• A vitamīns. Kāpēc tev to vajag?

    Veselīgs dzīvesveids
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    9. aprīlis, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Tu taču zini – veselīgs uzturs ir sabalansēts uzturs. Tajā jābūt gan olbaltumvielām, gan tauciņiem, gan ogļhidrātiem, šķiedrvielām, minerālvielām un vitamīniem. Bet atkal – jāzina, cik daudz, tieši kas, kad un kāpēc. Konsultē diētas ārste Lolita Neimane.

    Atceries, šis ir taukos šķīstošais vitamīns, un, lai tas caur zarnu gļotādu uzsūktos asinīs, nepieciešams to apēst kopā ar taukvielām, kā arī būs vajadzīgas žultsskābes, kuras saražos tavs aizkuņģa dziedzeris. A vitamīns uzkrājas aknās. Ja tās ir veselas, tad ar šīm A vitamīna rezervēm tev varētu pietikt pat 12 mēnešiem.

    Savukārt, ja tev ir gremošanas traucējumi – piemēram, aizkuņģa dziedzera iekaisums – vai nepietiekams, nesabalansēts uzturs, vai arī uzsūkšanās traucējumi (glutēna enteropātija jeb celiakija, kad glutēns bojā tievās zarnas gļotādu), iespējams, ka A vitamīna tev trūkst. Taču tā notiek ļoti reti. biežāk, ja cilvēks pārtiek vienīgi no augu valsts produktiem.

    A vitamīna labie darbi

    • A vitamīns īpaši vajadzīgs redzei – ja tā trūkst, veidojas vistas aklums, kad grūti redzēt krēslā un naktī. Tāpat var izžūt acābols un radzenes mīkstums, acu ārsti šo stāvokli sauc par kseroftalmiju.
    • A vitamīns nepieciešams tavai ādai, gļotādai un epitēlijaudiem. Klasiski A vitamīna trūkums izpaužas kā hiperkeratoze – ādas virsējais slānis pārragojušos šūnu dēļ sabiezē un kļūst raupjš. Rodas gremošanas trakta gļotādas problēmas. Ja trūkst A vitamīna, bojātās epitēlija struktūras biežāk inficējas – piemēram, acs konjunktīva jeb acābola gļotāda, urīnceļu apvalki, elpceļi. A vitamīns tiek dēvēts par antiinfekcijas vitamīnu.
    • A vitamīns nepieciešams, lai veidotos vīriešu dzimumhormons testosterons (starp citu, tas vajadzīgs arī sievietēm) un spermatozoīdi, kā arī placenta.
    • Bērniem A vitamīna deficīts var izraisīt lēnāku kaulu attīstību.

    2016. gadā metaanalīzē tika izvērtēti 11 pētījumi, iekļaujot 2705 aizkuņģa dziedzera vēža gadījumus, un tā pārliecinoši pierādīja, ka A vitamīna uzņemšana ar uzturu samazina risku attīstīties aizkuņģa dziedzera vēzim. Laboratoriskos pētījumos pieradīts, ka antioksidanti, kāds ir arī A vitamīns, savāc brīvos radikāļus, var būt nozīmīgi vēža profilaksē un pat ierobežot vēža šūnu augšanu.

    A vitamīna radinieks bēta karotīns

    Lieta tāda, ka zarnu sieniņās A vitamīns spēj izveidoties arī no augu krāsvielas bēta karotīna. Proporcija ir skaidri zināma: ja tava gremošanas sistēma darbojas lieliski, no 6 mg bēta karotīna top 1 mg A vitamīna. Tātad – ēd burkānus! Taču viss nav arī tik vienkārši. Šos pārveides procesus un A vitamīna uzsūkšanos daudz kas var ietekmēt, tāpēc zinātnieki uzskata: lai izveidotos 1 mg A vitamīna, tomēr vajag 12 mg bēta karotīna.

    Vārītos burkānos bēta karotīna ir daudz vairāk nekā svaigos.

    Cik daudz vajag?

    • Minimālā A vitamīna dienas deva ir 0,5–0,6 mg.
    • A vitamīna rezerves aknās rodas, ja sieviete uzņem 0,75 mg, bet vīrietis – 0,8 mg A vitamīna dienā.
    • Ieteicamā deva: 0,8–1 mg dienā.

    Cik stabils ir A vitamīns?

    • Neitrālā vidē (vitamīnu kapsulā, sviestā, olā) – stabils.
    • Saskaroties ar gaisu, ar skābekli – nestabils.
    •  Gaismas ietekmē – nestabils.
    • Temperatūrā virs +80 grādiem – nestabils.

    Par daudz nav labi!

    Ēdot dabiskus produktus, praktiski nav iespējams A vitamīnu pārdozēt, taču ar kapsulām gan tas varētu izdoties – ja uztura bagātinātājus lieto uz savu galvu, nekonsultējoties ar ārstu. Īpaši bīstami tas ir grūtniecēm, jo A vitamīna pārdozēšana topošajam bērniņam var radīt anomālijas.

    Akūta saindēšanās ar A vitamīnu izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, galvassāpēm, paaugstinātu asinsspiedienu, neskaidru redzi. A vitamīna ilgstoša uzņemšana vairāk par 3 mg dienā mazina kaulu stiprumu, jo tā aktīvā forma retīnskābe veicina osteoklastu aktivitāti. Osteoklasti ir šūnas, kas atrodas kaulaudos un tos noārda, izdalot īpašus enzīmus.

    A vitamīns vārītās olās saglabājas labāk nekā ceptās. Vislielākie zudumi ir, olas gatavojot omletē.

    Kur ir visvairāk A vitamīna? (100 gramos produkta)

    Cūku aknās     38,10 mg
    Liellopu aknās     15,30 mg
    Zivju eļļā     10–30 mg
    Olas dzeltenumā    0,88 mg
    Sviestā     0,59 mg
    Sierā (vidēji)     0,30 mg
    Biezpienā (9%)     0,05 mg
    Govs pienā     0,032 mg
    Siļķēs un sardīnēs     0,01 mg

    Kur ir visvairāk bēta karotīna?

    Žāvētās aprikozēs     34,6 mg
    Burkānos     7,8 mg
    Pētersīļu lapās     5,4 mg
    Spinātos     4,69 mg
    Melonēs     4,67 mg
    Lapu salātos     3,9 mg
    Skābenēs     2,5 mg
    Sīpollokos     2 mg
    Galviņsalātos     1,44 mg
    Ķirbjos     0,58 mg
    Tomātos     0,51 mg

     

     

     

     

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē