Ar cerību, ka viss notiks

Skats uz situāciju medicīnā no vienīgās valsts bērnu slimnīcas.

 
«MM» jautā: – Kā situācijā, kad
* ģimenes ārsti stīvējas ar VOAVA, ka neslēgs līgumus,
* ārsti prasa likvidēt VOAVA,
* ir samazināti izdevumi medicīnai,

* izskanējis arī ierosinājums samazināt «māmiņalgas» u.c. «lieliski» ierosinājumi,
lai jūtas vecāki? Un kā to izjūt slimnīca? Kā mēs visi kopā šo laiku pārcietīsim? Varbūt vecākiem jāsāk krāt naudiņu maksas medicīnai arī bērniem?

Citi lasa

Indra Ozoliņa

Veselība

Palīgā, mani apsēdušas papilomas! Kā varu no tām atbrīvoties pati?

Marta Kalniņa

Attiecības

Timmas sieva Sedokova beidzot komentē abu attiecības: Laikam vajadzēs dzert baldriānu…

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

BKUS atbild: – Bērnu slimnīca līdzinās lielai ģimenei vai saimei, kuru tāpat kā jebkuru citu ģimeni Latvijā skar šābrīža situācija valstī, tomēr slimnīcas misija ir uzticība bērnu veselībai un pateicība sabiedrībai par uzticību. Tieši tādēļ mēs intensīvi meklējam iespējas un risinājumus, lai taupības dēļ neciestu ārstniecības kvalitāte un aprūpe nākamajā gadā. Bērnu slimnīca turpinās darbu, cenšoties racionāli un taupīgi izmantot pieejamos resursus. Mēs joprojām ceram, ka izdosies realizēt arī iesāktos attīstības projektus, tiesa, acīmredzot ne tādā apjomā, kā bijām iecerējuši iepriekš.

«MM» jautā: – Kā varētu prognozēt, cik pieejami nākamajā taupības gadā būs valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi bērniem?

BKUS atbild: – Pašreiz (atbilde sagatavota 2008. gada 12. decembrī. – red.) nav plānots, ka kāds no pakalpojumiem varētu kļūt dārgāks vai nebūs pieejams vispār.

«MM» jautā: – Vai jūsu slimnīcā rindā būs jāgaida ilgāk? Kuru speciālistu konsultācijas, izmeklējumi, operācijas pašlaik jāgaida visilgāk? Cik ilgi tas ir?

BKUS atbild: –

Pēdējos gados slimnīcas noslogojums pieaudzis ne tikai saistībā ar tādu slimnieku ārstēšanu, kuri to varētu saņemt ambulatoros apstākļos. Pacienti biežāk vēršas neatliekamās palīdzības nodaļās gan Vienības gatvē, gan Juglas ielā. Acīmredzot tas ir saistīts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu Rīgā un Rīgas apkārtnē, tomēr arī ar to, ka nav pietiekami pieejama primārā veselības aprūpe. Slimnīcas zināmā mērā ir spiestas to kompensēt. Pamanāmi ir tādi pacientu plūsmas pēkšņas palielināšanās fenomeni kā tumsas iestāšanās, hokeja spēles beigas u.tml.

Ambulatoro ārstniecības pakalpojumu apjoms palielinās ar katru gadu, turklāt palielinās tieši Neatliekamās palīdzības nodaļas sniegto pakalpojumu skaits (arī RTG, laboratorija, USG u.c.). Tas var liecināt gan par to, ka ārpus slimnīcas un ārpus normālā darba laika šie pakalpojumi nav pieejami, gan par slimnīcas pakalpojumu augsto kvalitāti, jo to izvēlas klienti. Pacientu ērtībai tiek paplašināts ambulatorais darbs Bērnu slimnīcā Gaiļezerā, lai uzlabotu speciālistu pieejamību Daugavas labā krasta iedzīvotājiem Rīgā.

«MM» jautā: – Kad vajadzētu vērsties pēc palīdzības Neatliekamās palīdzības nodaļā? Un kad nevajadzētu?

BKUS atbild: – Pēc palīdzības Neatliekamās palīdzības nodaļā būtu jāvēršas, ja ir:
* reāli draudi bērna veselībai un dzīvībai, piemēram, saindēšanās, bezsamaņa vai krampji, sirdsdarbības vai elpošanas traucējumi, nieru mazspēja,

* akūta trauma (t. sk. apdegums, elektrošoks),
* smaga atūdeņošanās, kas visbiežāk attīstās pēc atkārtotas vemšanas un caurejas,
* drudzis – pirmajos dzīves mēnešos vai ar apziņas traucējumiem vai izsitumiem ir iespējama nopietna slimība, tāpēc nekavējoties jāsazinās ar ārstu, bet, ja tas nav iespējams, labāk doties uz slimnīcu.

Nereti slimnīcā nonāk bērni ar paaugstinātu temperatūru, kuriem ir nekomplicētas elpceļu slimības. Šie bērni varētu ārstēties mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Ja bērns nejūtas vesels, vēlams vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu, jo daudzus izmeklējumus var veikt arī ambulatori. Vislabākā vieta, kur ārstēties slimam bērnam, ir mājas, un tikai tad, ja tas nav iespējams, jāārstējas slimnīcā. Neatliekamās palīdzības nodaļa nav piemērota vieta bērna plānveida izmeklēšanai!

«MM» jautā: – Cik lielu daļu no visiem slimnīcas pakalpojumiem veido valsts apmaksātie? Un cik lielu – maksas pakalpojumi?

BKUS atbild: – 98,2% no visiem slimnīcas pakalpojumiem apmaksā valsts. Izvēles maksas pakalpojumu īpatsvars ir tikai 1,8% no visiem slimnīcas ieņēmumiem. Maksas pakalpojumus vecāki var izvēlēties, ja:

* vēlas ārstniecības pakalpojumus saņemt ātrāk nekā piedāvātajā valsts apmaksāto pakalpojumu plānotajā termiņā,
* nav derīga ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma.

2009. gadā izvēles maksas pakalpojumu cenas mainīsies.

«MM» jautā: – Kuri maksas (izvēles) pakalpojumi ir paši pieprasītākie slimnīcā? Cik tie maksā?

BKUS atbild: – Ja pacienta vecāki izvēlas maksas pakalpojumu, slimnīcā tiek slēgts līgums par izvēles maksas pakalpojumu saņemšanu un apmaksu pēc izvēles maksas pakalpojumu cenrāža. Pacients tiek pieņemts atsevišķā izvēles maksas pakalpojumu sniegšanai rezervētajā laikā.

Cenas

Ambulatorie ārstniecības pakalpojumi:

ārsta – speciālista konsultācija – Ls 25;

vadošā speciālista, medicīnas doktora, docenta un profesora konsultācija – Ls 40;

psihodiagnostika – Ls 20;

psihoterapeita konsultācija – Ls20.

Ārstniecības pakalpojumi stacionārā:

piemaksa par izvēli, lai stacionārā etapā ārstējošais ārsts būtu vadošais speciālists – Ls 100;

piemaksa par izvēli, lai stacionāra etapā ārstējošais ārsts būtu pacienta vecāku izvēlētais speciālists – Ls 50.

«MM» jautā: – Kādi ir Bērnu slimnīcas pēdējo gadu nozīmīgākie jaunumi, izmeklējumi, operācijas u. c., kas vēl nesen nebija pieejami, bet tagad ir?

BKUS atbild: – Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā 2008. gadā optimizēta neinvazīvo kardioloģisko izmeklējumu lietošana bērniem ar iedzimtu sirdskaiti ambulatori un slimnīcā. Uzsākta sirds ultrasonogrāfiskā izmeklēšana caur barības vadu, kas nepieciešama sarežģītu sirds operāciju laikā. Sniegta palīdzība bērniem ar sirdsritma traucējumiem – diagnostikā un ārstēšanā, arī implantējot elektrokardiostimulatorus. Attīstās invazīvās kardioloģijas metode. Slēgti priekškambaru starpsienas defekti miniinvazīvā veidā, veiktas pirmās hibrīdoperācijas. Prognozējams, ka 2009. gadā sirds operācijas būs nepieciešamas vairāk nekā 120 bērniem.

Bērnu slimību klīnikā paplašinājušās augšanas traucējumu ārstēšanas iespējas, ieviesta jauna insulīna nepārtraukta ievade zemādā (insulīna sūkņa metode) diabēta pacientiem, kā arī pieejams glikēmijas kontroles diennakts monitors. Izveidots diennakts konsultatīvais tālrunis 27801111 diabēta slimniekiem.

Bērnu ķirurģijas klīnikā ieviestas jaunas operāciju tehnikas jaundzimušo un minimāli invazīvajā ķirurģijā.

Alerģiskiembērniem pēdējos gados gan ambulatori, gan stacionārā plaši lieto ādas aplikācijas testus, kas palīdz noskaidrot vielas, kuras izraisījušas alerģiju.

Ieviests jauns reimatisma terapijas virziens – bioloģiskā terapija, kas būtiski uzlabo pašsajūtu pacientiem, kuri ciešs no hroniskām locītavu slimībām.

Pieejama mūsdienīga reimatoloģisko slimību izmeklēšana, piemēram, skeleta scintigrāfija, magnētiskā rezonanse, artroskopija.

Hematoonkoloģijā ieviesti jauni ārstēšanas protokoli un diagnostikas metodes, kas ļauj bērniem atveseļoties daudzos gadījumos, kad pirms desmit gadiem tas nebija iespējams.

Paplašinājusies infekcijas slimību laboratorā diagnostika, kas ļauj gan atklāt slimības izraisītāju, gan labāk izvērtēt bērnu stāvokli.

Problēma ir dažu retu slimību diagnostika un ārstēšana, piemēram, lai gan Latvijā strauji attīstās ģenētika un imunoloģija, ne visu slimību gadījumos tās diagnosticēt iespējams vietējās laboratorijās. Pakāpeniski veidojas sadarbība ar ārvalstu klīnikām šādu pacientu izmeklēšanā.

* Lai mazie pacienti pēc iespējas vieglāk integrētos no ikdienas atšķirīgajā vidē un slimnīcā pavadāmais laiks būtu pēc iespējas darbīgs, interesants un piepildīts pozitīvām emocijām, slimnīcas Pedagoģijas dienesta darbinieces piedāvā bērniem un jauniešiem viņu vecumam un interesēm atbilstošas nodarbības. Šajās nodarbībās slimnīcas pacienti zīmē, līmē, veido, muzicē, sarunājas, spēlē galda spēles u.tml. Pedagoģijas dienests pacientiem organizē arī dažādus pasākumus un koncertus un kopā ar bērniem izgatavo jaukus darbiņus slimnīcas dekorēšanai. Ir pat gadījumi, kad pacienti vēlas «saslimt» vēlreiz, lai tikai varētu atkal satikt jauko tanti un gleznot uz stikla, gatavot pērlīšu auskarus vai ģipša eņģelīti... Tomēr, lai cik interesanti dažreiz būtu pavadīt laiku kopā ar interešu izglītības pedagogiem slimnīcā, novēlu katram bērnam visas šīs jaukās lietas un svētkus baudīt mājās kopā ar mammu un tēti.

Atbildes uz «MM» jautājumiem sagatavoja ROMĒNA NAMNIECE, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja.

Teksts: Gunta Šenberga