- Šobrīd daudzi saaukstējas, puņķojas, klepo un lūkojas antibiotiku virzienā. Vai tas ir pareizi?
Paaugstināta temperatūra vēl absolūti nenozīmē, ka uzreiz jālieto antibiotikas. Klepus un iesnas pēc saaukstēšanās var saglabāties līdz pat mēnesim. Klepus ir pilnīgi normāla parādība, un tas nebūt nenozīmē, ka laiks antibiotikām! Ārstam jāmāk atšķirt, vai šis ir saaukstēšanās klepus, kas vēl aizvien turpinās, vai tam ir cits iemesls, jo klepus var būt simptoms ļoti daudzām slimībām.
Tad vēlams paņemt asins analīzi, uztaisīt plaušu rentgenu un izspriest – varbūt tomēr vajag antibiotikas.
Pat ja ir dziļš klepus, tas ar antibiotikām nav jāārstē! Ir jāsaprot, kāpēc tāds radies. To var radīt vīrusu izraisīta infekcija, ko neārstē ar antibiotikām, bet klepus var būt arī plaušu karsoņa pazīme, ko ārsts atklās pēc analīzēm un plaušu bildēm.
- Cik dienu tās jālieto? Saka: ja jūties labāk jau nākamajā vai aiznākamajā dienā, zāļu dzeršanu nedrīkst pārtraukt, jo vajadzīgs pilns kurss, lai iznīcinātu baktērijas un novērstu slimības atkārtošanos.
Biežākajām infekcijām, kad lieto antibiotikas, – plaušu karsoņa, urīnceļu iekaisumiem – nekur nav strikti norādīts kursa ilgums. Ir ļoti maz ar antibiotikām ārstēto slimību, kad konkrēti noteikts, ka zāles attiecīgās devās jālieto 10 dienas vai mēnesi. Holandē tika veikts nopietns pētījums: mājās plaušu karsoņa ārstēšanā ar antibiotikām tika salīdzinātas divas grupas – vieni lietoja zāles trīs dienas, otri astoņas. Izārstēšanās bija pilnīgi vienāda abās grupās!
Rezistences risks pieaug no pārāk ilgas lietošanas – jo ilgāk, vairāk, biežāk lietojam antibiotikas, jo lielāks risks sevī selekcionēt rezistento mikrobu.
Protams, ir noteiktas situācijas, kad var būt arī ilgāks lietošanas kurss. Piemēram, cilvēkiem, kas daudz smēķē, lieto alkoholu, vienmēr ir augstāks komplikāciju risks, tad nebūtu prāta darbs dzert antibiotikas tikai trīs dienas.
Ir vēl viens vecs likums, pēc kā var vadīties… Ja divas trīs dienas pēc antibiotiku sākšanas cilvēkam nav temperatūras, tās var atcelt, zāles savu darbu jau ir padarījušas.
- Cik ātri cilvēka normālā mikroflora pēc antibiotiku lietošanas atgūstas? Vai papildus lietot probiotikas jeb labo baktēriju kapsulas?
Ja cilvēkam nav sēnīšu infekcijas, ja nav antibiotiku izraisītas caurejas, noteikti nekas profilakses nolūkos nav jālieto. Neatkarīgie pētījumi saka: probiotikas vairāk nepalīdz kā palīdz. Par probiotiku lietderīgumu dati ir ārkārtīgi kontraversāli. Labāk to vietā nograuzt burkānu, kāpostu, lietot skābpiena produktus.
Antibiotikas jālieto…
- Ja ir urīnceļu iekaisums. Ja sāp čurājot, tad skaidrs, ka ir urīnceļu infekcija. Te bez antibiotikām neiztikt! Standarta situācijās jālieto nevis plaša profila antibiotikas, bet gan nitrofurantoīns vai tautā sauktais biseptols.
- Ja ir plaušu karsonis. Jālieto penicilīns vai amoksicilīns, kuru Latvijā pneimonijas ārstēšanā lieto maz.
- Ja ir strutainā angīna, kuru izraisījis streptokoks.
- Ja ir vidusauss iekaisums, kas pasliktinās vairāku dienu laikā.
- Ja ir acu iekaisums – konjunktivīts.
- Ja ir gonoreja un sifiliss.
- Ja ir roze.
- Slimnīcās pirms operācijām pacienti profilaktiski saņem vienu devu antibiotiku, lai samazinātu brūču infekcijas risku.
Antibiotikas nevajag…
- Ja tu esi vienkārši saaukstējies. Te vērojams vislielākais nevajadzīgais antibiotiku patēriņš! It sevišķi bērniem, kuriem biežāk ir vīrusu izraisītas augšējo elpceļu saslimšanas, bet bakteriālās infekcijas viņiem ir samērā reti.
- Ja tev ir gripa. Jo gripu bez komplikācijām neārstē ar antibiotikām.
- Ja tev ir dziļais klepus. Šajā gadījumā jānoskaidro, kas izraisa klepu.
- Ja ir zaļie puņķi. Tas ir normāli. Izņēmums ir situācija, kad parādās izteiktas sāpes sejā, kas norāda uz blakusdobumu iekaisumu. Taču arī tad jāizvērtē, vai tas patiešām ir blakusdobuma iekaisums, uztaisot rentgena bildi.
Ievēro laika intervālus!
Ja antibiotikas jālieto:
- 1 reizi dienā – ik pēc 24 stundām;
- 2 reizes dienā – ik pēc 12 stundām;
- 3 reizes dienā – ik pēc 8 stundām;
- 4 reizes dienā – ik pēc 6 stundām.