Platīna dakteri – Latvijas labāko ārstu speciālistu TOPS

Vissvarīgākā lieta ir zināšanas. Lai ārstam ir pietiekams akadēmisko zināšanu dziļums! Lai viņš regulāri izglītojas. Kā kādā personīgākā sarunā pēc intervijas par augsto asinsspiedienu atzina RSU profesors un akadēmiķis Aivars Lejnieks, ārstam katru dienu (!) ir vismaz pusstunda, stunda jāvelta profesionālās literatūras, augstas starptautiskas citējamības medicīnas rakstu lasīšanai.

Vēl par labu nāk, ja ārsts strādā lielā slimnīcā, nevis tikai privātā medicīnas iestādē, jo tieši slimnīcā iespējams sastapties ar sarežģītajiem gadījumiem un trenēt savu smadzeņu pelēkās šūniņas.

Vērtīga ārsta īpašība ir empātija – spēja uzklausīt, saprast, pieņemt un būt gatavam palīdzēt. Kādreiz vīrietis ir jāatšifrē.

Citi lasa

Kristīne Sēnele

Māja

Kā pareizi kurināt krāsni? 4 lietas, kas jāzina

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

• Ir visai būtiskas atšķirības, kā vīrieši izturas publiski un kā viņi uzvedas privāti. Mājās, kad neviens svešs neskatās un tuvumā ir sieviete – sieva, draudzene, meita, māte – bieži vien viņš pārvēršas par neizturamu tipiņu. Vīrietim iesnas un 36,9 temperatūra ir traģēdija! Viņš kļūst aprūpējams, viņam sāp te un tur. Savukārt publiski viņš ir stiprs, publiski viņš neizrāda sāpes, viņš tās cieš. Viņš uztur tēlu, kas atbilst stereotipam par vīrieti.
• Vīrieši, tāpat kā sievietes, cer, ka kaut kādi veselības traucējumi pāries. Kavēšanos ar ārstēšanos viņi ļoti bieži skaidro ar to, ka gribēja nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk. Tāpat var būt nevēlēšanās un bailes veikt izmeklējumus.
• Vīrieši ir nepacietīgāki. Viņi grib ātri un uzreiz nonākt pie rezultāta, turklāt par visiem simts procentiem. Arī tāpēc vīrieši vieglāk izvēlas privātās medicīnas pakalpojumus. Viņi nav gatavi gaidīt garās rindās. Viens no argumentiem, ar kuriem viņi atšaudās no jautājuma, kāpēc agrāk neapmeklēja ārstu, ir – «nespēju izbrīvēt laiku darba dēļ».
• Daži knauzerīgāki tipiņi mēdz atbildēt arī tā, ka, lūk, nevarot atļauties tērēt ģimenes budžetu savām veselības vajadzībām… Apmēram no sērijas: «Re, mīļā, es tev sagādāju kažoku, un man nav, par ko aiziet pie urologa…»
• Vīrietis un vispār viņa attiecības ar savu ķermeni un veselību… Vīrieši mēdz teikt: ja man nav sāpju, ja nav pamanāmu nepārejošu simptomu, tad es esmu vesels. Un pretēji – ja man kaut kas traucē, tad es esmu slims. Vīrietim ar veselību saistās spēja darīt. Spēja darīt lietas seksā – vienkārši izsakoties, stāv vai nestāv. Spēja darīt lietas fiziski – es varu pacelt smagumu vai nevaru. Spēja pelnīt naudu – es varu strādāt, bīdīt biznesu.

Tas viss saistās ar fizisku spēku un vingrumu, tātad, viņaprāt, ar veselību. No šā stereotipa izriet arī divas biežākās grūtības, ar kurām Latvijas vīrietis savā galvā joprojām sastopas. Tā ir seksuālā veselība – ja ar intīmas dabas veselības problēmām nav pavisam traki, vīrietis, visticamāk, attālinās vizīti pie speciālista. Proti, ja var par to nerunāt, nu tad nerunāsim!

Otra grūtā joma ir garīgā veselība. Iespējams, tāpēc, ka psihi nevar sataustīt – nu kas tas tāds vispār ir?! Vīrieši varbūt ir arī nokaitināti ar mūsu, sieviešu pārspīlēto iedziļināšanos sevī, ar mūžīgo «ai, man galva sasāpējās…», «ai, man uznāca depresija…» Tas viss tiek piedēvēts sievietēm, savukārt vīrieša tēlam kaut kas saistībā ar psihisko veselību it kā nepiedien. Ja nu vienīgi absolūti ekstrēmie gadījumi – pilnīgi traks varmāka, pilnīgi traks alkoholiķis, pilnīgi aizgāja ciet šīberis… Bet tas, ka vīrietim normas ietvaros varētu būt arī dažādi jautājumi par savu psihisko veselību – kā to stiprināt, kā tikt galā ar stresu bez alkohola – tas vīriešu diskursā īsti nav aktuāli. Jo īsts vīrietis taču neraud! Protams, neraud, tikai… izvēlas citu uzvedības modeli.

Vīrietim svarīgi, lai ārsts būtu savējais. Lai nav moralizētājs un nesāk kā mamma vai sieva mācīt dzīvot.

Reizēm ļoti vēlams, lai viņš būtu makšķernieks vai mednieks, jo tas ir kolosāls tiltiņš sarunai uz konkrēto orgānu vai orgānu sistēmu, kas vīrieti uzmetusi.

Vēl svarīgi, lai ārsts pārzina jaunās tehnoloģijas.

Lai ir ar humoru.

Lai ar viņu reizēm var parunāt par sievietēm.

Lai ir vīrs un vārds. Ja konfidenciāli, tad arī konfidenciāli.

Kas veicina palīdzības meklēšanu, vēršanos pie ārsta? Apvaicāju vairākus sev zināmus vīriešus, tā teikt, darbaspējīgā vecumā, laukos un Rīgā, kas strādā gan ar rokām, gan ar galvu, un lielās līnijās viņu atbildes bija līdzīgas.

1. Simptomu nopietnība. Ja to izpausmes vīrietim subjektīvi šķiet nopietnas.
2.  Ja simptomi ir ilglaicīgi – «es domāju, ka pāries, bet nepārgāja…» Un tad, kad bezrecepšu pretsāpju zāles vairs nelīdz.
3. Ja ir hroniskas kaites, kad vīrietis gadu gaitā jau ir paguvis pierast pie noteikta veida sāpēm, tad viņš tās spēj diezgan ilgi izturēt. Bet, ja visā šajā sāpju spektrā parādās netipiskas un nebijušas sāpes, tas arī var kļūt par motivatoru, kas liek viņam meklēt palīdzību.
4. Ja personīgi nozīmīgs cilvēks – tas var arī nebūt tuvinieks vai mīļotā sieviete – ieteicis: «Aizej pie daktera…»
5. Jaunas attiecības, jaunas ģimenes izveidošana – kad jātur līdzi gados jaunākajai sievai.
6. Kā spēcīgs motivators meklēt palīdzību bieži vien nostrādā divi atslēgvārdi…
   
   Pirmais: ja kaut kāda iemesla dēļ ienāk prātā savu veselības stāvokli asociēt ar iespējamu vēža risku. Te liela nozīme, kā atzina vairāki vīrieši, ir presei. Piemēram, lasot žurnālā rakstu, viņš vairākas lietas no it kā vidējā pacienta portreta asociē ar sevi… Un, jo detalizētāks ir šis portrets un jo vairāk detaļu konkrētais vīrietis spēj attiecināt uz sevi, jo lielāka iespējamība, ka viņš izdarīs arī nākamo soli – tiešām aizies pie ārsta un pārbaudīsies. Savukārt, ja šis vidējā pacienta portrets ir attālāks no viņa paša vai no tā, kā viņš sevi uztver, visticamāk, vīrietis izlasīto informāciju uztvers distancēti – «tas nav par mani, tas ir par kādu citu».

Otrs atslēgas vārds ir sirds. «Slikti ar sirdi»  – šī atziņa spēj vīrieti pamatīgi nobiedēt un mobilizēt gājienam pie ārsta.

Ārstu TOP

• Urologs ANDREJS LEIŠE. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikā.

Par viņu vīrieši saka: «Cilvēciskākais urologs šajā Daugavas labajā krastā. Mūsējais, makšķernieks.» Vairāk nekā 30 gadu pieredze. Inteliģents, nepārspīlē problēmas, ievieš mieru, uzticību.

Vēl? Empātisks, mierīgs un ļoti zinošs ir urologs ALVIS LAUKMANIS. Zināšanas papildinājis Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā…  Veicis Latvijā pirmo distances nierakmeņu skaldīšanu, pirmo prostatas izņemšanu un intrarenālo lāzerlitotripsiju. Tagad operē Rīgas 1. slimnīcā, bet ambulatori  pieņem poliklīnikā Veselības centrā 4.
Vēl ieteiktu STRADIŅA SLIMNĪCAS urologus. Ja esi nokļuvis pie viņiem, tev ir paveicies.

• Psihiatrs MĀRIS TAUBE. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorās aprūpes centrā Veldre, tā un arī dienas stacionāra vadītājs.

Depresiju ir ļoti grūti ārstēt psihiatram, kurš pats ir bez enerģijas, degsmes. Uz Rīgas Stradiņa universitātes profesoru to nevar attiecināt. Jauns, moderni domājošs, zinošs. Nav mērķis pacientu uzsēdināt uz tabletēm, bet prasmīgi izmanto arī modernos medikamentus, no kuriem nerodas pierašana. Empātisks, saprot reālo dzīvi. Ieteiks arī, kā neizdegt un saglabāt dzīvesprieku.

Vēl? Ja problēmas ar alkoholu, tad – narkoloģe ILZE MAKSIMA veselības centrā Vivendi un Salaspils veselības centrā. Jauna, skaista, gudra. Reālistiska optimiste, ciena savu pacientu, nav no zāģētājām.

• Gastroenterologs un endoskopists SABRI ABDELMASI. Rīgas 1. slimnīcā, Medicīnas centrā ARS un Piņķos Good Life Clinica.

Latvijā no Libānas ieradās 1991. gadā – lai studētu medicīnu. Palika, iemācījās latviešu valodu, apprecējās. Kā jau Austrumu cilvēkam, komunikācija ir stiprā puse – atšķirībā no latviešu mentalitātes. Vairums latviešu ārstu, pat ja viņi ir forši un kompetenti, nekad neizplūdīs ar pacientu garās skaidrojošās sarunās – dakterim pašam viss tapis skaidrs, un ar to vizīte beidzas, viņš taču neies lieki tērēt laiku! Toties pacients šādas attieksmes dēļ bieži vien jūtas aizvainots, ka labais ārsts viņa problēmai veltījis vien pāris minūtes… Savukārt dakteris Abdelmasī tērē savu laiku «lieki», viņš pacientam izskaidro visu līdz pēdējam. Iejūtīgs, rūpīgs, korekts. Man arī patīk, ka viņš gan konsultē, gan pats veic endoskopijas, jo tad ārsts var uzreiz redzēt kopainu.

Vēl? Ja vieglāk savas problēmas atklāt dakterei sievietei un ja vajag profesionālu ārstēšanu, nevis garas, skaidrojošas sarunas, es ieteiktu gastroenteroloģi ANDU ALTBERGU, kura strādā Stradiņa slimnīcā un pacientus pieņem arī Medicīnas centrā ARS, un gastroenetroloģi ILZI KIKUSTI gremošanas centrā Gastro, viņa veic arī endoskopijas izmeklējumus. Savukārt profesoru ALEKSEJU DEROVU, Rīgas Austrumu slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītāju, es teiktu, vajag uzmeklēt, ja ir sarežģīta situācija. Lielākā pieredze Baltijas valstīs kapsulas endoskopijas jomā. Stažējies Lietuvā, Krievijā, Lielbritānijā, Spānijā, Vācijā, Holandē. Ārsts savā profesionālajā virsotnē, bet arī ļoti aizņemts.

• Sāpju ārsts jeb algologs MIHAILS ĀRONS. Medicīnas centra D.A.P. Sāpju klīnikā, kas ir arī Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studentu mācību bāze.

Pie viņa uz tā dēvētajām blokādēm savus pacientus sūta Latvijas labākie vertebrologi (muguras ķirurģi), neiroķirurgi un neirologi. Saņēmis Eiropas sertifikātu sāpju medicīnā – tāds pagaidām ir vienīgajam ārstam Latvijā.

Esmu bijusi lieciniece, kā viņš salabojis vairākas muguras. Ja runa ir par nespecifiskām muguras sāpēm, tad par vienu cenu dakteris Ārons atradīs sāpju cēloni vai konstatēs, ka vaina ir citur. Un nedzenās pacientu uz citām medicīnas iestādēm un pa entajiem ārstu kabinetiem! Kā viņš mēdz sacīt, nevajag ārstēt bildi – vajag ārstēt cilvēku! Dakteris ir arī RSU Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras pasniedzējs. Raksta disertāciju par invazīvo manipulāciju pulsa radiofrekvenci. Strādā par anesteziologu reanimatologu un algologu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Intensīvās terapijas klīnikā. Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents.

Vēl? Ja ir neiroloģiskas sāpes mugurā, plecos, rokās – noteikti neiroloģe LILITA LARKA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā un klīnikā Ortomed. Meklē sāpju cēloni un sadarbībā ar mugurkaula ķirurgiem un traumatologiem ortopēdiem izvērtē, vai tiešām nepieciešams operēt.

• Kardiologs KĀRLIS TRUŠINSKIS. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.

Veic steidzamas un plānveida invazīvas sirds asinsvadu procedūras – zondēšanu, liek stentus. Konsultē ambulatori. Lieliski sakārto asinsspiediena problēmas. Katram ārstam ir savs darba stils – viņam, kā pats saka, mazliet tiešāks, skarbāks, nekā vidēji pieņemts. Strādā valsts iestādē, tāpēc no izdabāšanas nav atkarīga viņa alga. Prieks par pacientiem, kuri ir ieinteresēti zinoši, seko līdzi savai veselības problēmai un izpēta aktualitātes kaut vai internetā.

Viņa pārliecība – jo pacients vairāk zina, jo labāks būs ārstēšanas rezultāts. Profesoram nav bail no pacientu jautājumiem. Enerģijas viņam ir daudz, daudz strādā – gan lekcijas lasa, gan ārstē. Kad bija pirmais kovids, viņš bez atlīdzības konsultēja cilvēkus pa telefonu, ja nekļūdos, divas reizes nedēļā. Tāds altruisms ne visiem ārstiem bija pa spēkam.

Vēl? Vispār šī ir ļoti grūta sadaļa – ieteikt labu sirds ārstu, jo kardioloģija Latvijā kā nozare pēc formulas ir attīstīta ļoti augstā līmenī un tāpēc gandrīz jebkurš kardiologs ir labs. Taču, ja mani ļoti, ļoti, ļoti tirpina, tad ļaujos šim izaicinājumam ietikt vēl dažus praktiskos kardiologus. Aritmoloģijā izcilnieks ir kardiologs SANDIS SAKNE – ārkārtīgi liela pieredze, vairāk nekā 30 gadu. Ar draudzīgu harismu. Aktīvā dzīvesveida ievērotājs – agrāk aizrāvies ar slēpošanu, tagad priekšroku dod riteņbraukšanai un skvošam, labs peldētājs, pieci bērni.

Ehokardiogrāfijā ārkārtīgi zinoša speciāliste ir kardioloģe GINTA KAMZOLA. Īpaši iedziļinājusies jautājumos par sirds mazspējas diagnosticēšanu, ārstēšanu un sadzīvošanu ar to.

Veloergometrijā pirmā vijole nenoliedzami ir kardioloģe IVETA MINTĀLE. Turklāt perfekti pārzina visu plašo kardioloģijas lauku, saredz sakarības, kas pacientam ir ārkārtīgi izdevīgi, liels ieguvums. Vienīgi… mazs, sirsnīgs ieteikums: ja vēl neesi atmetis smēķēšanu, tad, lūdzu, nekādā ziņā neuzdrošinies tieši pirms došanās pie dakteres Mintāles nopīpēt kādu cigareti. Ir dzirdētas atsauksmes.

• Plaušu ārsts jeb pneimonologs AINÂRS ZARIŅŠ. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Bronhoskopiju kabineta vadītājs.

Praktiķis. Esmu bieži par viņu dzirdējusi stāstām: «Izstaigāju entos ārstus un tad aizgāju pie Zariņa, viņš uzreiz atrada vainu…» Apmāca jaunos lorus un plaušu dakterus. Zina, kas ir sāpes, jo pats guvis nopietnas traumas, avarējot ātrās palīdzības automašīnai. Kaislīgs alpīnists, slēpotājs, brauc ar kajaku, uz motocikla, iet trakos pārgājienos. Kādreiz var arī kādu cigāru izpīpēt – tāpat kā kādreiz izdzert glāzi laba viskija. Atslēgas vārds ir – mērenība.

Vēl?  Pneimonoloģe MADARA TIRZĪTE – jauna, atsaucīga, nenogurusi ārste, medicīnas zinātņu doktore. Ir arī interniste (iekšķīgo slimību ārste), tas ļauj uz pacientu paskatīties kopumā, nevis tikai uz elpošanas sistēmu. Strādā Capital Clinic Riga, Veselības centrā 4 un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Gaida pie sevis vizītē arī smēķētājus, kuriem parādījies rīta klepus, nebārs.