Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1. tipa cukura diabēts
- Parasti sākas bērnībā, jaunībā – pirms 30 gadu vecuma.
- Aizkuņģa dziedzeris pārtrauc ražot insulīnu, un tādēļ ar uzturu uzņemtais cukurs (glikoze) vairs nenokļūst šūnās, tas paliek asinīs – glikozes līmenis asinīs paaugstinās.
Pārlieku augsts cukura līmenis asinīs pamazam bojā asinsvadus un nervu sistēmu.
- Attīstās strauji. Pirmās pazīmes: slāpes, bieža čurāšana, sākumā apetītes pastiprināšanās, tad pavājināšanās, svara samazināšanās, nespēks, nogurums.
- Ārstē ar insulīnu. Cenšas panākt, lai ievadītā insulīna darbība būtu maksimāli pietuvināta fizioloģiskai insulīna sekrēcijai.
2. tipa cukura diabēts
- Parasti ar to saslimst dzīves otrajā pusē, bet pēdējā laikā arī jaunieši ar palielinātu svaru.
- Sākumā ir insulīna rezistence – audu (muskuļu, taukaudu, aknu) nejutīguma dēļ glikoze nenonāk šūnās un tiek traucēta organisma apgāde ar enerģiju.
Vēlāk, slimībai progresējot, aizkuņģa dziedzeris izstrādā arvien mazāk insulīna.
- Norit bez izteiktām pazīmēm. Tikai vēlāk, krasi paaugstinoties cukura līmenim asinīs, sāk parādīties slāpes vai sausuma sajūta mutē, bieža čurāšana, redzes pasliktināšanās, slikti dzīst brūces, dedzinoša sajūta pēdās.
- Ārstē sākumā ar pareizu diētu un fiziskajām aktivitātēm. Ja nepalīdz, tad ar cukura līmeni pazeminošām tabletēm un injicējamiem medikamentiem. Slimībai progresējot, nereti ārstēšanai jāpievieno insulīns.
