• Aktīvs un… traumēts. Dažādi scenāriji un risinājumi

    Slimības
    Arta Lāce
    21. jūlijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Saule, vasara un jūra! Nesēdēsi taču iekšā kā tāda beka, vai ne?! Zvilnēšana pludmales smiltiņās lai paliek laiskiem opjiem, bet spicos čaļus karstais laiciņš vilināt vilina atpūsties ar jaudu, liekot adrenalīnam asinīs pakāpties virs ierastā ikdienas līmeņa. Taču aktīva atpūta dabā ir saistīta ar paaugstinātu traumu risku, un ilgi gaidītais atvaļinājums var beigties, tā arī īsti nesācies. Mācies no citu kļūdām! Konsultē traumatologs ortopēds Sandris Petronis.

    Lūzumi

    Ļoti iedarbīga kaulu laušanas metode ir kritieni, kas radušies, braucot ar elektrisko skrejriteni, kura mazie ritentiņi ir gluži kā radīti, lai paklupinātu braucēju pat pie nelieliem ceļa negludumiem. Tiesa, pēdējā laikā skūteristu proporciju traumpunktos apsteidz tie, kas nožāvušies, braucot ar velosipēdu.

    Tipiskākā ātrbraucēju un bedrīšu upuru trauma ir lauzts atslēgas kauls, potīte vai apakšstilbs.

    Jo lielāks ātrums un jo augstāk atrodies virs zemes, jo nopietnāka trauma un sarežģītāks lūzums – tas var būt šķembains, ar kaula nobīdi. Šajā ziņā nekas nespēj konkurēt ar motociklistu traumām.

    Nedienās mēdz iedzīvoties arī skrituļotāji, kas labākajā gadījumā nobrāž ceļus, bet sliktākajā – salauž plecu vai plaukstas pamatni. Bet vienīgais veids, kā gāžoties pasargāt sevi no traumām, ir krist pareizi un ar glanci – sagrupējot muskuļus un ķermeni tā, lai kritienu pārvērstu kūlenī.

    Enerģijas izlāde notiks, bet velšanās ļaus izvairīties no tieša sitiena, un lūzumu vietā tiksi vien pie sasitumiem un nobrāzumiem.

    Ja aktīvā atpūta tev nozīmē rāpšanos uz jumta vai kokos, piemēram, lai lāpītu caurumus vai uzbūvētu bērniem māju uz vistas kājas, apdomā, vai šo darbiņu labāk neuzticēt profesionālim. Līdz ar apņēmību un līdzsvara noturēšanas prasmēm viņam būs arī vajadzīgais drošības ekipējums. Ja tomēr darbojies augstumā, pārliecinies, vai trepes, kuras izmantosi, nav satrunējušas, palūdz tās pieturēt un gādā, lai līdzās ir vēl kāds cilvēks, kas nelaimes gadījumā var izsaukt palīdzību.

    Krītot no augstuma, parasti piezemēšanās notiek uz kājām, un tad cieš potītes vai papēža kauls. Stiprāka trieciena gadījumā var salūst arī mugura. Ja krīti uz galvas, tās var būt beigas.

    Jā, arī slaida ieniršana ar galvu pa priekšu pat labi zināmā ūdenstilpē var būt liktenīga kakla skriemeļiem, mugurkaulam un tev pašam, jo, pavasara palos staigājot ledum un skalojoties ūdeņiem, upes, ezera vai dīķa gultne mēdz izmainīties līdz nepazīšanai.

    Ja cietusi mugura vai galva, sauc neatliekamo palīdzību. To pašu dari arī tad, ja lūzumam ir skaidri redzama kaulu nobīde, deformācija, kaulu gali strīķējas viens pret otru, nejauki krakšķot, vai lūzušais kauls izdūries cauri miesai.

    Arī tad, ja nav tik traki, lai sauktu ātros, uz traumpunktu tomēr vajag aizbraukt.

    Lūzumiem ir raksturīga tūska un sāpes, kas nemazinās ne tuvākajās stundās, ne dienās. Ir arī traucēta funkcija, piemēram, uz kājas nav iespējams atsperties, un rokas locītavu nevar pakustināt. Taču pirmās diennaktis tādi paši simptomi ir arī saišu sastiepumam, tāpēc traumas izvērtēšanā bez rentgena neiztikt.

    Ja vari pārvietoties, uz slimnīcu dodies paša spēkiem, bet nekas briesmīgs nenotiks arī tad, ja pie lauztas kājas sauksi ātros – neatliekamās palīdzības komanda pratīs lauztos kaulus pareizi imobilizēt jeb nofiksēt, pasargājot no izkustēšanās. Tas mazinās sāpes un novērsīs tālāku bojājuma attīstīšanos. Un mediķiem ir arī jaudīgākas pretsāpju zāles.

    Sastiepumi un plīsumi

    Volejbols, regbijs un citi sporta veidi, ko spēlē smiltīs vai pļaviņā, proti, uz nelīdzenas virsmas, vai atpūta uz ūdens, izmantojot veikbordu vai ūdensslēpes, mēdz rezultēties ar locītavu sastiepumiem un saišu plīsumiem. Turklāt labi zināmās ceļgala locītavu krusteniskās saites nav vienīgās, kas plīst, – plīst arī meniski, sarauta var tikt iekšējā sānu saite, izmežģītas plecu locītavas.

    Pirmā palīdzība

    Kāju atbalsti pret spilveniem, paceļot augstāk par dupsi, lai veicinātu limfas atteci un mazinātu tūsku. Roku iesien lakatā. Lauztajām un sastieptajām ekstremitātēm jāpaliek mierā, tās nevajag kustināt.

    Sāpju un pampuma mazināšanai izmanto vēsu kompresi – tā var būt dvielī ietīta ledus vai saldētu dārzeņu paka, no ledusskapja izņemta piena pudele vai gurķu burka.

    Neturi ilgāk par 20 minūtēm, citādi efekts būs pretējs – noņemot kompresi, asinis traumētajā vietā pieplūdīs ar jaunu sparu, pastiprinot pampumu un sāpes. Tāpēc ievēro 20 minūšu pauzi.

    Ja traumu esi guvis, atrodoties tālu no civilizācijas, lauzto vietu vari mēģināt imobilizēt, pieejot radoši, – vari piesaitēt sarullētas avīzes vai pagatavot no tām tādu kā laiviņu. Derēs arī lietussargs, telts mietiņi vai mežā atrodami koka gabali.

    Apdegumi

    Ja kempingā piešauj roku pie grila, parasti apdegumi ir virspusēji un neprasa došanos pie daktera. Lai neturpinātos karstuma kaitīgā iedarbība uz audiem, apsvilināto vietu vispirms ir jāatvēsina, kādas desmit minūtes paturot zem remdena ūdens strūklas, pieliekot aukstumkompresi vai izmantojot atvēsinošas putas vai želeju.

    Tiesa, dzesēšanai jēga ir tikai pirmās pārdesmit minūtes pēc apdedzināšanās.

    Dziedēšanai un brūces nosegšanai palīdzēs pantenols vai cits pretapdegumu līdzeklis, un sākumā var uzlikt brūcei pārsēju, taču vēlāk labāk atstāt apdegumu neapklātu. Ja bojājums nav plašs, ventilēšanās ļaus tam apžūt un ātrāk veidot kreveli, bet, mainot pārsējus, tu riskē nodīrāt dzīt sākušo ādu. Vari izmantot preparātus, kas satur ­hialuronskābi vai koloidālo sudrabu.

    Apdeguma čūlas pašrocīgi nevajadzētu mēģināt pārdurt un noņemt – tas ir profesionāļu darbiņš, jo nemaz nevajag daudz, lai brūcē ieperinātos infekcija.

    Tomēr pūslīšus nevajadzētu arī ignorēt – lai gan sākumā tie darbojas kā brūces dabiskais aizsargs, pēc trim četrām dienām čūlās esošais šķidrums pārvēršas par strutu perēkli.

    Ar nopietnākiem apdegumiem dodies uz Austrumu slimnīcas klīniku Biķernieki, kas ir specializējusies apdegumu aprūpē.

    Grieztas un plēstas brūces

    Te nu ļaudis mēdz izpausties krāšņi – sākot ar nopļautiem, noēvelētiem vai ar fleksi vai ripzāģi nošņāptiem pirkstiem, beidzot ar izrautiem miesas lēveriem, ievelkot kājā ķēdes zāģi. Tās ir sāpīgas un nopietnas traumas, no kurām var samērā viegli izvairīties, ievērojot darba drošības prasības. Darbarīkus lieto tikai tam, kam tie paredzēti (zāģa ripa nav domāta likšanai uz flekša!), un noteikti izmanto aizsargekipējumu.

    Krokši vai baseina čības nepasargās tavus pirkstus no pļaujmašīnas asajiem zobiem.

    Ja ar zāģi trāpīsi augšstilbā, kur ap kaulu ir daudz mīksto audu, kauls varbūt arī paliks vesels. Taču zāģa zobi var pārraut lielāku asinsvadu, tad problēma būs krietni bīstamāka.

    Savukārt apakšstila kaulu nesargā gandrīz nekas, iezāģēt kaulā var ļoti viegli. Diez vai kāds alkst amputēt sev kāju, un, par laimi, tā gadās reti, jo ellīgās sāpes liek mest zāģi pie zemes. Tomēr piemērotākais kokapstrādes ietērps ir nevis šorti, kas tikai apsedz plikumus, bet bieza auduma bikses ar īpaši vērptu šķiedru, kas aptur zāģa zobus.

    Pirmā palīdzība

    Nekad un nevienā brūcē nelej spirtu, zeļonku vai jodu! Viena lieta, ka tādējādi būsi parūpējies par neciešamām sāpēm, bet šāda dezinfekcija arī sabojās audus un apgrūtinās bojājuma dzīšanu.

    Arī ja pušumā tikusi mašīneļļa, smiltis vai koka skaidas, vislabākā tīrīšana ir ļaušana brūcei mazliet, kādas 20–30 sekundes, paasiņot.

    Protams, ja vien dzīvības sulas negāžas ar straumēm – ja ir aizdomas par asinsvadu bojājumu, asiņošana bez kavēšanās jāaptur, izmantojot spiedošu pārsēju, un jāsauc neatliekamā palīdzība vai jādodas uz tuvāko traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Citos gadījumos pietiks vienkārši ar tīru pārsēju.

    Nopietnu brūču tīrīšanu atstāj mediķu ziņā – tas parasti notiek operāciju zālē, lokāli atsāpinot traumēto vietu vai uz brīdi tevi iemidzinot.

    Netīras un plēstas brūces tīrīšana var būt diezgan liels izaicinājums pat ķirurgam, jo ļoti rūpīgi ne vien jāizmazgā pušums – to dara ar sterilu ­fizioloģisko šķīdumu –  bet arī jāizgriež visi bojātie audi. Anestēzija vai narkoze ļaus dakterim izpētīt, vai nav kādi dziļāki bojājumi, piemēram, pārgrieztas cīpslas vai ­saplēsti muskuļi.

    Ja esi kļuvis par suņa upuri, vispirms brūcei ļauj mazliet paasiņot, pēc tam vari nomazgāt plēsumu ar tīru ūdeni vai pievienot tam dezinficējošas ziepes un beigās nosegt izkosto caurumu ar sterilu pārēju.

    Kodumi dzīst slikti – dzīvnieka siekalās dzīvo dažādi mikrobi, kas var inficēt pušumu, turklāt brūcei ir stipri sapluinītas malas.

    Ja vien pušumi nav lieli un nedraud ar neglītu rētu redzamā vietā, parasti suņa kodumus nešuj. Ja kodējs ir mājas suns – tātad, visticamāk, potēts pret trakumsērgu –, ar to arī pietiks. Taču, ja tev iekampis kāds klaiņotājs, drošībai būs jāsapotējas pret trakumsērgu, neskatoties uz to, ka Latvija tiek uzskatīta par brīvu no šīs kaites. Ja dzīvnieks pacenties kārtīgi un iekampis labi dziļi, ārsts var ieteikt lietot antibiotikas.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē