Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
11
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Statistika Latvijā
Alcheimera slimības statistika Latvijā neatspoguļo slimības patieso izplatību realitātē. Statistikā prevalē citas demenču formas, kas saistītas ar asinsvadu traucējumiem, piemēram, vaskulārā demence (piemēram, galvas traumas vai alkohola lietošanas dēļ) un relatīvi maz Alcheimera slimības diagnožu. Kāpēc tā?
Būtiska problēma ir tajā, ka visu instrumentālo izmeklējumu lietošana – datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse – vēl nebūt nenodrošina, ka tiks noteikta stabila diagnoze. Piemēram, diezgan izteiktu plānprātību sadzīvē varam klīniski konstatēt kā simptomu, taču magnētiskajā rezonansē smadzeņu bojājumi nav saredzami, ja vien izmeklējumi netiek veikti pētījumu līmenī.
Tā kā Alcheimera slimnieki ir gados vecāki, ārstam tehniski ir daudz vienkāršāk norakstīt šos traucējumus uz asinsvadu patoloģijas rēķina. Tāpēc visbiežāk Alcheimera demence ir un paliek klīniska diagnoze, kur kognitīvās funkcijas traucējumus novērtē, runājot ar cilvēku un veicot relatīvi vieglus testus (piemēram, minimentālo vai MoCa testu) ar vienkāršiem jautājumiem. Taču nav pamata domāt, ka esam unikāla valsts, kur neslimo ar Alcheimera slimību, – esam Eiropas valstu līmenī un, pieaugot latviešu dzīvildzei, demenču slogs aizvien palielināsies.
Raksta turpinājums:
