Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītāja vēstule: Esmu 40 gadus vecs un jau kādu gadu ciešu no sliktas dūšas, pastāvīga nelabuma. Vēders pūšas, apēstais rūgst un pūst, atraugas nāk baisas, gadās arī caureja. Reizēm uznāk arī nespēks, sirdsklauves un karstuma viļņi. Gribas daudz dzert, jo tā mazliet varu mazināt nelabumu.
Esmu pabijis pie visdažādākajiem ārstiem un pārbaudījis visu iespējamo, bet vienīgā diagnoze, ko ārsti man sniedza, ir zarnu motorikas disfunkcija. Izrakstīja dārgus vitamīnus, probiotiķus zarnu darbības uzlabošanai un vēl kaut ko zarnām. Apzinīgi to visu dzēru, bet būtisku uzlabojumu nebija.
Tad man ieteica aiziet pie psihiatra. Kā saka, viss no nerviem.
Aizgāju. Daktere atzina, ka man tiešām varētu būt zarnu motorikas disfunkcija, jo veģetatīvā nervu sistēma nenosūta pareizus signālus zarnām, lai tās attiecīgi darbotos. Izrakstīja čupiņu zāļu, sakot: ja tās nelietošu, tad šī problēma var pāraugt depresijā. Man tagad jālieto: «Alprazolam 0,5 mg» pusi no rīta un vakarā, «Escitalopram-Teva 10 mg» pusi no rīta, «Olanzapin 5 mg» pusi uz nakti, «Mirtazapine 15 mg» pusi uz nakti, kā arī «Imodium 2 mg» un «Metronidazol 500 mg», ja ir caureja.
Es tomēr nedaudz šaubos, vai uzreiz jādzer tik daudz medikamentu. Gribētos saprast arī to darbības mehānismu, un, ja kļūst sliktāk, vai tā ir jābūt. Vēlos būt vesels un arī pilnvērtīgs tētis savam mazajam bērniņam. Jānis no Rīgas
Tās tiešām var būt kuņģa un zarnu trakta funkcionālas problēmas, pat kairināto zarnu sindroms. Tātad – nevis fiziska kaite, kad ir konkrēta slimība, bet to nepareiza funkcionēšana, un to pierāda arī fakts, ka esi apmeklējis visdažādākos ārstus un tev pārbaudīts viss iespējamais.
Gan jau ārsti mācētu diagnosticēt fizisku problēmu, ja tāda būtu!
Savukārt neirotiskas problēmas, kad ir traucēta kāda orgāna funkcija, bet fiziskas slimības tam apakšā nav, mūsdienās nav nekāds retums. Vieniem tās izpaužas ar galvas reiboņiem, citiem – ar asinsspiediena svārstībām, vēl citiem ar muguras sāpēm vai – kā tev – ar zarnu darbības traucējumiem…
Šādās situācijās noteikti ir jāmeklē psihoterapeita palīdzība, lai pārrunās aizraktos līdz iemesliem, kas noveduši pie minētajiem traucējumiem.
Vienlaikus ir jālieto medikamenti, kas palīdzēs sakārtot tava kuņģa un zarnu trakta darbību. Manuprāt, tev izrakstītas atbilstošas zāles, tāpat to devas ir normālas.
Tā kā antidepresanti sāk iedarboties ne ātrāk kā 2–4 nedēļu laikā, ārsts trauksmes mazināšanai var izrakstīt trankvilizatoru (Alprazolam). Escitalopram, kas ir antidepresants no tā saucamo selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru grupas, palielina serotonīna līmeni smadzenēs un līdz ar to mazina depresijas un ar to saistīto slimību attīstību.
Olanzapin ir no tā saucamo antipsihotisko līdzekļu grupas, kas, lietots uz nakti, palīdz organismam nomierināties, lai labāk izgulētos, tas arī stabilizē garastāvokli. Mirtazapine arī ir antidepresants, kas darbojas kā garastāvokļa stabilizētājs.
Cits citu papildinot, tie palīdzēs ātrāk atveseļoties.
Kā jau teicu, var paiet dažas nedēļas, līdz pamanīsi jebkādu uzlabošanos. Parasti antidepresantiem ir laba panesība, bet, protams, var būt arī blaknes, piemēram, miegainība, īpaši, ja lieto gan trankvilizatorus, gan antidepresantus, var būt sausa mute, aizcietējumi.
Par to visu noteikti ir jāpastāsta savam ārstam, kurš, ja būs nepieciešams, piemeklēs citas zāles.
Medikamentu lietošanai jābūt tik ilgi, cik to ieteiks dakteris. Lai nav risks, ka simptomi var atjaunoties. Palīdzēt tev noteikti ir iespējams, taču pašam arī tam jātic un jāuzticas dakterim, ka būs labi.
