Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
26
-
1
-
0
-
1
-
1
-
2
-
0
-
Ne vasarā, ne ziemā nevienam negribas slimot, taču slimības lapa mēdz radīt kārdinājumu izmantot to atpūtas brīžiem…
– Par to, kā cilvēki mēģina noformēt slimības lapu, labāk informēti ir ārsti, bet mēs Veselības inspekcijā vairāk redzam tos gadījumus, kad jau ir izdevies paņemt lapu un darba devēji vēršas pie mums ar sūdzībām izvērtēt šos gadījumus. Šis ir sociālo tīklu laikmets, un darba devēji bieži vien pievieno iesniegumiem izdrukas no sociālajiem tīkliem. Piemēram, Facebook, kur redzams, ka darbinieks patiesībā atpūšas ārzemēs un izskatās ļoti dzīvespriecīgs un vesels. Tad mēs izvērtējam darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību. Tā, protams, var būt arī pamatota, bet ir gadījumi, kas rada šaubas un iemeslu pārbaudīt.
– Tātad – ja ir slimības lapa, nedrīkst, piemēram, doties ceļojumā?
– Nē, nedrīkst. Pacientam, kuram ir slimības lapa, jāatrodas tādā attālumā, lai nepieciešamības gadījumā varētu sasniegt savu ģimenes ārstu, turklāt personiski, nevis pa telefonu. Vai arī – lai ģimenes ārsts nepieciešamības gadījumā varētu pacientu apmeklēt mājas vizītē. Proti, ja cilvēkam ir iestājusies darbnespēja, ārstam ir jākontrolē viņa veselības stāvoklis.
Šaubas parasti ir radījušas uz slimības lapas esošo fotogrāfijas sociālajos tīklos no ceļojumiem, izklaidēm un festivāliem.
– Ar plaušu karsoni neceļosi, bet lauzta roka teorētiski varētu arī nebūt šķērslis…
– Arī, ja ir lauzta roka, nevar zināt, vai rīt saistībā ar šo lūzumu neradīsies citas papildu problēmas, kad būs nepieciešama ārsta palīdzība. Turklāt, ja cilvēks tiešām ir slims, veselības stāvoklis var arī pasliktināties. Tāpat slimošanas laikā bieži vien nozīmē dažādus izmeklējumus, procedūras, fizioterapiju, un pacientam ir intensīvi jāārstējas. Lūzuma gadījumā droši vien arī ir ieteikts miera režīms, nevis aktīvas izklaides un mēģinājumi nostāvēt uz sērfošanas dēļa. Normatīvajos aktos tas nav atrunāts, konkrēti pasakot – jūs nedrīkstat pamest valsti! Taču tas automātiski izriet no fakta – ja tev ir noteikta darbnespēja, jānodarbojas ar ārstēšanos, nevis jāpakļauj sevi riskam gūt papildu traumas.
– Vai cilvēki to vispār zina? Vai kāds, izsniedzot lapu, viņus informē?
– Grūti teikt. Bet savu veselību vajadzētu izvērtēt atbildīgi, pašiem uzņemties atbildību. Cilvēki nereti domā, ka viņiem ir tiesības saņemt ārstēšanu, tiesības saņemt darbnespējas lapu, bet – pacientam ir arī pienākums rūpēties par savu veselību.
Ja slimības lapa izsniegta nepamatoti, var nākties atmaksāt slimošanas pabalstu. Daļēju atmaksu pieprasa gadījumos, kad lapa izsniegta pamatoti, bet bijis režīma pārkāpums.
– Kāds var arī sacīt: «Es Šveicē vai Kanāriju salās ļoti rūpēšos par savu veselību…»
– Šaubos, vai, dodoties uz Kanāriju salām, pacients pavaicā par to viedokli savam ģimenes ārstam: «Vai mans veselības stāvoklis to atļauj?» Ārsts vienmēr izvērtē, kāds režīms pacientam nosakāms – ambulatorais vai mājas režīms. Pie ambulatorā režīma, protams, pacientam ir brīvība – viņš var doties uz procedūrām, pie ārstiem, uz veikalu pēc pārtikas. Savukārt mājas režīms to arī nozīmē – ārstēšanos mājās.
– Vai ir kāda statistika, cik bieži novērojat pārkāpumus?
– Sūdzības parasti iesniedz privātā sektora darba devēji. Pērn pārbaudes un ekspertīzes tika veiktas apmēram 200 gadījumos. Šaubas parasti ir radījušas fotogrāfijas sociālajos tīklos, vai arī darba devējam ar padoto ir bijušas sarunas par darba attiecību izbeigšanu, un tad darbinieks pēkšņi pazūd, neinformējot darba devēju. Un pēc tam izrādās, ka viņam ir noformēta slimības lapa.
– Izstāstiet kādu piemēru iz dzīves!
– Mums pašlaik ir izskatīšanā lieta, kad darba devējs saņēmis ziņu, ka darbiniece ir ļoti nopietni slima un viņai noteikts gultas režīms. Savukārt iesniegumam Veselības inspekcijai darba devējs pievienojis ļoti daudz fotogrāfiju, kur paciente sociālajos tīklos redzama tepat, Latvijā, bet brīvā dabā, sabiedriskos pasākumos, festivālos, ēdot restorānos un kafejnīcās. Lieta tāda, ka darbnespēja turpinās jau divus mēnešus un mājas režīms nav brīvais režīms! Protams, visbiežāk aiz šādām situācijām slēpjas konflikts – darbinieks nav spējīgs veikt savus pienākumus, un darba devējs vēlas viņu atbrīvot no darba. Tad darbinieks atceras visas savas hroniskās slimības un cenšas tikt pie slimības lapas.
Darba devējam nav tiesību zināt un kur nu vēl pieprasīt izsniegt ziņas par veselības stāvokli un diagnozēm, jo tā ir sensitīva informācija.
– Kāds ir sods par falšo slimošanu? Vai jāatmaksā slimošanas pabalsti?
– Gadījumos, kad darbnespējas lapa pacientam ir izsniegta nepamatoti vai pacients pieļāvis ārstēšanās režīma pārkāpumu (piemēram, devies ceļojumā uz ārvalstīm), darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ir tiesības pieprasīt pilnīgu vai daļēju slimības pabalsta atmaksu. A lapas gadījumā nauda jāatmaksā darba devējam, ja bija B lapa – nauda būs jāatdod VSAA. Daļēju atmaksu pieprasa gadījumos, kad lapa izsniegta pamatoti, bet bijis režīma pārkāpums.
– Kādi ir sodi ārstiem, kas izdod šādas falšas slimības lapas? Kolēģe stāstīja gadījumu par kādu radinieku, kas par 10 eiro varot dabūt lapu no sava ārsta, kad vien vēlas.
– Par nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu Veselības inspekcija var saukt ārstu pie administratīvās atbildības. Ja pārkāpums attiecībā uz darbnespējas lapas izsniegšanu konstatēts pirmreizēji, ārstam var piemērot naudas sodu no 140 līdz 700 eiro. Gada laikā konstatējot šāda veida pārkāpumu atkārtoti, Veselības inspekcija var piemērot ārstam naudas sodu no 700 līdz 1400 eiro. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos inspekcija konstatēja sešus pirmreizējus pārkāpumus – tie bija ārsti gan Rīgā, gan reģionos.
– Vai mans darba devējs ir tiesīgs izprašņāt, kas tieši man ir noticis, ka slimoju un nenāku uz darbu?
– Tā nedrīkst! Tā ir pacienta brīva izvēle – atklāt detaļas par savu veselības stāvokli vai ne. Darba devējs saņem lapu, kas apliecina darbinieka darbnespēju, bet viņam nav tiesību zināt un kur nu vēl pieprasīt izsniegt ziņas par veselības stāvokli un diagnozēm, jo tā ir sensitīva informācija. Turklāt darbnespējas lapā netiek norādīta diagnoze, kāpēc lapa izsniegta.
– Ko cilvēki vēl mēdz nezināt par slimības lapām?
– Ir vairākas lietas… Pirmais – vajadzētu uzmanīgāk izturēties pret situācijām, kad darbinieks it kā sarunā ar savu darba devēju, ka kādu laiku būs prom bez oficiālas slimības lapas – viņš slimo, bet lapu ārstam noformēt nelūdz. Pēc tam ir kāds konflikts, un tas pats darba devējs uzraksta sūdzību Veselības inspekcijai. Tāpēc – ja esi slima, ņem lapu, un tas pasargās no nepatīkamām situācijām. Otrs – nereti darbinieks ir ļoti apzinīgs un vēlas kaut kā savienot darbu ar slimošanu, bet jāsaprot – ja kļūs sliktāk, ārsts nevarēs izsniegt slimības lapu ar atpakaļejošu datumu. E-veselības sistēmā ziņas par slimības lapu ir jāievada nekavējoties, izņēmums ir tikai kādi tehniski iemesli, kad tas atļauts piecu darbadienu laikā.
Ja bērns slimo un abi vecāki strādā un nevar bērnu kopt, tad vecvecāks var atvērt slimības lapu.
Trešā lieta – ir svarīgs kontroles datums. Ja ārsts nenosaka nākamo kontroles vizītes datumu, tev pašai viņam tas būtu jāuzprasa. Veselības inspekcijas ekspertīzēs ir bijuši gadījumi, kad pacients neierodas pie ārsta pat nedēļu, un līdz ar to ģimenes ārstam ir tiesības ierakstīt režīma pārkāpumu. Un tad šīs slimošanas dienas netiks apmaksātas. Arī izrakstoties no stacionāra, nākamajā vai aiznākamajā dienā obligāti jāapmeklē ģimenes ārsts. Jo katra ārstniecības iestāde izsniedz savu darbnespējas lapu. Tāpēc laikus jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai nākamā slimības lapa tiktu laikus atvērta.
– Vai strādājoši vecvecāki var ņemt slimības lapu slima mazbērna kopšanai?
– Ja bērns slimo un abi vecāki strādā un nevar bērnu kopt, tad jā – vecvecāks var atvērt slimības lapu. Tikai būtu labi, ja vecāki laikus izvērtētu šīs iespējas un informētu ģimenes ārstu, ka bērna kopējs var būt vecvecāks, jo reizēm bērnu vecāku starpā par šo jautājumu mēdz būt strīdi, īpaši, ja vecāki ir šķīrušies. Piemēram, inspekcijā bijušas sūdzības, ka bērna tēvs ir bijis gatavs kopt bērnu, bet slimības lapa noformēta vecmāmiņai. Tāpēc ir labi uzrakstīt iesniegumu ģimenes ārstam, ka šādu situāciju gadījumā abi šķirtie vecāki akceptē – slimības lapa tiks izdota vecvecākam.
Ja sanāk saslimt atvaļinājuma laikā, tas jāpaziņo darba devējam. Šādā gadījumā atvaļunājums vai nu tiek pagarināts, vai arī pārcelts uz kādu vēlāku periodu, bet netiek zaudēts.
– Ja saslimstu atvaļinājuma laikā, vai drīkstu ņemt slimības lapu?
– Jā. Tikai tas jāpaziņo darba devējam, un, protams, atvaļinājums šādā gadījumā vai nu tiek pagarināts, vai arī pārcelts uz kādu vēlāku periodu, bet tas netiek zaudēts.
– Vai slimības lapu drīkst atvērt pa telefonu?
– Noteikumi paredz, ka ārstam, noformējot slimības lapu, ir jāredz pacients, jo cilvēks pats nevar savu stāvokli adekvāti izvērtēt. Ja lapa tiek atvērta pa telefonu un, piemēram, pēc tam, nedod Dievs, pacients nomirst, seko sūdzības no tuvinieku puses un izmeklēšana.
– Ja strādāju vairākās vietās, vai slimības lapa jānoformē visās darbavietās?
– Kopš slimības lapas tiek izsniegtas E-veselības sistēmā, tās automātiski nonāk pie visiem darba devējiem. Šī lapa arī elektroniski aizceļo uz Valsts ieņēmumu dienestu. Ja cilvēkam piešķirta B lapa, tad informācija automātiski nokļūst arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jeb VSAA, bet pacientam tāpat ir jāuzraksta iesniegums VSAA, lai saņemtu slimības pabalstu. Bet arī to var izdarīt elektroniski, un rindās nav jāstāv.
ZINI!
- Darbnespējas lapu ārsts vai ārsta palīgs tev var izsniegt slimības vai traumas dēļ, kā arī slima bērna (līdz 14 gadu vecumam) kopšanai.
- Sākumā piešķir A lapu, kas domāta laikam līdz 10 dienām. Ja nepieciešams ārstēšanos turpināt, piešķir B lapu. A lapas gadījumā par pirmo slimošanas dienu tu naudu nesaņem, bet par deviņām pārējām dienām izdevumus sedz darba devējs. Savukārt B lapas pabalstu apmaksā VSAA.
- Periods, ko pavadi ar slimības lapu, var būt līdz 26 nedēļām. Pēc tam ārstam vajadzētu tevi norīkot uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisiju (VDEĀVK), kas izlemtu, vai darbnespēja ir turpināma vēl līdz 52 nedēļām vai arī tev piešķirama invaliditāte.
