Lasītājas vēstule: Mans vīrs (62 gadi) ir no dūšīgajiem. Daudz ēd un pampst arvien milzīgāks, priekšā ir grūtnieces vēders astotajā mēnesī. Esmu dusmīga, ka viņš neko lietas labā nedara. Bet tad vīrs kādu dienu atzinās, ka viņš ēdot mazāk nekā es, tikai viņam ārā nekas nenākot, vienīgi tāda šķidra putriņa, kriksītis, un – viss. «Apēstais man paliek iekšā, tāpēc pampstu,» viņš teica. Normāli tas nav. Bet kam šādu jautājumu lai uzdod? Tikai nesakiet, lūdzams, ka ģimenes ārstei! Piebildīšu, ka fēču testu vīrs ir taisījis. Neko sliktu neatrada. Līga
Līga, normālu vēdera izeju nosaka vairāki faktori, bet vispirms ļoti svarīgi ir izvērtēt vispārējo veselības stāvokli, tai skaitā jāveic vairogdziedzera hormonu analīzes, jo tie piedalās organisma vielmaiņas procesu regulēšanā. Noteikti jābūt veiktam resnās zarnas vēža skrīningam ar slēpto asiņu noteikšanas testu fēcēs. Labi, ja tas šajā gadījumā jau ir izdarīts.
Bieži vien vēdera izejas traucējumus veicina uzturs ar mazu šķiedrvielu saturu (piemēram, balto miltu iztrādājumi) un augsts gaļas īpatsvars ikdienas ēdienkartē.
Normālu vēdera izeju nodrošina šķiedrvielām bagāts uzturs, kas pamatā ir pilngraudu produkti, dārzeņi un augļi. Tāpēc ļoti vērtīgi būtu izanalizēt ēdienkarti. Vislabāk to var veikt, vairākas dienas precīzi un godīgi rakstot uztura dienasgrāmatu, – tātad pedantiski jāuzskaita viss dienas laikā apēstā uztura un izdzertā šķidruma daudzums. Nedrīkst aizmirst pierakstīt ne vismazāko uzkodu un sulas glāzi! Ļoti svarīgi zināt ikdienas sāls patēriņu, kopējo kalorāžu un izvērtēt to atbilstoši ikdienas aktivitāšu līmenim.
Ļoti ticami, ka lieks kaloriju daudzums un palielināts sāls patēriņš varētu būt tūskas un svara pieauguma iemesls.
Savukārt, ja tiek konstatētas novirzes no normas analīzēs un vispārējā veselības stāvoklī, tad kopā ar ģimenes ārstu jāizvērtē, vai nav nepieciešamas citu speciālistu konsultācijas un izmeklējumi atbilstoši konstatētajām novirzēm no normas.