Rīga +8°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Apendicītu var uzskatīt par vienkāršu vainu, ja nav pārāk ilgi gaidīts un ilgstoši paciestas sāpes. Savukārt, ļoti vilcinoties, sastrutojuma dēļ mēdz pārplīst piedēkļa sieniņa,
un, ja tā saturs nonāk vēdera dobumā, var sākties peritonīts jeb vēderplēves iekaisums.
Šāda situācija jau ir ļoti bīstama. Akūts aklās zarnas piedēkļa iekaisums biežāk sevi parāda ļoti raksturīgā veidā.
Piepeši sāk mocīt sāpes. Bieži vien tās sākas visā vēderā bez noteiktas lokalizācijas vai arī augšdaļā, vēlāk vairāk jūtamas labajā pusē, lejasdaļā, jo tieši tur apendikss atrodas.
Cilvēks mēdz apgulties un pievilkt klāt kājas, jo šķiet, ka tā sāpēs mazāk.
Var uznākt nelaba dūša, celties temperatūra. Bet jāņem arī vērā, ka apendikss jeb aklās zarnas piedēklis vēdera dobumā var dažādi izkārtoties, – gadās, ka aklās zarnas piedēklis pielipis taisnajai zarnai tās izejas daļā. Ja ir šāda anatomiska īpatnība, tad gan sāpēs citādi, gan bieži būs jāskraida uz tualeti caurejas dēļ.
Kad jādodas pie ārsta, ja aizdomas par apendicītu?
Pie ārsta jāvēršas nekavējoties, ja parādās pēkšņas un pastāvīgas sāpes vēderā, īpaši, ja tās kļūst izteiktākas vēdera labajā apakšējā daļā. Apendicīts bieži sākas ar vieglām, izkliedētām sāpēm, kas pārvietojas un pastiprinās, un šo procesu nedrīkst ignorēt. Citi simptomi, kas var liecināt par apendicītu, ir
slikta dūša, vemšana, ēstgribas zudums, paaugstināta temperatūra un izteikts diskomforts kustību laikā.
Īpaši svarīgi ir nevilcināties, ja simptomi parādās bērniem, grūtniecēm vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo šajās grupās apendicīta pazīmes var būt netipiskas, bet komplikācijas – straujākas un smagākas. Ja ir aizdomas par aklās zarnas iekaisumu, pašārstēšanās nav pieļaujama – jādodas uz slimnīcu vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Agrīna diagnostika un ārstēšana var glābt dzīvību un novērst bīstamas sekas, piemēram, peritonītu.
Apendicīta iespējamie cēloņi
Apendicīts parasti rodas, ja apendiksa atvere tiek nosprostota. To var izraisīt sacietējušas fekāliju masas, svešķermeņi, parazīti vai palielināti limfmezgli.
Šāds nosprostojums traucē normālu šķidruma un gāzu cirkulāciju, veicina baktēriju vairošanos un izraisa iekaisumu.
Dažkārt apendicīta attīstībā nozīme var būt arī infekcijām vai iekaisīgiem procesiem citviet organismā. Precīzs mehānisms ne vienmēr ir nosakāms, taču jebkurā gadījumā stāvoklis prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību.
