Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai tiešām bērnam vasarā var būt angīna?
Tā ir taisnība – vasarā bērnam angīna jeb akūts mandeļu iekaisums var būt pat biežāk nekā citos gadalaikos, jo vasarā mazais strauji sakarst un strauji atdziest. Piemēram, bērns ar vecākiem atpūšas pludmalē 30 grādu karstumā, tad ieskrien ūdenī un ātri atdziest. Ja ģimenē pieaugušajiem raksturīgas kakla un mandeļu slimības, arī bērns nebūs no tām pasargāts.
Krasās temperatūras svārstības dēļ organismam rodas stress, aizsargspējas krīt, un, ja vājā vieta ir kakls/mandeles, bērns saslimst.
Angīnu iedala vīrusu un baktēriju izraisītā angīnā. Biežāk bērniem ir vīrusu izraisīta angīna. To var pārslimot gan smagākā, gan vieglākā, reizēm pat gandrīz nemanāmā formā, kas neprasa īpašu ārstēšanu. Turpretī bakteriālā angīna ir nopietna slimība, kas, nepareizi ārstēta vai vispār neārstēta, var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, hronisku angīnu, nieru slimības, reimatismu.
Kā atšķirt parastas kakla sāpes no angīnas?
Protams, bērnam kakls var sāpēt arī faringīta un citu kakla slimību gadījumā. Ļoti būtiska angīnas pazīme ir aplikums uz mandelēm. Tas var būt balts, dzeltenīgs, un to, ieskatoties bērna kaklā, vecāki parasti var redzēt.
Nereti aplikums neatrodas tikai uz mandelēm, bet klāj arī mēli, mīkstās aukslējas. Tas var būt izteikts vai tikko manāms. Bieži vien sāpes kaklā traucē bērnam ēst un dzert, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja bērnam ir vīrusa izraisītā Epšteina-Barra infekcija jeb infekciozā mononukleoze, var būt pat 39–40 grādus augsta temperatūra.
Tāpat svarīgi atcerēties, ka ar aci pateikt, vai angīnu izraisījis vīruss vai baktērija, nevar pat ģimenes ārsts.
Tāpēc jāveic izmeklējumi, piemēram, eksprestests, kas atšķir vīrusu angīnu no streptokoka izraisītas angīnas, var asins analīzēs noteikt iekaisuma pazīmes norādošā C reaktīvā olbaltuma līmeni. Tā kā aplikums uz mandelēm var būt difterijas, kā arī citu nopietnu slimību blakus faktors, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos, bet bērnu parādīt ārstam.
Vai angīna vienmēr jāārstē, un kā to darīt?
Vīrusu izraisīta angīna var noritēt viegli, tāpēc tā nav īpaši jāārstē – vīruss nodzīvos savu dzīvi, un slimība beigsies. Bērnam jāpiedāvā pēc iespējas vairāk šķidruma, ja viņš spēj ieēst, arī viegls, veselīgs ēdiens. Ja bērns spēj, kaklu var skalot ar kliņģerīšu, kumelīšu novārījumu, tīru ūdeni vai sāls šķīdumu.
Kakla sāpes mazina arī aptiekās nopērkamās tabletītes. Sūkājot izdalās siekalas, kas satur daudz dezinficējošu vielu, kas spējīgas nāvējoši iedarboties uz vīrusiem un mikrobiem.
Ja asins analīzes uzrāda iekaisuma pazīmes un ja bērns jūtas patiešām slikti, neraugoties uz to, ka angīnas izraisītājs ir vīruss, visticamāk, ārsts ieteiks lietot antibiotikas, tāpat kā gadījumā, ja angīnu izraisījusi baktērija.
Izplatītākie mīti par angīnu:
- Lielas mandeles liecina par angīnu. Patiesībā mandeļu lielumam nav nozīmes. Bērnam no dabas var būt lielas un mazas mandeles, viena var būt lielāka, otra – mazāka, bet tas neko nenozīmē.
- Ja bērnam ir angīna, vienmēr sāp kakls. Patiesībā reizēm arī angīnas gadījumā kakls nesāp un ir tikai paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- Angīnu var saķert, ēdot saldējumu vai atrodoties caurvējā. Patiesībā angīna ir infekcijas slimība, ko ierosina vīruss vai baktērija. Tikai no tā, ka bērns apēdīs saldējumu vai iedzers malciņu no ledusskapja izņemtas sulas, angīna nesāksies. Taču strauja organisma atdzišana, pārkaršana un stress mazina organisma aizsargspējas un veicina, nevis izraisa saslimšanu.
Populārākie raksti
