Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Profesore, ja es tagad redzu kā ērglis, kāpēc man būtu jāpārbauda sava tīklene?!
– Tieši tāpēc! Ar vecumu saistītās tīklenes distrofijas jeb makulas deģenerācijas pašā, pašā sākumā var nebūt pilnīgi nekādu simptomu, toties speciālists ar aparatūru un ar aci jau var ieraudzīt makulas rajonā – tīklenes centrālajā, visjutīgākajā, daļā – izmaiņas, slimības pirmās pazīmes.
Ja to ņem vērā, tad savukārt var sākt darīt visu, lai tīklenes izmaiņas neprogresē un lai cilvēks var saglabāt savu redzi ilgākam laikam.
Ja tu zini, ka slimības sākums jau ir, tad jāatmet smēķēšana, jāsāk dzīvot ļoti veselīgi – labi jāizguļas, stress jāsamazina, jācenšas nepārpūlēt acis, jāēd visādas zaļas lietas.
– Konkrēti kas?
– Kāposti, spināti, brokoļi, avokado, kuros ir augsts antioksidantu līmenis. Visi krāsainie dārzeņi, augļi, ogas. Sarkanā, zaļā un dzeltenā paprika, tomāti. Citrusaugļu sulas – apelsīnu, greipfrūtu. Biešu sula ir laba, ābolu. Lai vecuma makulas deģenerācijas sausā forma neprogresētu, jālieto uzturs vai pārtikas piedevas, kas satur luteīnu, zeaksantīnu, cinku, varu, C, E un D vitamīnu plus omega 3 taukskābes.
Tas viss pamatots ar AREDS 2 klīniskajiem pētījumiem.
Sākumā notika pētījums AREDS, iekļaujot uzturvielu sarakstā arī bēta karotīnu, bet tad atklājās, ka to nav labi lietot smēķētājiem – viņiem palielinās vēža attīstības risks –, tāpēc AREDS 2 pētījumā bēta karotīnu nomainīja pret luteīnu un zeaksantīnu, kas ir taukos šķīstoši dzeltenie pigmenti ksantofili, arī no karotinoīdu saimes. Cilvēka ķermenis nespēj veidot luteīnu un zeaksantīnu, tie jāuzņem no ārpuses.
Jāierobežo piesātināto taukskābju daudzums.
Par speķīti ir dalītas jūtas, reizēm nedaudz drīkst, taču treknie sieri, ja tos ēd regulāri un pārmēru, acīm ir slikti. No vienas puses, piena olbaltumi mums ir vajadzīgi, taču piesātinātās taukskābes – nē. Cukura lietošanu vajadzētu ierobežot.
Un vēl… Ja sākusies ar vecumu saistītā makulas deģenerācija, iesaka neskatīties ilgstoši viedierīcēs, jo tās izplata zilo gaismu, kas ietekmē tīkleni tāpat kā saules ultravioletā starojuma zilā daļa. Darbam ar datoru jālieto brilles ar zilās gaismas filtru, lai tīkleni pasargātu no oksidatīvā stresa.
– Ja ir sausā forma, jābūt arī mitrajai…
– Vecuma makulas deģenerācijai izšķir vieglo stadiju, vidējo un vēlīno, taču slimība vienmēr sākas ar sauso formu – ar maza izmēra drūziņām, kas ir vielmaiņas galaproduktu lipīdu un olbaltumu izgulsnējumi zem tīklenes pigmenta epitēlija un bojā to.
Zināmā mērā šo procesu, kad tīklenes audos nogulsnējas vielmaiņas galaprodukti, var uzskatīt par normālu novecošanas procesu.
Visiem tā notiek! Apmēram 80 gadu vecumā tīklenē drūzas jau ir 70–80 procentiem cilvēku, un vairumam tās nekādas īpašās sūdzības nerada. Mazas drūzas skaitās sīkākas par 63 mikroniem. Vidēji izteikta ar vecumu saistīta makulas deģenerācija ir tad, kad drūzas kļūst lielākas – no 63 līdz 125 mikroniem. Savukārt vēlīna makulas deģenerācija nozīmē, ka ir attīstījusies ģeogrāfiska atrofija vai horioretināla neovaskularizācija, kas jau ir slimības mitrā forma.
Tātad kādu laiku ir sausā forma tikai ar drūzām, un tad nezināmu iemeslu dēļ slimība piepeši pārvēršas par mitro formu.
Riska faktori ir vecums virs 55 gadiem, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna un cukura līmenis asinīs, aptaukošanās, ar piesātinātajiem taukiem bagāts uzturs, stress. Vārdu sakot, tie paši tradicionālie iemesli, kas vairumam citu hronisku kaišu.
– Horioretinālā neovaskularizācija… Ko tas nozīmē?
– Nepareiza jaunveidotu asinsvadu augšana zem tīklenes. Jaunos asinsvadus organisms it kā audzē kompensatori – lai tajā tīklenes vietā, kur šūnām ir išēmija jeb skābekļa bads, pievadītu vairāk skābekļa. Taču šiem jaunveidotajiem asinsvadiem ir nepareiza, slikta sieniņa, kurai ir palielināta caurlaidība, un šķidrums caur asinsvada sieniņu izsūcas laukā, krājas zem tīklenes, radot tūsku tīklenē un arī asinsizplūdumus. Tā ir tīklenes distrofijas mitrā forma.
Bet ne vienmēr šādi notiek – drūzas var arī tupināt attīstīties kā sausā forma, tad veidojas ģeogrāfiskā atrofija – tātad tajā vietā zūd pigmenta epitēlijs, un cilvēks neredz.
Viņš stāsta par pleķa sajūtu pašā acs centrā, kropļojas taisnās līnijas, izkrīt burti…
No vienas puses, traki, jo cilvēks zaudē spējas lasīt, rakstīt, braukt ar mašīnu, saskaitīt naudu un atpazīt cilvēku sejas. Bet, no otras puses, – perifērā redze nezūd, tātad cilvēks nav pilnībā akls. Tīklenes distrofija nav glaukoma, kad jātaustās gar sienām, jo cilvēks neredz neko. Ar vecuma makulas deģenerāciju viņš var sev pagatavot ēst, var sevi apkopt, bet nespēj izdarīt precīzas, sīkas lietas.
– Kura forma labāka – sausā vai mitrā?
– Abas sliktas, abas var beigties ar būtiskiem redzes traucējumiem. Sausā forma ir lēnāk noritoša, toties tai nav īsti ārstēšanas – medicīna piedāvā tikai vitamīnus un minerālvielas. Pavisam nesen, šogad februārī, ASV tikai apstiprināts pirmais medikaments sausās ģeogrāfiskās tīklenes distrofijas ārstēšanai. Darbīgā viela ir pegcetakoplāns (pegcetacoplan).
Līdz Latvijai šīs zāles vēl nav nonākušas, joprojām turpinās klīniskie pētījumi.
Savukārt, kad sākas mitrā forma, tas notiek diezgan strauji – pat dienas laikā rodas asinsizplūdums tīklenē, un cilvēks pēkšņi acs priekšā sajūt pleķi, kropļojas taisnās līnijas, bet šai formai iespējama ārstēšana – intravitreālās injekcijas ar vielu, kas bloķē asinsvadu endotēlija augšanas faktoru (VEGF).
Intravitreāli nozīmē – dūriens iekšā acs ābolā…
Ar šīm zālēm slimības attīstību var apturēt vai pat uzlabot redzi. Redze uzlabojas 80–90 procentiem pacientu, jo, protams, zūd tīklenes tūska. Bet principā tā ir ārstēšana, ar kuru cilvēkam jārēķinās visu atlikušo mūžu, jo tajā brīdī, kad mitrā tīklenes distrofija parādās, tā arī tāda paliek.
Jā, mitro formu apārstē, tad ir miera periods, līdz slimība atkal var aktivizēties, bet gala rezultāts mitrajai formai ir rētaudu stadija, un tad gan vairs nekas nav līdzams.
Visefektīvākā mitrās formas ārstēšana ar injekcijām ir tad, ja to uzsāk 7–21 nedēļā, kopš acs priekšā parādījies plankums.
Ja cilvēks atnāk pie daktera un stāsta: «Ui, man jau divus gadus ir pleķis acs priekšā!» – tā ir, kā es saku, veca slimība, un reakcija uz zālēm būs sliktāka nekā, ja cilvēks vērstos pēc palīdzības savlaicīgi.
– Acī potējamās zāles ir dažādas, un vai tās joprojām valsts neapmaksā?
– Pats pirmais medikaments makogēns parādījās pasen – 2005. gadā –, bet tas praksē neiegājās, jo uzreiz attīstījās konkurents, kuram bija daudz labāka bloķējošā iedarbība uz asinsvadu endotēlija augšanas olbaltumu (VEGF). Tāpēc Avastin jeb bevacizumaba ir pirmais anti-VEGF preparāts, kurš patiesībā joprojām ir off-label use medikaments – proti, tāds, ko var lietot neatbilstoši zāļu aprakstam.
Jā, avastīns nav paredzēts ievadīšanai acīs – klasiski to izmanto resnās un taisnas zarnas vēža ārstēšanai, bet pat ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) atzīst, ka avastīnu drīkst izmantot ārsti uz savu atbildību arī kā acu medikamentu, ja viņi izsver visus riskus, zina šo medikamentu un uzskata, ka tas ir pacientam lietojams.
Avastīns ir zāles numur viens visā pasaulē, jo ir salīdzinoši lētākas par pārējiem anti-VEGF medikamentiem.
Arī mēs avastīnu lietojam acīs intravitreālu injekciju veidā. Taču dažreiz notiek tā, ka uzlabošanās no šīm zālēm īsti nav, un tad mēs pacientam sakām, ka preparāts jāmaina – jāiegādājas īstais acu medikaments, un Latvijā tāds ir Eylea jeb darbīgā viela aflibercept. Arī šīs zāles valsts neapmaksā, un tās ir ļoti dārgas – viena flakona cena aptiekā ir ap tūkstoš eiro.
Avastīns jālieto reizi četrās nedēļās – tātad katru mēnesi –, tam ir īsa iedarbība.
Savukārt Eylea ir cits režīms: klīniskie pētījumi pierādījuši, ka jābūt 5–6 piesātinājuma devām reizi mēnesī, un pēc tam šo ievades laiku var pagarināt līdz 8 nedēļām, tātad Eylea acī jāšpricē ik pēc diviem mēnešiem. Savukārt jaunākie pētījumi virzās uz to, lai radītu zāles, kurām šis starpinjekciju periods būtu vēl garāks, līdz pat trim vai četriem mēnešiem.
Tāds medikaments ir jau arī Latvijā: no 1. marta aptiekās var nopirkt Vabysmo (aktīvā viela faricimabs), kas apvieno divas iedarbības – gan antivielu pret augšanas faktoru, gan proteīnu, kurš iesaistīts jaunizveidoto asinsvadu sieniņas veselības uzturēšanā, nodrošinot asinsvadu sieniņas necaurlaidību un pretiekaisuma efektu.
Arī šis medikaments, kad saņemtas 4–5 piesātinājuma devas, vairāk nekā pusei pacientu turpmāk jāievada tikai reizi trijos mēnešos, bet pusei pacientu tikai reizi četros mēnešos.
Valsts pateica: ja būs nauda, mēs šīs zāles apmaksāsim! Bet šodien par vienu flakonu aptiekā cilvēkam prasa 1016 eiro.
Patlaban ir beidzies oriģinālā preparāta Eylea patenta aizsardzības laiks, un nu citas lielās farmācijas kompānijas čakli strādā pie aflibercepta bioekvivalentu preparātu apstiprināšanas un ražošanas – vajadzīgi klīniskie pētījumi, kas salīdzina oriģinālo preparātu ar bioekvivalentajām zālēm, vai tās ir tikpat labas un drošas.
Bet, jā, izskatās, ka jau nākamgad būs pieejams pirmais aflibercepta bioekvivalentais medikaments.
Tad, iespējams, Nacionālais veselības dienests varētu apmaksāt nevis pašu Eylea, bet tā līdzinieku, uz to gan mēs varam cerēt. Gribu arī Nacionālo veselības dienestu iedrošināt, lai no valsts naudas apmaksā off-label use medikamentu Avastin, jo tas tagad ir kļuvis salīdzinoši lētāks, arī avastīnam jau ir bioekvivalentās zāles.
– Vai ārstēšana ir tikai potes acī, nekas cits? Kā ir ar lāzeriem?
– Oftalmoloģijā izmanto divu veidu tīklenes lāzerus – argona jeb zaļo lāzeru un dzelteno lāzeru –, ar kuriem veic tīklenes lāzerfotokoagulāciju.Vienkārši sakot, ar tiem var piededzināt jaunveidotos asinsvadus.
Bet, protams, ja ir makulas deģenerācija, asinsvadu piededzināšana pašā tīklenes centrā nav iespējama, jo pastāv risks izdedzināt caurumu.
Tāpēc šie lāzeri der tīklenes perifērijā, kad ir diabētiskā retinopātija, un tad, kad jāpiededzina jaunveidotie asinsvadi ārpus tīklenes centra.
Vēl ir tā dēvētais aukstais jeb rejuvantais lāzers, kas ir pilnīgi cita tipa, un ar to it kā uzlabo tīklenes šūnu dzīvības funkcijas, tādā veidā, apturot slimības progresu, var tikt novērsta pāreja uz vēlo, mitrās formas vecuma makulas deģenerāciju. Taču tas viss vēl ir izpētes procesā. Laiks rādīs, cik šī metode efektīva, bet pagaidām esmu atturīga. Katrā ziņā, ja rejuvantā terapija būtu panaceja, šādi lāzeri tiktu ražoti jau masveidā.
Noskaties informatīvu video par dažādām lārzermetodēm konkrētām situācijām!
– Sakiet, kā lai zinu, ka kārtējā pārbaudē acu ārsts man pārbaudīja arī tīkleni?
– Vienkāršākais ir pajautāt! Lai redzētu tīkleni, noteikti jāpaplašina zīlīte, tātad acu ārsts iepilinās acī speciālu vielu. Tālākais, ko parādīs izmeklēšana, atkarīgs jau no acu ārsta aprīkojuma. Viņš acs dibenu var apskatīt ar oftalmoskopu.
Tomēr labs, mūsdienīgs standarts ir optiskā koherentā tomogrāfija (OCT).
Ar šo aparātu, izmantojot gaismas signālu, dažās minūtēs mēs varam iegūt lieliskus tīklenes šķērsgriezuma attēlus.
– No kāda vecuma vajadzētu uzpasēt tīkleni?
– Parasti pēc piecdesmit. Sausā forma var sākties vidēji no 55 gadu vecuma, mitrā forma klasiski attīstās ap 65 gadiem, bet, ja ģimenē kādam asinsradiniekam ir makulas deģenerācija un mitrā forma, es teiktu, ka jāpārbaudās jau no 50 gadu vecuma – regulāri reizi gadā.
Kas ir kas?
- Tīklene – nervaudu plēvīte, kas atrodas acs ābola mugurējā daļā un sastāv no vairāk nekā desmit slāņiem: pigmentslānis; nūjiņu un vālīšu slānis; ārējā robežmembrāna; ārējais graudainais slānis; ārējais retikulārais slānis; iekšējais graudainais slānis, iekšējais retikulārais slānis, ganglionārais slānis; nervu šķiedru slānis; iekšējā robežmembrāna… OCT izmeklējums izšķir visus tīklenes daudzos slāņus un ļoti precīzi parāda, kurā no tiem izveidojies defekts.
- Redzes nervs – gaismas impulsus, ko uztver tīklene, nosūta uz galvas smadzenēm.
- Makula – neliels tīklenes padziļinājums, kurā sakopojušās gaismas jutīgās šūnas vālītes, kas atbild par redzes asumu, krāsu redzi un priekšmetu formas redzi.
- Dzīslene – asinsvadu apvalks, kas piegulst tīklenei. Tīklene no dzīslenes barojas, jo tai pašai asinsvadu nav.
