Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Septembra pirmajā pusē ar difteriju bija saslimuši četri vienas ģimenes cilvēki – māte un trīs bērni. Neviens no viņiem nebija vakcinējies pret šo ļauno slimību. Diemžēl četrgadīgs puisītis šo cīņu zaudēja. Kas ir difterija un kāpēc tā ir tik bīstama, stāsta pediatre un infektoloģe Dr. med. Dace Zavadska.
Difterija ir smaga slimība
No difterijas var aiziet bojā! Atliek vien ielūkoties vēstures grāmatās, lai redzētu, ka līdz vakcīnas izveidei un valsts programmas ieviešanai difterija pļāva gan mazus, gan lielus.
Visi, kas miruši no difterijas pēdējos gados, itin neviens nav bijis vakcinējies.
Daudzi ārsti šodien nav redzējuši, kādi dzīvē izskatās difterijas simptomi, tāpēc šobrīd visiem jāatceras, ka tā var būt difterija. Slimība sākas līdzīgi kā angīna – kakls īsti nesāp, bet pietūkst mandeles, vēlāk uz tām veidojas plēvei līdzīgs pelēks aplikums, kas aizklāj rīkles galu. Tulkojumā no grieķu valodas difthéra nozīmē plēve, āda, tā norādot uz raksturīgo aplikumu, kas, aizklājot rīkli, smacē sasirgušo.
Vecākiem jāzina, ka grūtības norīt un elpot var būt pirmie difterijas simptomi, tomēr, vēlreiz uzsveru, sāpes kaklā bērns vai pieaugušais var arī nesajust.
Ja slimības simptomi sākumā nav tik akūti un bērns netiek aizvests pie ārsta pirmajās trīs dienās, pat ievadot lielas specifiskā difterijas imūnglobulīna devas, dzīvību var neizdoties glābt.
Proti, difterijas nūjiņa izdala eksotoksīnus, un indīgās vielas ar asinsriti un limfātisko sistēmu izplatās uz citiem orgāniem un postoši iedarbojas uz sirdi, nervu sistēmu, nierēm, aknām un citiem orgāniem. Notiek organisma smaga vispārēja saindēšanās. Bojājumi ir tik nopietni, ka iestājas paralīze, nieru mazspēja vai pārstāj darboties sirds. Tātad plēve nav vienīgais, kas var nogalināt. Tieši tā!
Difterijas CV
- Ierosina. Nūjiņveida baktērija Corynebacterium diphtheriae. Tā labi pacieš aukstumu, izžūšanu, ilgstoši saglabājas uz difterijas nēsātāju vai slimnieku lietotiem priekšmetiem.
- Infekcijas avots. Difterijas slimnieks vai baktērijas nēsātājs, kuram pašam slimības simptomu nav. Tieši nēsātāji citus aplipina visbiežāk, kamēr pašus pasargā laba šūnu imunitāte.
- Izplatās. Ar siekalu pilieniem, cilvēkam runājot, klepojot, šķaudot. Var inficēties, lietojot kopīgus traukus vai bērni – rotaļlietas. Pie difterijas nūjiņas var tikt, arī skūpstoties vai sarokojoties.
- Visbiežāk tiek inficēti. Elpceļi, retāk – dzimumorgānu vai acu gļotāda un āda. Arī šajos gadījumos bojājuma vietā veidojas difterijai raksturīgās plēves.
- Jāārstē slimnīcā! Pacients saņem antitoksisko serumu, kas iegūts no imunizētiem zirgiem. Ja nav komplikāciju, atveseļošanās notiek pāris nedēļās.
- Difterijas nūjiņas nēsātājus atklāj, veicot saslimšanas gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu. No rīkles gala tiek ņemta uztriepe, lai pārbaudītu C. diphtheriae klātbūtni. Ja atklāj baktēriju toksisko celmu, uzsāk ārstēšanu ar antibiotikām.
Lai gan nēsātājs pats nav slims, ārstēšana vajadzīga, lai pasargātu apkārtējos.
Nēsātāji parasti ir nevakcinētie, bet 2–4 nedēļas nūjiņu var nesāt arī imunitāti ieguvis cilvēks.
Difterijas pirmās pazīmes
- Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, dažos gadījumos pat līdz 10 dienām.
- Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un tad attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:
– vispārējs savārgums;
– temperatūras paaugstināšanās;
– kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības;
– uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli.
- Aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā. Maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana. Iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums.
AVOTS: Slimību profilakses un kontroles centrs.
