Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tipiska situācija
Manu draudzeni, divu bērnu mammu, kovidkrīze ietekmējusi sevišķi smagi: rudenī vīruss paņēma viņas tēva dzīvību, un neilgi pēc tam ierobežojumu dēļ viņa zaudēja darbu profesijā. Darbu izdevās atrast, bet jaunajiem pienākumiem uz negaidīti ilgu laiku piepulcējās bērnu izglītošana mājās: sākumskolēni tomēr ir pārāk mazi, lai ar attālinātajām mācībām tiktu galā paši. Kādu dienu draudzene raudot zvanīja un sacīja, ka jau ilgāku laiku ik rītu mostas ar nelabumu pakrūtē un trauksmes sajūtu, un, lai gan pati saprot, ka nepieciešama palīdzība, jūtas kā slazdā: naudas psihoterapijai nav. Valsts solītās bezmaksas konsultācijas pandēmijas ilglaicīgo seku mazināšanai viņa gaidīja kā kāpnes, kas varētu izvest laukā no bedres.
Dzīve uz pulvermucas
Speciālistu vērojumi liecina, ka ieilgusī kovidkrīze izraisījusi arī iedzīvotāju psihiskās veselības krīzi, skarot visas paaudzes, bet it sevišķi – bērnus, pusaudžus un jaunus cilvēkus. Iemeslu netrūkst: ierobežojumi, mainīgie un bieži neparedzamie noteikumi, atšķirtība citam no cita, strādāšana, mācīšanās un pat draudzēšanās attālināti, hroniskais stress, bailes saslimt, veselības aprūpes sistēmas krīze. Ierastais dzīves ritms izjucis, bet galu tam visam neredz. Pasaule kļuvusi neparedzama, un jāsadzīvo ar lielu nedrošību par nākotni. Ja vēl sērga paņēmusi tuvu cilvēku, tas pats par sevi ir iegansts nervu sabrukumam.
Kovidkrīze daudziem izraisa trauksmi un saasina attiecību problēmas. Daļa ģimeņu ir nomāktas ar bezdarba slogu, bet tas izraisa konfliktus. Citās pieaugušie izdeg, jo viņiem ne vien jāstrādā no mājām un jāmēģina izlavierēt līdzi pārmaiņām, bet piespiedu kārtā jākļūst par skolmeistariem, vienlaikus cenšoties panākt, lai bērni nezaudē motivāciju mācīties. Daļai bērnu, kuriem skolā bijusi ne visai veiksmīga sociālā dzīve un uzstāšanās klātienē sagādā grūtības, attālinātās mācības nes atvieglojumu. Tomēr vairumam pietrūkst dienas režīma un kopābūšanas ar vienaudžiem. Kad starp tevi, skolotāju un klasesbiedriem mirguļo ekrāns, ir daudz grūtāk koncentrēties, rezultātā zināšanās veidojas robi, pasliktinās sekmes un, iespējams, radies vēl viens iemesls strīdiem. Vecāki ne vienmēr spēj nodrošināt vajadzīgo atbalstu un disciplīnu, jo paši ir pārslogoti. Ja attiecības ģimenē ir stabilas un atbalstošas, nervu sabrukuma risks ir krietni mazāks.
Bet, ja grūtības bijušas jau pirms pandēmijas, tagad tās uzšvirkst kā ugunī ielieta eļļa.
Cilvēki galvenokārt sūdzas par nemieru, uzmācīgām domām, nepārejošām skumjām, miega traucējumiem, nomāktību, pazeminātu pašvērtējumu, vispārēju trauksmi, grūtībām pielāgoties un iedzīvoties jaunajā normalitātē. Vairumā gadījumu pandēmijas radītā emocionālā slodze likusi uzpeldēt jau esošām problēmām, kas iepriekš varbūt nav bijušas tik traucējošas, bet tagad kļuvušas par klupšanas akmeni. Smagākos gadījumos pandēmija nostrādājusi kā palaidējmehānisms – piemēram, pacientiem, kuri pārtraukuši depresijas ārstēšanu, baidoties no zāļu atkarības izveidošanās. Psihiskie traucējumi mēdz būt pat tik smagi, ka cilvēks ilgstoši nespēj strādāt.
Bieži vien cietējs meklē ģimenes ārstu raizēs par fizisko veselību: galva smaga, sāp jau dienām ilgi, vēderā griežas karuselis, sirds klauvējas kā negudra un krūtīs iemeties uzmācīgs spiedējs. Bet izrādās: vaina ir galvā. Kādreiz to pat ģimenē nepamana, ka cilvēks līdzās – tavs tuvais, mīļais cilvēks – psiholoģiski ir salūzis. Tāpēc ģimenes ārstam jābūt ļoti vērīgam, lai tomēr pamanītu, vai aiz sāpošās miesas nemaskējas dvēseles ciešanas. Ķermeniskas izpausmes kā reakcija uz ieilgušu stresu īpaši raksturīgas bērniem un pusaudžiem.
Runāt par savu emocionālo stāvokli daudziem joprojām ir grūti, jo liekas, ka nedrīksti būt vājš un ar visu jātiek galā pašam.
Aizvien dzīvi ir arī stereotipi par psihisko veselību: vienam bail pārvērsties par zombiju, jo dakteris noteikti uzsēdināšot uz antidepresantiem un miega zālēm. Citam šķiet: tiklīdz meklēsi palīdzību, tiksi uzskatīts par trako. Bet pats svarīgākais – psihologu un psihoterapeitu pakalpojumi ne katram ir pa kabatai: Latvijā viens psihologa vai psihoterapeita apmeklējums (apmēram 45 minūšu ilga konsultācija) valsts medicīnas iestādēs vai speciālistu privātpraksēs vidēji izmaksā no 40 līdz 60 eiro, bet dārgākās konsultācijas pat 180 eiro. Turklāt reģionos šo speciālistu gluži vienkārši nav vai viņu trūkst. Labākajā gadījumā strādā skolas psihologs vai pieejama sociālā dienesta piedāvātā palīdzība vardarbības gadījumā, bet ar to ir krietni par maz.
Risinājums tomēr ir
Ja jūti, ka šis stāsts ir arī par tevi, tad zini, ka nav jāpaliek bezcerībā – tagad psiholoģisko un psihoterapeitisko atbalstu var (vai vismaz cerēt, ka var) saņemt jebkurš neatkarīgi no ienākumiem. Kopumā valsts šogad no budžeta līdzekļiem šim pasākumam ieplānojusi 1,7 miljonus eiro, paredzot, ka iedzīvotāji saņems vairāk nekā 70 tūkstošus valsts apmaksātu konsultāciju, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību.
Kas tev tagad jādara?
1. Dodies pie ģimenes ārsta, kurš izvērtēs tavu psihisko stāvokli, nepieciešamības gadījumā izmantojot īpaši izstrādātu algoritmu vai konsultējoties ar psihiatru. Nereti cilvēki īpaši jūtīgi uztver jautājumus, ja tie skar psihisko veselību, un labprātāk palīdzību meklē paši, nevis vispirms vēršas pie ģimenes ārsta… Taču šajā gadījumā psihoterapeita konsultācija ir paredzēta kā daļa no primārās aprūpes un tai jānotiek sadarbībā ar ģimenes ārstu, tāpēc nosūtījums ir nepieciešams. Tiešās pieejamības speciālists ir psihiatrs.
Vieglākos un vidēji smagos gadījumos ģimenes ārsts tevi nosūtīs pie sertificēta klīniskā un veselības psihologa ar tālākizglītību psihoterapijā vai bez tās, vai arī pie ārsta psihoterapeita. Pie kura, to vari izvēlēties pati – gan speciālista kvalifikāciju, gan konkrēto ekspertu. Atceries: šīs konsultācijas būs par brīvu! Savukārt, ja tev nepieciešamas zāles, tās drīkst izrakstīt ģimenes ārsts, psihoterapeits ar ārsta kvalifikāciju un psihiatrs, bet ne psihologs!
2. Nosūtījumu ģimenes ārsts var sagatavot arī elektroniskā formātā E veselībā. Tu varēsi saņemt 5–10 bezmaksas konsultācijas. Visi programmā iesaistītie speciālisti pieņem arī attālināti. Piemēram, dzīvojot Daugavpilī, vari izvēlēties sadarboties ar psihoterapeitu Rīgā vai Liepājā.
3. Pēc tam, kad psihoterapijas kurss būs beidzies, speciālists iedos ģimenes ārstam paredzētu izrakstu par sasniegtajiem rezultātiem un rekomendācijām tālākai ārstēšanai.
Ko gan var izdarīt 10 konsultācijās?!
Pamatots jautājums, ņemot vērā, ka parasti dzirdam: psihoterapija prasa gadus… Jā, ja problēmas krājušās ilgstoši, piemēram, dzīvojot mokošās, neveselīgās attiecībās, nespējot regulēt savas emocijas vai saskaroties ar atkārtotu depresijas epizodi, ar desmit reizēm tiešām nepietiks. Varbūt tev būs nepieciešama ārstēšana ar zālēm vai pašai jāmeklē iespējas turpināt psihoterapiju par savu naudu. Valsts apmaksā palīdzību tikai krīzes situācijā. Bet! Arī desmit nodarbībās iespējams izdarīt diezgan daudz. Var samazināt vai novērst šī brīža saasinājumu, apgūt dažādus trauksmes mazināšanas mehānismus un stratēģijas, kas palīdzēs atjaunot vēlmi kaut ko darīt, iesaistīties fiziskās aktivitātēs un komunicēt ar citiem, tā mazinot nomāktību un bezizejas sajūtu. Tāpat iespējams psiholoģiski pārstrādāt dažādus zaudējumus un iegūt drošības sajūtu, ka terapija palīdzēs un problēma ir atrisināma.
Patlaban valsts apmaksātās palīdzības sniegšanā iesaistījušies 17 psihoterapeiti, 44 psihologi un diemžēl tikai viens psihoterapeits ar ārsta kvalifikāciju. Kāpēc tik maz? Pirmkārt, kovidkrīze būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc psiholoģiskās palīdzības un speciālisti ir pārslogoti. Otrkārt, valsts nodrošinātā atlīdzība par konsultāciju ir uz pusi mazāka, nekā iespējams saņemt, strādājot privātpraksē. Vienkāršs klīniskais un veselības psihologs no valsts saņems 24,43 eiro, bet tie, kas apguvuši arī psihoterapiju un ārsts psihoterapeits – 28,18 eiro. Interese par palīdzību ir ļoti liela, un pie vairākiem speciālistiem brīvu vietu vairs nav. Tāpēc nekavējies, ja jūti, ka tuvojies lūzumam vai esi jau sasniegusi kritisko punktu.
Kur atrast savu speciālistu?
*Informācija par speciālistiem, viņu kontaktiem un to, ar kādām attālinātā darba platformām viņi strādā, atrodama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv.
*Sadaļā Valsts apmaksāti veselības pakalpojumi meklē apakšsadaļu Psihiskā veselība. Tur speciālisti jau uzreiz būs sadalīti – vienā sarakstā psihologi, otrā – psihoterapeiti (psihologi ar tālākizglītību psihoterapijā), trešajā – ārsti psihoterapeiti. Nacionālais veselības dienests aicina pievienoties arī citus speciālistus, tādēļ nākotnē viņu varētu būt vairāk.
*Informācija pieejama arī mājaslapā rindapiearsta.lv.
Kad iespējams saņemt VALSTS APMAKSĀTU psihoterapiju?
*Ja tev ir adaptācijas traucējumi vai posttraumatiskā stresa sindroms.
*Ja ir depresija, bipolāri traucējumi, distīmija (hroniski pazemināts garastāvoklis un nogurums), izdegšanas sindroms.
*Ja ir neirotiski traucējumi: ģeneralizēta trauksme, panika, fobija vai somatoformi traucējumi (emocionālu problēmu ķermeniskas izpausmes).
*Ja ir ēšanas traucējumi: anoreksija, bulīmija..
AVOTS: Nacionālais veselības dienests.
Trīs jautājumi Nacionālajam veselības dienestam
1. Ko darīt, ja ģimenes ārsts man nedod nosūtījumu pie psihoterapeita vai pie speciālistiem vairs nav brīvu vietu?
Nosūtīt pacientu pie psihologa vai psihoterapeita ir tiesīgs ne tikai ģimenes ārsts, bet arī pieaugušo vai bērnu psihiatrs. Valsts noteikusi, ka speciālistiem, kas sniedz tās apmaksātos pakalpojumus, jāveido gaidīšanas rindas. Tātad, ja palīdzību nav iespējams saņemt uzreiz, tas nenozīmē, ka to nedabūsi vispār. Turklāt Nacionālais veselības dienests izsludinājis jaunu pieteikšanos klīniskajiem un veselības psihologiem un ārstiem psihoterapeitiem. Patlaban, jā, pie atsevišķiem speciālistiem (sevišķi Rīgā) vizīti var nākties gaidīt pat vairākus mēnešus. Tomēr reģionos, piemēram, Daugavpilī, ir speciālisti, pie kuriem iespējams tikt uzreiz. Izmanto to, ka konsultācijas tiek sniegtas arī attālināti! Tāpat tu vari saņemt palīdzību arī citu valsts apmaksāto programmu ietvaros. Kur un kā? Lasi tālāk!
2. Ko darīt, ja ar 10 konsultācijām bijis par maz, lai man palīdzētu?
Kovidkrīzes seku mazināšanas programma paredz psihologa vai psihoterapeita bezmaksas palīdzību vieglākos gadījumos, maksimums ir 10 nodarbības, un valsts ieskatā ar tām vajadzētu pietikt. Ģimenes ārstu vērtējumā, protams, tie nebūt nav griesti. Mierinājumam jāteic, ka šī nav vienīgā valsts programma, kurā var saņemt bezmaksas palīdzību, lai sakārtotu psihisko veselību. Tātad, ja ar 10 konsultācijām tomēr nepietiks un speciālists rekomendēs turpināt ārstēšanos, ģimenes ārsts tevi var nosūtīt pie psihiatra. Savukārt tad iespējams saņemt apmaksātu atbalstu jau multidisciplināras komandas ietvaros: noteiktās psihiatru ambulatorajās praksēs palīdzību sniedz arī psihologs, psihoterapeits, garīgās veselības aprūpes māsa, funkcionālais speciālists un citi. Informācija par šīm praksēm atrodama Nacionālā veselības dienesta mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļas Valsts apmaksāti veselības pakalpojumi apakšsadaļā Psihiskā veselība.
Tāpat bezmaksas psihoterapiju, kā arī rehabilitāciju, piemēram, fizioterapiju vai mākslas terapiju, iespējams saņemt dienas stacionāros: Rīgā psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorajos centros Veldre un Pārdaugava, Jūrmalā – klīnikā Dzintari, Jelgavā – slimnīcā Ģintermuiža, Piejūras slimnīcā Liepājā, Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, Cēsu klīnikā un kopš šī gada maija arī Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Bērni palīdzību var saņemt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tiesa, dienas stacionāru sniegtās iespējas atšķiras, bet – tu šajās iestādēs vari vērsties arī bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
Savukārt tavs 11–18 gadu vecais pusaudzis palīdzību 3 mēnešu garumā var saņemt valsts finansētajā depresijas un pašnāvības riska mazināšanas programmā, ko īsteno Pusaudžu resursu centrs.
3. Vai ģimenes ārstiem ir noteikts limits, cik nosūtījumu pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita viņš vispār drīkst saviem pacientiem izrakstīt?
Valsts tādus ierobežojumus nav noteikusi. Ja tev vajadzīga palīdzība, ārsts tevi nosūtīs pie speciālista. Vienīgi – var nākties gaidīt rindā.
