā tās atšķirt? Jāskatās uz lapiņām zem cepurītes – mušmirei tās ir baltas. Savukārt otru negantnieci – zaļo mušmiri – no līdzinieces bērzlapes var atšķirt pēc gredzena ap sēnes kātiņu.
Ar vāju kuņģi – ēst nav ieteicams!
Sēnes ir smags un grūti sagremojams ēdiens, tāpēc cilvēkiem ar gremošanas sistēmas traucējumiem tās ēst nav ieteicams.
