Garajam klepum ir 3 fāzes:
- pirmajā fāzē pazīmes ir ļoti līdzīgas kā augšējo elpošanas ceļu vīrusa g adījumā – var būt saaukstēšanās sajūta, iesnas, neliela temperatūra, iespējams, iekaisis kakls un sauss klepus. Pirmā fāze ilgst apmēram nedēļu, pusotras;
- otrajā fāzē sākas slimībai raksturīgais klepus – lēkmjveida, bez atvieglojošas atklepošanas, turklāt klepojot trūkst gaisa. Nereti ir pat ribu sāpes un vemšana, bet ne no sliktas dūšas – no tā, ka kuņģis klepus lēkmes laikā spēcīgi tiek kairināts un sažņaudzas, izraisot vemšanu. Klepus lēkme noslēdzas ar svilpjošu, garu ieelpu;
- trešā ir atveseļošanās fāze, kad klepus vairs nav tik mokošs un arī klepošanas biežums pakāpeniski samazinās. Var būt sēcoša vai čīkstoša skaņa ieelpas un izelpas laikā.
Kas jāzina par garo klepu?
- Garais klepus (Bordetella pertussis) ir pieskaitāma bērnu infekcijas slimībām, taču ar to mēdz slimot arī pieaugušie.
- Vakcīna pret garo klepu ir iekļauta vakcinācijas kalendārā kombinētajā potē, kuru parasti bērni saņem trīs reizes jau līdz gada vecumam.
- Slimību kontroles un profilakses centra jeb SPKC dati vēsta, ka šogad no 1. līdz 30. jūnijam tika reģistrēti 297 jauni garā klepus gadījumi. Kopā 2024. gadā Latvijā līdz 30. jūnijam reģistrēti 759 garā klepus gadījumi.
- Vidēji garais klepus ilgst 7 nedēļas, bet var būt arī ilgāk.
- Imunitāte ir vājāka maziem bērniem un mazinās arī dzīves otrajā pusē, tāpēc ap 80 % no visiem, kas saslimst ar garo klepu, ir bērni līdz piecu gadu vecumam un vecāka gadagājuma cilvēki.
- Garais klepus uzskatāms par smagu infekcijas slimību, bet visbīstamākā tā ir mazuļiem līdz gada vecumam – bērni var nomirt no afeksijas jeb, vienkārši sakot, aizrīšanās. Piemēram, kad bērns guļ, viņam sākas klepus lēkme, kas beidzas ar vemšanu, un atvemtā masa nokļūst trahejā un bronhos.
- Vēl garais klepus var izraisīt tādas komplikācijas kā pneimonija, vidusauss iekaisums un retāk arī smadzeņu tūsku un asinsizplūdumu smadzenēs, kas ir dzīvībai bīstams stāvoklis.
Ja pastāv iespēja, ka notikusi inficēšanās ar garo klepu:
- jāsazinās ar ģimenes ārstu telefoniski, lai ārsts sniegtu padomus un nepieciešamības gadījumā nozīmētu ārstēšanu;
- kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, jālieto sejas maska vai respirators, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās risku;
- jāizvairās no kontakta ar bērniem un zīdaiņiem, līdz infekcijas izārstēšanai. Atcerieties, ka garais klepus ir īpaši bīstams zīdaiņiem!
Pasargā vakcīna!
Saskaņā ar aktuālo bērnu vakcinācijas kalendāru, vakcīna pret garo klepu jāsaņem 2, 4, 6, 12–15 mēnešu, 7 un 14 gadu vecumā, vakcinējoties ar kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu (2, 4, 6, 12–15 mēnešos), kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu (7 gadu vecumā) un kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem (14 gadu vecumā).
Šobrīd salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku, būtiski pieaudzis nevakcinēto bērnu skaits, kuri nav saņēmuši balstvakcīnu pret garo klepu 7 un 14 gadu vecumā.
Rakstā izmantoti dati no SPKS mājaslapas.