Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Cilvēkiem patīk uztura bagātinātāju anotācijās lasīt apsolījumus, ka ķiploki var pretoties kaitīgiem mikroorganismiem. Ka, patērējot tikai 3–5 mg alicīna dienā, tam var būt labvēlīga ietekme uz kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeni…
Bet – kur ir pētījumi un pierādījumi? Tādu nav!
Jā, balstoties uz tautas medicīnu, kas vairāk vai mazāk ir gadiem krāta personiska pieredze, mēs par ķiplokiem regulāri atceramies rudenī, ziemā un pavasarī, kad visapkārt klejo elpceļu vīrusi, – tad cenšamies vairāk lietot svaigi sarīvētus ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm, ķiplokmaizītēs… Taču zinātniskos pētījumos šis pretvīrusu un pretmikrobu darbības mehānisms nav atrasts.
Ķiploki satur ēteriskās eļļas, selēnu, sēra derivātus, alicīnu, kam ir novērota antimikrobu darbība in vitro.
Tomēr citi pētnieki uzsver, ka alicīns ir nestabils savienojums, kas pēc nonākšanas kuņģī un zarnu traktā asinsritē nav atrodams. Tāpat nav zinātniski pamatotu atzinumu, ka ķiploki un tajos esošie savienojumi palīdzētu pazemināt augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni. Ja būtu, kardiologi par tiem noteikti zinātu un pirmie informētu savus pacientus un pārējos.
