Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Alkoholu kopš Covid-19 sākuma kopumā biežāk lieto 18% aptaujāto (6% – izteikti vairāk, 12% – nedaudz vairāk), 43% izmaiņas novērojuši nav, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas, bet 23% snieguši atbildi, ka alkoholu nelieto vispār, atklāts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS.
Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem, secināms: šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.
Attiecībā uz tabakas patēriņu 10% norādījuši, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē vairāk nekā iepriekš, 20% izmaiņu nav, 3% smēķē mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 65% snieguši atbildi, ka nesmēķē vispār. Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīļa datiem arī tabakas izstrādājumu patēriņš ir pieaudzis. 2020. gada aprīlī 6% aptaujāto atzīmēja, ka ir sākuši biežāk lietot tabakas izstrādājumus (2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti), 21% norādīja, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelietoja vispār, bet 4% atzina, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē mazāk nekā parasti.
Arī globālā aina neviennozīmīga
Drīz jau būs apritējis gads kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kas lielai daļai ir licis pārkārtot ikdienu, kā arī rēķināties ar saslimšanas, ekonomiskajiem un mentālās veselības riskiem. Ilgstošs sasprindzinājums un neziņa rada piemērotu augsni pastiprinātai tabakas un alkoholisko dzērienu lietošanai. Arī vairāki nacionālie pētījumi, kas veikti pandēmijas laikā, parāda, ka ir pieaudzis alkohola patēriņš. Vienlaikus globālās aptaujas rezultāti (Global Drug Survey), kas iekļauj 55 811 respondentus no 171 valsts, nav viennozīmīgi – gandrīz trešdaļai iedzīvotāju (29%) alkohola lietošana ir samazinājusies, jo ir bijušas ierobežotas socializācijas iespējas, tomēr 39% respondentu alkohola patēriņš pandēmijas laikā ir palielinājies.
Biežākie iemesli alkohola lietošanai, kas tikuši nosaukti aptaujā: vairāk laika (42%), garlaicība (41%), alkohola lietošana kopā ar partneri vai mājsaimniecības ietvaros (37%).
Respondenti, kuri aptaujas veikšanas brīdī saskārās ar psihiska rakstura traucējumiem (tie bija 15% no visiem respondentiem), biežāk nekā citi alkohola lietošanu saistīja ar stresu un trauksmi (42%), nomāktību (36%), vientulību (30%) un vēlmi kompensēt ar alkoholu citus pandēmijas kontekstā piedzīvotos ierobežojumus (26%). Klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete skaidro, ka pandēmijas laikā ir samazinājusies socializācijas loma alkohola lietošanai, turpretī tā lietošana šobrīd ir vairāk saistīta ar emociju regulācijas nepieciešamību – vēlmi justies labāk (pacilājums, aktivitāte, stresa un sasprindzinājuma mazināšana) vai būt produktīvākam, enerģiskākam.
Kā veidojas atkarības?
Atkarības veidošanās tiek skaidrota ar smadzeņu atalgojuma sistēmas (limbiskās smadzeņu daļas) darbības traucējumiem, kas rodas, izjaucot neirotransmiteru (īpaši dopamīna – “laimes vielas”) dabīgo regulāciju. Limbiskajā smadzeņu daļā nostiprinās labā sajūta, ko izraisījusi alkohola lietošana, veidojas tieksme šo sajūtu piedzīvot no jauna, neraugoties uz negatīvām blaknēm.
Alkohols kā psihoaktīva viela ilgtermiņā ietekmē visas organisma sistēmas, tai skaitā aktivizē stresa ķēdes (paaugstināts kortizola līmenis, paaugstināta kortikotropīna atbrīvojošā faktora (CRF) un neiropeptīdu izdale). Līdz ar to, ilgstoši lietojot alkoholu, cilvēks piedzīvo izteiktāku spriedzes un stresa sajūtu, ko nereti kļūdaini noraksta uz ārējiem apstākļiem (piemēram, stresa pilnu darbu, pandēmijas izraisītu neziņu utt.), un tādējādi veidojas apburtais loks – problēmas risinājums tiek meklēts alkohola lietošanā, kas patiesībā ir bijusi problēmas cēlonis.
Par pārmērīgu alkohola lietošanu liecina nelabvēlīgas sekas (piemēram, braukšana dzērumā, darba kavējumi, finansiālas grūtības, traumas). Lai negaidītu sekas, svarīgi laikus pamanīt arī citus pārmērīgas lietošanas signālus: mainās alkohola tolerance (palielinās devas, daļēji izzūd pārdozēšanas aizsargrefleksi), alkohols tiek lietots kā līdzeklis psihiskā komforta iegūšanai, mainās uzvedība (tiek atrasti pašradīti iemesli alkohola lietošanai) un parādās uzmācīga tieksme lietot. Ja neizdodas apstāties šajā fāzē, nākamajā ir runa jau par atkarību, kas ir hroniska, progresējoša slimība. Bīstamo robežu (vīriešiem: 22 alkohola devas nedēļā, sievietēm: 12 devas nedēļā) var noteikt ar AUDIT testa palīdzību.
Riska grupas
Atkarības ir biopsihosociāli izraisīti traucējumi, līdz ar to riska grupā ir cilvēki, kuriem ir iespējama ģenētiska pārmantojamība (iedzimtība skaidro aptuveni 22% no riskiem). Līdzīgu procentuālo daļu (24%) skaidro arī ārējās sociālās vides apstākļi. Individuālā attieksme un uzvedība atkarības veidošanās procesā tomēr nosaka visvairāk (36%) – šeit varam iekļaut personības iezīmes (iemācītu bezpalīdzību, kauna un pārmērīgas vainas izjūtas, zemu pašvērtējumu), neadaptīvus pārvarēšanas mehānismus (izvairīšanos no emocijām, nespēju tās atpazīt un paust adekvātā veidā, pasivitāti problēmu risināšanā, apkārtējo apstākļu vainošanu). Vairāki starptautiski pētījumi par alkohola patēriņa pieaugumu pandēmijas laikā norāda, ka alkohola riska grupas ir gados jaunāki cilvēki, kā arī sievietes.
Speciāliste secina, ka BENU Aptiekas pētījumā iegūtie dati lielā mērā saskan ar globālajos pētījumos iegūtās situācijas atspoguļojumu – lielākajai iedzīvotāju daļai alkohola lietošanas un smēķēšanas paradumi nav mainījušies, tomēr ir vērojamas divas iedzīvotāju apakšgrupas, kur alkohola patēriņš ir vai nu būtiski palielinājies, vai arī samazinājies, ierobežojot sociālās iedzeršanas iespējas.
Izteikti lielākas svārstības kaitīgo ieradumu jomā ir jauniešiem. Tikai 34% jauniešu vecumā no 18–24 gadiem pandēmijas apstākļi nav ietekmējuši alkohola lietošanas paradumus (citās vecuma grupās paradumi ir bijuši stabilāki). Tas ir skaidrojams ar to, ka jauniešu personība, kura šajā vecumposmā vēl turpina veidoties un nobriest, kopumā ir daudz elastīgāka, bet arī uzņēmīgāka pret dažādiem ārējās vides faktoriem (piemēram, pandēmijas ierobežojumu izraisītais stress var negatīvāk ietekmēt psihisko veselību agrīnākos vecumposmos).
Nevar izslēgt arī to, ka daļa jauniešu pārkāpj sociālās distancēšanās noteikumus, turpinot sociālo alkohola lietošanu mazās grupās vai arī interneta platformās (dažādas sociālās spēles ar alkohola lietošanas elementiem).
Garlaicība, interese par dažādiem eksperimentiem ar psihoaktīvām vielām un alkoholu, laika struktūras trūkums (piemēram, iespēja lietot alkoholu arī dienas laikā, piedaloties Zoom lekcijās vai sapulcēs), sociālo saistību neesamība (lielākā daļa šajā vecumposmā vēl neveido noturīgas partnerattiecības, ir brīvi no rūpēm par bērniem, kā arī dzīvo autonomi no vecākiem) – tie ir daži no faktoriem, kas var veicināt biežāku alkohola lietošanu, tostarp nereti ar neatgriezeniskām sekām, rezumē Inese Lietaviete.
Jāpārskata dienas režīms
Ieilgstot pandēmijas ierobežojumiem, ir vērts no jauna izskatīt savu dienas ritmu un atgriezties pie pamatlietām, kas ļauj parūpēties par savu fizisko un psihisko labsajūtu: fiziskas aktivitātes, atrašanās svaigā gaisā, pilnvērtīgs uzturs, dienas strukturēšana, nodalot darbam paredzēto laiku no atpūtas. Svarīgi meklēt jaunus saziņas un komunikācijas ceļus ar draugiem un tuviniekiem (biežāk uzzvanīt, nevis rakstīt ziņas), būt radošiem, izmantojot arī saziņu Zoom platformā (piemēram, kopīgi dejot, ēst vakariņas, spēlēt spēles, improvizēt kādu uzdevumu). Ļoti svarīgi ir mācīties arī kaut ko jaunu, piemēram, sākt rakstīt ikdienas pieredzi dienasgrāmatā, iemācīties pavadīt laiku arī vienatnē dabā, iepazīt noderīgas mobilās aplikācijas, kas palīdz psiholoģiskās veselības un labsajūtas uzturēšanai, atrast domubiedru vai atbalsta grupu internetā, kas palīdz iziet no problēmu nolieguma un risināt emocionālās grūtības.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra beigās aptaujājot 1713 respondentus.
