Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aptaujas dati liecina, ka 11% iedzīvotāju saskaras ar miega traucējumiem katru vai gandrīz katru nakti, 15% – divas līdz trīs reizes nedēļā, 13% – reizi nedēļā.
Tikmēr 21% ar miega traucējumiem saskaras vidēji vienu līdz divas reizes mēnesī, 23% – retāk, 14% – nekad, bet 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa skaidro, ka miega laikā atjaunojas organisms, aug un atjaunojas šūnas, apgūtā informācija tiek sakārtota un noglabāta atmiņā, kā arī tā laikā no smadzenēm tiek izvadīti vielmaiņas galaprodukti.
Eksperte skaidro, ka ir virkne pētījumu, kuros atklāts, kas notiek, ja cilvēks guļ nepietiekami vai arī miega kvalitāte ir slikta. Piemēram, akūta miega deprivācija ir nepietiekams miega ilgums parasti vienu līdz divas dienas, bet hroniska miega nepietiekamība attiecināma uz ilgāku periodu.
Akūtas miega deprivācijas ietekmē rodas kognitīvo spēju un garastāvokļa izmaiņas, kā arī krietni palielinās dažādu negadījumu risks. Celmiņa norāda, ka pat salīdzinoši nelielas miega deprivācijas ietekmē mazinās modrība un ir nepieciešams ilgāks laiks, lai adekvāti reaģētu uz stimulu, it sevišķi gadījumos, ja darbs ir monotons un nav nepieciešamas domāšanas spējas. Darbības, kas prasa koncentrēšanos, negatīvi var ietekmēt pat pāris stundu miega trūkums.
Savukārt mērena miega deprivācija, esot 17 līdz 19 stundas nomodā, samazina reakcijas ātrumu un ir pielīdzināma 0,05 promilēm alkohola līmenim asinīs, bet ilgstošas negulēšanas rezultātā reakcijas ātrums varētu būt pielīdzināms pat 0,1 promilēm alkohola asinīs.
Miega deprivācija var izpausties ar emocionālām un garastāvokļa izmaiņām, kas līdzinās depresijai vai trauksmei. Pastiprinās nogurums, aizkaitināmība, enerģijas trūkums, kā arī samazinās libido. Šīs izmaiņas ir atgriezeniskas un pazūd, kad tiek atjaunots nepieciešams miega daudzums, skaidro Celmiņa.
Hroniska miega deprivācija bez jau aprakstītajiem neirokognitīvo, modrības un emocionālo funkciju traucējumiem negatīvi ietekmē arī citas orgānu sistēmas. Cilvēki ar hroniski nepietiekamu miega daudzumu biežāk dzīves kvalitāti novērtē negatīvāk. Noguruma un miegainības dēļ šiem cilvēkiem nepietiek enerģijas interesējošām nodarbēm, pasliktinās sekmes skolā vai arī rodas grūtības darbā. Jaunieši, kam ir sliktāka miega kvalitāte un kvantitāte, negatīvāk novērtē arī savu vispārējo pašsajūtu un veselības stāvokli, norāda Celmiņa.
Viņa atzīmēja, ka ilgstoši sliktam miegam var būt negatīvas sekas uz ķermeņa masas indeksu un ar to saistītām komplikācijām, piemēram, otrā tipa cukura diabētu. Tāpat zinātnieki ir apstiprinājuši saistību starp ilgstoši nepietiekami miegu un nelabvēlīgiem kardiovaskulārajiem iznākumiem – hipertensiju, aritmiju, oksidatīvo stresu, endoteliālo disfunkciju un iekaisumu un metabolo slimību koronārās sirds slimības pacientiem.
Celmiņa aicina meklēt speciālista palīdzību jebkurā gadījumā, kad tiek saprasts, ka pasliktinājusies miega kvalitāte. Tas neattiecas tikai uz nakti, bet arī sajūtām dienas laikā, piemēram, miegainību. Attiecīgi, ja miega traucējumi ir ilgstoši, tad varētu būt, ka cilvēks ir tik ļoti pieradis pie sliktās sajūtas, ka to jau uzskata par normu.
Lai veicinātu kvalitatīvo miegu naktī un labu pašsajūtu dienā, Celmiņa iesaka parūpēties par savu guļamistabu, sagādājot sev ērtu matraci, segu un spilvenu. Tāpat guļamistabai vakarā jābūt klusai, tumšai un patīkami vēsai.
Gulta jāizmanto tikai miegam un seksam, jo svarīgi, lai ķermenim gulta asociējas tikai ar gulēšanu, nevis citām nodarbēm, piemēram, darbu, filmu skatīšanos, lasīšanu.. Šīs nodarbes labāk veikt citā istabā vai arī vismaz atrast citu vietu guļamistabā.
Tāpat eksperte aicina 30 līdz 60 minūtes pirms gulēšanas nelietot elektroniskās ierīces, jo miega kvalitāti pasliktina gan ekrāna gaisma, gan arī prātu aktivizējošās nodarbes.
30 minūtes pirms miega ieteicams «atslēgties» no satraucošajām lietām, lai pirms iešanas gulēt par tām nebūtu jādomā, kā arī iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā gan skolas dienās, gan brīvdienās. Šiem laikiem nevajadzētu atšķirties vairāk par stundu.
Tikpat būtiski regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm – tās uzlabo garastāvokli un palīdz aizmigt, tomēr to nevajadzētu darīt īsi pirms došanās gulēt.
Dienas laikā būtiski ieturēt regulāras un veselīgas maltītes. Lai izsalkums netraucētu aizmigt un gulēt, pirms došanās gulēt var apēst nelielu, vieglu uzkodu, taču pirms došanās gulēt nevajadzētu dzert arī pārāk daudz šķidruma, lai nevajadzētu celties un iet uz tualeti.
Vismaz četras stundas pirms miega nav ieteicams lietot kofeīnu saturošus produktus – piemēram, kafiju, enerģijas dzērienu, kolu un citus gāzētos dzērienus, zaļo un melno tēju, kā arī šokolādi. Kofeīns ir stimulants un traucē aizmigšanu. Arī alkohols, smēķēšana un citas atkarību izraisošās vielas pasliktina miega kvalitāti.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju «SKDS», aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
