Rīga +9°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Lūdzu, iesakiet, kā diagnosticēt demenci cilvēkam, kuru nav
iespējams labprātīgi aizvest pie ārsta? Situācija kļūst arvien sliktāka, bet viņam ir ļoti smags raksturs. Gunta
Cilvēciski es jūs saprotu, taču no juridiskā viedokļa iespēja aizvest kādu pie ārsta bez viņa piekrišanas ir diskutabla. Protams, ja tuvinieks atsakās no palīdzības, var pārņemt bezspēcība.
Taču vienmēr jāatceras, ka ir cilvēka pamattiesības, kuras nedrīkst pārkāpt, piemēram, izvēlēties doties pie ārsta vai to nedarīt.
Savukārt, ja psihiskā veselības stāvokļa dēļ tiek apdraudēta paša cilvēka vai apkārtējo dzīvība, veselība un drošība, tad jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, un sāk darboties Ārstniecības likuma 68. pants jeb ārstēšana psihiatriskajā stacionārā bez pacienta piekrišanas.
Tomēr iesaku sākt ar pakāpeniskiem soļiem. Ja savam tuviniekam novērojat veselības traucējumus, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Viņš ir pietiekami kvalificēts, lai diagnosticētu demences radītas uzvedības izmaiņas vai arī tādas psihiskas novirzes kā miega traucējumi un garastāvokļa izmaiņas.
Praksē novērots, ka demences pacientu un senioru aprūpe Latvijā ir ļoti sarežģīta, bieži vien ārsts vajadzīgs tikai sekundāri – daudz būtiskāks ir sociālais atbalsts, aprūpe un regulāra klātesamība senioram.
Ko saka ģimenes ārsts Ainis Dzalbs?
Šādās situācijās pacienta piederīgajiem iesaku vispirms vērsties pie ģimenes ārsta, pastāstīt par situāciju un saviem novērojumiem. Demences izpausmes – nevēlēšanās sadarboties, aizdomīgums, naidīgums un kašķīgums – ir slimības pazīmes, nevis tikai raksturs. Arī šajā gadījumā tas, kas tiek nosaukts par raksturu, varētu liecināt par jau pietiekami ilgu slimības gaitu.
Pirmā demences pazīme nereti ir ne tik daudz atmiņas un kognitīvās funkcijas traucējumi, cik tieši personības izmaiņas.
Gadījumos, kad radiniekiem ir nopietnas bažas par tuvinieka veselības stāvokli, bet viņš negrib sadarboties un cilvēku neizdodas aizvest pie ģimenes ārsta uz konsultāciju, dakteris dodas mājas vizītē.
Parunājot ar pacientu un novērtējot viņa veselības stāvokli, sevišķi, zinot, kāds viņš ir bijis iepriekš, ģimenes ārsts var vienpersoniski noteikt demences diagnozi. Protams, vēlama būtu arī psihiatra konsultācija. Ja pacientam nepieciešama papildu aprūpe vai sociālā dienesta iesaiste, ģimenes ārsts var nokārtot invaliditātes grupu.
